Izdūts Ingridys Tāraudys dzejūļu kruojums “Pērlītes zem kājām/Bisers zam kuoju”

Izdūts Ingridys Tāraudys dzejūļu kruojums “Pērlītes zem kājām/Bisers zam kuoju”

Decembrī izdūts latgalīšu dzejneicys Ingridys Tāraudys catūrtais dzejūļu kruojums “Pērlītes zem kājām/Bisers zam kuoju”, kurā atrūnami teksti i latgaliski, i latvīšu literarajā volūdā.

Ingrida Tārauda stuosta, ka gruomotys nūsaukums bejs izdūmuots jau godus dsemit, bet tam “apakšā” asūšī dzejūli tyka īprīkšejā kruojumā “Boltais šokolads” 2012. gadā, bet daži – par biseri – beja aizagivuši nikur napublicāti i pyrma pīcu godu suoce apaugt ar cytim dzejūlim, cikom beigbeiguos “Bisers..” tyka da logiska iznuokuma. “Dūmoju, ka sovu stilu laika gaitā i sovu “ingridismu” autore nav pagaisynuojuse, par tū, saprūtams, sprīss skaiteituojs,” soka Ingrida.

Gruomotys attaiseišonys vokori paradzāti 8. martā Ingridys niulejā dzeivisvītā Īrejā i ari marta beiguos Rēzeknē, iz kuru byus gaideiti vysi interesenti.

“Gruomotys izdūšonys ceļš beja navīgls – sponsori, konkursi i tamleidzeigai, vyss beidzēs dreižuok kai autore izdūmuoja, bet gruomotai beja juoizīt taišni itymā laikā, kab paspātu pasaceit paļdis munim vystyvuokajim – eipaši munai pyrmajai vyslaiku kritikei – mamai. Jei sagaideja itū gruomateņu!” stuosta Ingrida.

Gruomotu izdavuse managramata.lv, par kū autore eipaši pasasoka Aijai.

Latgalīšu dzejneica Ingrida Tārauda (1971) regulari publicejās periodikā i škārsteiklā, literarūs almanahūs i kūpkruojumūs. Dzejneica izdavuse treis dzejūļu kruojumus “Vīgla byušonys ironeja” (2000) i “Izdadzynuota sirds” (2001) i “Boltais šokolads” (2012). Juos vuords labi zynoms latgalīšu modernuos literaturys i myusu dīnu latvīšu dzejis kontekstā. Valentins Lukaševičs par juos dzeju ir sacejs: “Jei sovā lirikā sintezej latgalīšu literarū tradiceju ar modernom, myusu dīnu pasauļa uztverei atbylstūšom izteiksmis formom.”

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
8
Sai
20:00 Gundegys Rancānis gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Gundegys Rancānis gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 8 @ 20:00
Gundegys Rancānis gleznu izstuode "Klātesot" @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Nu 14. apreļa da 8. maja Latgolys Kulturviesturis muzeja lūgu vitrinuos ir īspieja apsavērt muokslineicys Gundegys Rancānis gleznu izstuodi “Klātesot”. Karteņa: rezekne.lv
May
9
Svā
12:00 Koncerts “Pasavēros saulītē” @ YouTube
Koncerts “Pasavēros saulītē” @ YouTube
May 9 @ 12:00
Koncerts "Pasavēros saulītē" @ YouTube
Sagaidūt Muotis dīnu, Kulturys i tautys muokslys centrs “Ritums” pīduovoj virtualu tautys muzykys koncertu “Pasavēros saulītē”. Nu 9. maja 12.00 stuņdem tū varēs apsavērt kulturys centra YouTube kontā ITE. Koncertprogramu taisejuši Aīda, Asnate i Aurēlija[...]
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduošo... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduošo... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 9 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduošona pi krucifiksu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Maja mieness nuok ar tradicionalīm maja dzīduojumim pi krucifiksu. Bolu nūvoda Vactilžys pogostā kotru maja svātdini 15.00 stuņdēs pi krucifiksu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – pi Malvīnes sātys.   
20:00 Māra Čačkys izstuode “Klātienes ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Māra Čačkys izstuode “Klātienes ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
May 9 @ 20:00
Māra Čačkys izstuode "Klātienes dialogi" @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Muokslys dīnu ītvorūs Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs aicynoj iz muokslinīka Māra Čačkys dorbu izstuodi “Klātienes dialogi”. Izstuode byus daīmama nu 26. apreļa da 9. maja.  Vaira par Māra Čačkys izstuodi ITE. Izstuodi varēs apsavērt[...]
May
12
Tre
14:00 Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
May 12 @ 14:00
Benislavys etnografiskuo ansambļa dzīduojumi pi krucifiksu @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Sekojūt maja mieneša tradicejom dzīduot pi krucifiksu, ari Benislavys etnografiskais ansamblis kotru maja trešdini 14.00 stuņdēs dzīduos pi krucifiksu.  Itūnedeļ – pi Mastarīgas krucifiksa.