Roksta autori:
Ligija Purinaša, portals lakuga.lv
Kaspars Strods, Latgolys kulturviesturis muzeja viesturnīks

Dzeivē lela lūma ir dažaidom izvēlem: apzynuotom, naapzynuotom i ari najaušom. Ari jiutom ir nūzeime i tam, kam cylvāks tyc. Itys ir stuosts par div latgalīšim – Konstantinu i Albīnu Mežulim Padūmu Krīvejā, vaļstī, kurys idealim jī ticēja i kura ari pīsprīde jim nuovis struopi.

Latgalīši Krīvejā

Jau 19. godu symta beiguos daudzi latgalīši devēs lobuokys dzeivis meklejumūs iz Īkškrīveju. Latgolā jim tryuka zemis voi īspieju, kab zemi nūpierktu. Ari 1906. g. pījimtais Krīvejis imperejis aba t. s. premjera Pjotra Stolipina lykums sekmēja latgalīšu izceļuošonu iz attuoluokajim Krīvejis apgobolim i eipaši iz Sibiri. Itamā laikā daudzeji latgalīši ari devēs struoduot iz Pīterpili. Daļa nu jūs vaira naatsagrīze Latgolā.

Ari piec Pyrmuo pasauļa kara i t. s. Oktobra revolucejis beja taidi, kas tūmār izavielēja palikt dzeivuot Padūmu Krīvejā. Latgalīšu apdzeivuotajuom vītom Sibirī tyka dūti latviski nūsaukumi, pīmāram, Tomskys guberņā beja Rēzekne, Jenisejis guberņā – Kruoslova i tt. Suokūtīs kolektivizacejai, saiminīki beja spīsti apsavīnuot kolhozūs, kam tyka dūti amizanti nūsaukumi, pīmāram, trejus Rītumsibira i četrus Krasnojarskys kolhozus nūsauce par “Латгалец” (nu krīvu vol. – ‘latgalīts’) voi “Красный Латгалец” (nu krīvu vol. – ‘sorkonais latgalīts’). Teik skaiteits, ka 1932. godā Padūmu Krīvejā dzeivuoja 60 tyukstūšys latgalīšu, nu kurūs 22 tyukstūšys dzeivuoja taišni Sibirī.

Nu nūzīdznīka par deputatu

Konstantins Mežuļs dzims 1904. goda 23. oktobrī Rēzeknis apriņča Sakstogola pogostā zemnīku saimē. Latvejis Naatkareibys kara laikā jis beja īsasaistejs lelinīka Dominika Estys bandā, kas apzoga cyvylīdzeivuotuojus, slapkavuoja i izdareja cytus nūzīgumus. Acimradzūt taišni par tū K. Mežuļs 1924. godā tyka nūsaceiti sūdeits ar vīnu godu i sešim mienešim cītumā par slapkaveibu bandā, kai vainu meikstynojūšus apstuokļus jamūt vārā tū, ka nūzīgums pastruoduots, jam napylngadeigam asūt. 

Piečuok, Latvejis Republikys laikā, Konstantins mete pi molys sovys nūzīdznīka-laupeituoja gaitys i vērse sovu skotu iz politiku. Jis īsasaisteja nalegali izveiduotuos Latvejis Komunistiskuos partejis izveidē i eipaši tuos darbeibā Latgolys regionā. Juo aktivitatis bez īviereibys napalyka – 1927. goda februarī Konstantinu Mežuli apcītynuoja i īvītuoja Daugovpiļs cītumā, pīmārojūt godu i četru mienešu ilgu cītumsūdu. Nu cītuma jis asūt syutejs lyugumrokstus īkšlītu ministram ar sovu grāku nūžāluošonu i sūlejumim nikod vaira nanūsadorbuot ar politiku. Juo lyugums tyka akceptāts, i Konstantins tyka breiveibā.

