Roksta autore: Ināra Groce, žurnals “A12”

Vīna nu sovpateiguokūs etniskūs grupu Baltejā ir karaimi, kuru sāta jau nu 14. godu symta ir Traki Leitovā. Dižkunigaits Vītauts etniskūs radinīkus tatarim ir atveds nu karaguojīņa iz Malnū jiuru. Karaimi sorguoja Traku azarpili i tyltus, partū pi Traku piļs vaļdinīks īdeve karaimim vītu deļ sātys.

Leitovys vaļdinīkam simpatizēja karaimu drūsme i karuotmuoka, partū ari izveiduoja karaimu personiskū gvardi. Karaimi ir ari veikli tierguotuoji i prasmeigi amatnīki. Leitovīšu vaļdinīki pīzynuši karaimu autonomeju i privilegejis. Par boguotū dzeivi līcynoj Traku piļs ekspozicejā radzamī duorgumi i pamateigi byuvātuos kūka sātys, kuramuos dzeivuoja karaimi. Ari niule kūka sātys ir sasaglobuojušys ar tradicionalū izvītuojumu i kūšū, dzeivisprīceigū kruosuojumu. Sātom iz īlys pusi ir treis lūgi – vīns lūgs ir veļtejums Dīvam, ūtrys – dzimtinei, bet trešais – Vītautam, kurs tautai īdevs jaunu sātysvītu. Karaimu volūdys iz īlys Trakūs dzierdēt navar, a var īpazeit kulinarū montuojumu. Tī ir peirādzeni, kurymūs nomadi īcepe gaļu, kuopustus ci kaidus cytus zaļumus, kas beja atrūnami.

Myusu dīnuos Trakūs dzeivoj viņ ap 50 mozajai tautai pīdareigūs, Leitovā vaira par 250, bet vysā pasaulī viņ nazcik tyukstūši. Traku pilī karaimiem veļteita nalela ekspoziceja, pastreipojūt tradicionalū tautystārpu, sadzeivis prīškmatus. Piļsātā vysuos kafejneicuos var nūpierkt karaimu tradicionalūs peirādzeņus, bet eistuokī ir karaimam Jurijam pīdarūšajā restoranā “Kybynlar”.

Piec padūmu īkuortys sabrukuma lītuvīši ir rekonstruiejuši Traku pili, kura niule pīsaista lelu skaitu turistu. Leitovā dorbojās ari Leitovys Karaimu kulturys bīdreiba, kurys golvonuos aktivitatis ir ituos mozuos etniskuos grupys kulturmontuojuma saglobuošona. Ir izveiduotys saiknis ar karaimim Pūlejā, Ukrainā, Krīvejā.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.