Ar rūku saraksteituos gruomotys latgaliski – Latvejis kulturys fenomens

Ar rūku saraksteituos gruomotys latgaliski – Latvejis kulturys fenomens

Autore: Vineta Vilcāne

Latgaliski raksteitajam vuordam nikod nav kluojīs vīgli. Eipaši smogi beja Latiņu drukys aizlīguma godi. Laikā nu 1865. līdz 1904. godam bejušajuos Pūlejis teritorejuos, tymā skaitā Latgolā, beja līgts īspīst i izplateit gruomotys latiņu burtim. Tei beja vīna nu Krīvejis imperejis rusifikacejis politikys izpausmem.

Par speiti līgumam gruomotys latgaliski īspīde uorvaļstīs i nalegalā veidā izplateja Latgolā. Drukys aizlīguma godūs rodās taids kulturys fenomens, kai rūkroksta gruomotnīceiba. Latgalīšu zemnīki, byudami bez školys izgleiteibys pošvuiceibys ceļā īsavuicejuši skaiteit i raksteitprasmi, ar rūku puorraksteja gruomotys, kompeņsējūt īspīstūs gruomotu tryukumu.

19. godu symta ūtrajā pusē katuoļticeiba Latgolys latvīšu zemnīku vydā beja cīši īsasakņuojuse, par tū beja lela vajadzeiba piec goreiga satura gruomotom. Suokūtnieji puorraksteja atseviškis lopys nu vēļ pyrms Drukys aizlīguma izdūtajom lyugšonu gruomotom. Ar laiku suoka puorraksteit vasalys lyugšonu gruomotys, piec tam ari praktiskus padūmus zemnīkim, folklorys materialus i cytu laiceiga satura informaceju.

Rūkroksta gruomotnīceiba nabeja izplateita vysā Latgolā. Tei golvonūkuort uzplauka Ludzys i Rēzeknis apriņčūs. Nu ituos pusis ari nuok zynomuokais gruomotu puorraksteituojs Andryvs Jurdžs (1845 – 1925). Juo dzeive paguoja Nautrānu pogostā, dīnā jis beja zemnīks, nu naktī rakstnīks. Taipoš kai daudzi cyti puorraksteituoji, Jurdžs skaiteit i raksteitprasmi apgiva pošvuiceibys ceļā. Juo biografejā mynāts, ka zynuojs ari vairuokys svešvolūdys.

Atvārums nu A. Jurdža “Myužeiguo kalindera”, globojās Latvejis Nacionalajā bibliotekā. Karteņa: V. Vilcāne

Pietnīkim izadevs apzynuot ap 15 gruomotu puorraksteituoju vuordus, nu dūmojams tūs bejs vaira. Daudzys ar rūku saraksteituos gruomotys globojās Latvejis Nacionalajā bibliotekā. Bibliografe Lilija Limane nūruoda, ka gruomotys A. Jurdžs pyrmkuort rakstejs sev i sovai saimei, rodim, bārnim. Itei nūsadorbuošona jam patykuse i taidā veidā jis izpauds sevi. Taipoš gruomotys jis rakstejs tyvuokajā apleicīnē dzivojūšajim sābrim.

Andryvs Jurdžs rakstejs gon goreiga, gon laiceiga satura gruomotys. Tuos jis pyurā deve ari sovom treis meitom. Kūpumā sarakstejs vaira kai 20 siejumus, daži nu tim bejušs pat tyukstuša lopu bīzi. Dīvamžāļ lela daļa gruomotu aizguoja būjā guņsgrākā.

Latgolys Homers, Latgolys Prometejs, tautys dvēselis tulks – tai sauc Andryvu Jurdžu. Juo ražeiguokais darbeibys pūsmys beja 19. godu symta 80. godi. Īsuoktū nūdarbi jis turpynuoje ari piec Drukys aizlīguma atceļšonys. Gruomotu raksteišona pajēme daudz laika i ari veseleibys, tuos puorrakstūt skolu gaismā, Andryvs Jurdžs zaudēja redzi.
Sovys gruomotys Jurdžs taisejs leidzeigys īspīstajom, stuosta L. Limane, atdarynuojs burtus, veiduojs rūtuojumus. Reizem jis dabuoje biļdeitis nu kaidom īspīstom gruomotom ci avīzem, i tuos īleimēje sovejuos. Sovu gruomotu radeišonā Jurdžs materialu jēme nu cytu autoru gruomotom, gazetom i kalendarim. Jam patyka izraksteit smīkla stuosteņus, dzejūļus, sokamvuordus, praktiskus padūmus i dūmu pērlis.

Zynomuokuo Andryva Jurdža gruomota ir “Myužeigais kalinders”. Tū jis ar rūku saraksteja piec Drukys aizlīguma atceļšonys. Kalinderī kotrai dīnai veļteits atvārums, īleimāts datumus, īkļauta zemnīkim nūdereiga informaceja – kod lac i rīt saule, kaidi Bazneicys svātki svietejami, pīmynātys ari viesturiskys nūtikšonys. Īsavērt Jurdža kalendarī var sevkurs, jo pyrms vairuokim godim tys izdūts drukuotā veidā.

 

Roksts taps sadarbeibā ar Latvejis Radejis Latgolys studeju. Audio formatā tū var nūsaklauseit raidejumā “Kolnasāta” 16.09.2017.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]