Varātu dūmuot, ka itī nūtykumi jam deve kaidu vuiceibu, bet tai tys nabeja. Konstantina Mežuļa leluo aizaraušona ar komunistiskajuom idejom i gribiešona pīsadaleit politiskajūs procesūs jēme viersrūku. 1928. godā jis pīsadaleja 3. Saeimys vieliešonuos nu Kreisuos struodnīceibys i dorba zemnīceibys saroksta, tok īvālāts natyka. Piec naveiksmeiguos kandidiešonys iz Saeimu K. Mežuļs turpynuoja struoduot par kantoristu Reigys advokata Anša Buševica [1] (1878–1942) birojā. Jau 1931. godā K. Mežuļs, nasaverūt iz sovu dīzgon sovdabeigū i kriminalū poguotni, otkon kandidēja Saeimys vieliešonuos nu Reigys apgobola 16. saroksta – “Strādnieku un nabadzīgo zemnieku saraksts” ar 316. kuortys numeri i tyka īvālāts. Tamā laikā skaiteja, ka jis ir vīns nu ratūs jaunūs deputatu, kas tics Saeimā, nasasnīgdams 30 godu vacumu.

Mudri viņ piec īvieliešonys Saeimā Konstantins otkon tyka policejis redzislūkā, i tuo poša 1931. goda septembrī tyka aizturāts, bet piečuok – atbreivuots. Ari dorbojūtīs Saeimā, K. Mežuļs nu tribinis aktivi aizstuoviejs marksistiskūs idealus i PSRS ekonomikys izaugsmi. 

Policejis uzraudzeiba namozynuoja K. Mežuļa ideologiskuos aktivitatis. Tū aplīcynoj juo daleiba nasankcionātajuos sapuļcēs Grīvā (1931. g.) i Reigā (1932. g.), kuru laikā jis sapuļču dalinīkus kužynuoja iz pretuošonūs policejai i vaļsts īkuortys maiņu (proletariata diktaturys īvīsšonu). Taida nūtykumu atteisteiba nabeja pījamama vairumam Saeimys deputatu, kuri 1932. g. 23. februarī atļuove pret K. Mežuli suokt kriminalvojuošonu i nūsaceja drūšeibys naudu 3000 latu apmārā. Bet jau 23. majā Latvejis parlaments sankcionēja juo apcītynuošonu, i K. Mežuļam naatlyka nikas cyts kai junī nūlikt sovu deputata mandatu. Politiskuos puorvaļdis redzislūkā jis beja tics 1932. godā par sovu darbeibu komunistu partejā i nalegaluo izdavuma “Borba” izdūšonu. Saeimā tyka praseita atļauja pīmāruot jam drūšeibys leidzekli – apcītynuojumu. Itys vaicuojums izraiseja osys diskusejis deputatu vydā, i eipaši socialdemokrats Felikss Cielēns pastreipuoja tū, ka vajadzeigi papyldu pīruodejumi tam, ka K. Mežuļs eistyn ir komunistiskajā partejā. Piec juo dūmu, ar politiskuos puovaļdis ziņom asūt daudz par moz. Deputatu lītu izmekliešonys komiseja deve pīkrisšonu izmekliešonai, atstuodynojūt K. Mežuli nu deputata pīnuokumu piļdeišonys. Juo vītā Saeimā tyka literats i dzejnīks Linards Laicens, kurs ari beja saisteits ar Latvejis Komunistiskū parteju i piečuok, 1932. godā, emigrēja iz PSRS. 

1932. goda septembrī, pīsadolūt Latvejis Komunistiskuos partejis konfereņcē Latgolā, Konstantins bāga nu policejis darbinīku, bet steigā kaidā pyunē aizmiersa sovu pasi, tai sevi atstuodams bez personu aplīcynojūšu dokumentu. 1933. goda suokumā Konstantinu Mežuli izsludynuoja mekliešonā gon Rēzeknis, gon Daugovpiļs i Ilūkstis apriņčūs piec Struopis lykuma 102. panta par dumpi pret Latvejis suverenū varu, t. i., par vielmi grūzeit pastuovūšū varu. Par itaidu reiceibu Mežuļam draudēja īslūdzejums voi spaidu dorbi leidz ostonim godim. Tyka dūts ari juo uorejūs pazeimu aproksts: preciejīs, videja auguma, brunets, škiutu seju, nosoj malnys roga brilis. Kai agruokuo dzeivis vīta mynāta adrese Reigā, Bruninīku īlā 27, dzeivūklī Nr. 52. Mekliešonā izsludynuotais Konstantins jau 1932. goda decembrī beja pamets Latveju, emigrādams iz PSRS.

Školotuoja-revolucionare

Īspiejams, ka ar sovu sīvu Albīnu Konstantins īsapazyna 20. godu vydā, i obus saisteja interese par komunistiskajuom idejom. Albīna Kundzeša dzymuse 1909. goda 1. augustā Rozenmuižys, vāluok Rēznis, pogosta Ladušu sādžā tureigu zemnīku saimē. Vuicejusēs Rēzeknis Školotuoju institutā, taipat kai bruoļs i muosys, bet naveiksmeigi, 1928. godā jei it kai asūt izslāgta par revolucionaru (komunistisku) darbeibu. Leidzeigi kai Konstantins, ari Albīna tyka lykumsorgu redzislūkā par sovim politiskajim uzskotim. 1929. godā jū apcītynuoja i atlaide breiveibā pīruodejumu tryukuma deļ. 1930. godā jei puorsacēle iz Reigu, kur suoce struoduot Psihiatriskajā institutā par laboranti. Īspiejams, ka itamā laikā Albīna apsaprecēja ar Konstantinu. Piec kaida laika jai sasaasynuoja plaušu tuberkuloze i veseleibys uzlobuošonys deļ beja juoatsagrīž sātā pi vacuokim.

Saisteibā ar veira “nabyušonom” Albīna 1933. godā puorsacēle iz Rēzekni. Piec nailga laika Rēzeknis politiskuos puorvaļdis darbinīki Rēznis pogostā aizturēja slapanys komunistu sapuļcis dalinīkus, kuru storpā asūt bejs golvonais Latvejis komunistu partejis vadūņs ar vyltuotu pasi. Itamā sapuļcē tyka aizturāta ari Albīna. Jū apcītynuoja i atbreivuoja pret 1000 latu lelu drūšeibys naudu, kuru it kai samoksuojuši juos tyvinīki. Albīnys politiskī uzskoti nasamaineja, i 1933.godā pret jū beja suokta jauna tīsvedeiba. Beja skaidrs, ka Latvejā palikt jei navarēja.

Dzeive i saime PSRS

1933. godā Albīna emigrēja iz Moskovu pi veira, kas tamā laikā jau dorbuojuos laikrokstā “Komunāru Cīņa” i latvīšu izdevnīceibā “Prometejs” kūpā ar Izidoru Kūkoju.

Albīna gribēja īt literaturys ceļu, i jei suoce vuiceitīs Maksima Gorkija Literaturys instituta vokora nūdaļā i struoduot izdevnīceibā “Prometejs”. Ari Konstantinam beja plani paaugstynuot sovu izgleiteibys leimini (jam beja viņ suokumškolys izgleiteiba). Nu 1934. goda Albīna bejuse ari latgalīšu žurnala “Ceiņas Karūgs” Literaruos dalis vadeituoja. Publiciejuse dzejūļus i stuostus PSRS latgalīšu periodikā ar pseidonimu Alba. Sastuodejuse literaturys hrestomateju latgalīšu školom, kalendarus, ari tulkuojuse Aleksandra Puškina i Maksima Gorkija dorbus latgaliski. Bejuse īcere izdūt sovu stuostu kruojumu. Albīnai beja puorlīceiba, ka jei klius par “vuiceitu literatoru” i ka vacuoki par jū vēļ dzierdēs.

Obi – Aļa i Kostyns – dzeivuoja komunalajā dzeivūklī Moskovā Mozuos Ļubļankys īlā 16 kūpā ar ebrejim,  osetinim i latvīšim, kas Moskovā struoduoja gona lobūs omotūs. Pa vosorom braukuši atsapyust uorpus Moskovys – iz vasarneicom. 1937. godā tykuši ari pi sovys vasarneicys, kurā beja juoīkuortoj puču i sakņu duorzs.

1935. godā Albīnai i Konstantinam pīdzyma dāls Leonards, saukts par Ļoveiti. Albīna cīši gribēja, kab dāls sasateik ar sovu babu Martu. 1937. goda aprelī jei roksta vacuokim taidu viestuli: “Vot atbrauksi uz mani gostūs, tūlaik apsavērsi vysu. Tikai atbraukšona cīši gryuta – naudas nikai navar izsyutēt un ari uz konsulu uz Reigu pošai jōbrauc. Nu seņes var dabōt papeiru un aizsyutēt tev, ka tevi te gaida un jemās saturēt, tev ar itū papeiru jōsagrīž pi konsula. Cytaiž nikai nav īspējams. Mīlū mameņ, voi tu tūmār navari sasalasēt ar naudu, ar dūšu un atbraukt! Mes tevi brīsmeigi gaidom. Ļoveits uz kotru vacōku sīvīti rōda, ka tei “baba”. Jis dūšeigs puika, nu 11 menešim īt kōjom. (..) Tu i nazyni, mameņ, kai labi, ka ir mōte, un kai slikši, kai ir, bet nav radzāta četri godi nu vītas. Tev to dočku daudz, a maņ tu vīna, redz, kaida līta.”

Konstantina i Albīnys dāls Leopolds. Karteite: Latgolys Kulturviesturis muzeja kruojums

Dīvamžāļ 1937. goda oktobrī divgadeigais dāls nūmyra nalaimis gadīnī. Vacuoki jū kremēja i poši aizbrauce iz Pēterburgu, carādami, ka svešā vītā byus vīgļuok puorcīst zaudiejumu. Realitate izaruodeja cytaida.

Arests i būjā eja

20. g. s. 30. godu ūtrajā pusē Padūmu Krīvejā suocēs t. s. Lelais terors, kod piec Staļina īrūsmis tyka iznycynuoti politiski nauzticamī cylvāki i eipaši – cyttautīši. Tys skuore ari Mežuļu puori. Jī tyka arestāti 1937. goda rudinī i zīmā. Konstantinam tyka inkrimināta daleiba kontrrevolucionarā teroristiskā organizacejā it kai ar mierki guozt varu. PSRS Augstuokuos tīsys tribunals jū atzyna par tautys īnaidnīku. Sovukuort Albīnai NKVD inkriminēja nacionalistisku profašistisku latvīšu organizaceju. Albīna tyka “tīsuota” 1938. goda janvarī, bet Konstantins – februarī. Piec aresta jī vīns ūtru vaira nasatyka.

Konstantina Mežuļa foto apcītynuojuma laikā 1937.g. beiguos. Karteite nu Storptautiskuo Memoriala arhiva kolekcejis (https://www.memo.ru/en-us/). 

Albina tyka nūsauta 1938. goda 3. februarī Butovys poligonā Krīvejā i tīpat natuoli ari paglobuota, bet Konstantins nūsauts pīcys dīnys vāluok, 8. februarī, i paglobuots Komunarkys mosu kopūs Moskovā.

Div godus piec Mežuļu nuovis, 1940. goda majā, Konstantinam i Albīnai oficiali tyka atjimta Latvejis pylsūneiba, pamatojūtīs iz tū, ka obi it kai dzeivoj PSRS. Konstantins tyka reabilitāts 1956. godā, Albīna – viņ treis godus vāluok, 1959. godā.

 

***
Albīnys Mežulis literarais montuojums tai ari da šai dīnai nav apzynuots, ir viņ mozskaitleigys publikacejis dažaidūs Latvejis padūmu laika (piec 1945. goda) periodiskajūs izdavumūs. Īvaruojamais latgalīšu literaturys pietnīks, latgalīšu trimdinīks Mikeļs Bukšs napīmiņ nivīnu nu tūs latgalīšu, kas 20. godu symta 20.–30. godūs dzeivuoja PSRS i raksteja latgaliski. It kai jūs nikod nabyutu bejs.

“Pādejais zīds”

Pādejais zīds… Poša pādejō elpa,
Pats pādejais akords nu vosoras kryuts.
Voi raudi, ka liktiņs tev ir tik gryuts?
Voi tukša un solta viz pōrpilnō telpa?

Bez saules, bez smaidu, bez sovejūs glōsta
Tu augi, lai mērtu, kod zīdūņs vēļ kvāls,
Kod jaunajōs dzeiveibas dagūšōs slōpēs
Tai rībeigs un atbaidūšs nikšonas tāls.

Un, apvōrkšņam bezgola osorōs sleikstūt,
Jau krissi, kaut dvēsele pretojās, klīdz.
Bez saules, bez skaņom, bez sovejūs glōsta
Tu izniksi, pādejais vosoras zīds!
(9. VIII 28.g.)

 

[1] Aņss Buševičs piec Latvejis okupacejis 1940. g. junī atsuoce atbaļsteit komunistus i tuo poša goda 21. julī kai delegats atbaļsteja lyugumu īkļaut Latveju PSRS sastuovā.