Dzymuši Latgolā, slovoni pasaulī

Dzymuši Latgolā, slovoni pasaulī

Roksta autors: portals lakuga.lv

Latgolā dzymuši i sovys dzeivis pyrmūs godus aizvadejuši daudzi dažaidu tauteibu cylvāki, kuri vāluok atpazeistameibu ar sovu dorbu i panuokumim īmontuojuši vysā pasaulī. Portals lakuga.lv atzeimuojs dažus nu jūs.

Nikolajs Poļakovs – slovona klauna tāla radeituojs

Coco the Clown aba klauns ar peirāgim 20.godu symta 40.–60. godūs beja vīns nu zynuomuokūs klaunu Lelbritanejā. Juo radeituojs Nikolajs Poļakovs (1900–1974) ir dzims Daugovpilī žydu saimē. Juo vacuoki struoduojuši teatrī, bet agri nūmyruši, i Nikolajam daguojs pošam peļneit sev maizi. Ostoņu godu vacumā jis dasavīnuoja klejuojūšajam cyrkam i suoce interesētīs par klaunadi. Tai ari suokusēs juo karjera cyrkā.

Krīvejis Imperejis keizarīne Katrina I nu Vyšķu

Par keizarīnis Katrinys I izceļsmi viesturnīki streiduos vēļ da šudiņdīnai. Vīna nu verseju ir, ka jei dzymuse 1684. godā Vyšķu sādžā Zāmuela Skavronska saimē. Juos vacuoki nūmyruši epidemejā, i meitini sovā aizguodeibā pajiems bazneickungs Gliks, kurs latviski puortulkuojs Bībeli. Dzeivis celi nuokušū keizarīni, eistajā vuordā Martu, nūvede iz Krīveju. Tī jū īraudzejs cars Pīters I, i meitine topuse par juo mīļuokū, bet 1712. godā par juo sīvu. 1725. godā piec veira nuovis Katrina I kliva par Krīvejis vaļdneicu.

Katrinys I portrets.

Kinu režisors Teuvo Tulio

Teuvo Tulio eistajā vuordā Teodors Tugajs (1912–2000) ir pazeistams Sūmejis režisors. Jis dzims viļcīnī Reiga–Pīterburga, bierneibu pavadejs Latgolā, kur tyka saukts par Fedju, vāluok itaids nūsaukums dūts gruomotai i dokumentalajai kinai par jū. 10 godu vacumā jis puorsacēle iz dzeivi Helsinkūs pi muotis, kur nu padsmitnīka godu suoce filmētīs māmajuos kinuos, piečuok pīsavierse kinu režejai. Tulio vysaktivuok struoduojs 20. godu symta 30.–50. godūs, režisiejs 16 akterkinys, vysvaira jutekliskys i kruošņys melodramys, kuruos nareši izspieļuoja “pavastuos i pamastuos” dramu – jaunys, naivys lauku mārgys sapynu par lelpiļsātu i atsamūsšonu nu sapyna, kreitūt grākā i pīdzeivojūt pierkamys sīvītis skorbū liktini. Piec pādejuos kinys “Sensuela” (1973), kuru cenzura pamateigi sagraizeja i kritika ignorēja, Tulio nūsasliedze nu sabīdreibys – nauzjēme jaunys kinys, aizlīdze izruodeit vacuos, nasnīdze intervejis i naļuove sevi fotografēt. Juo kinu montuojums Sūmejā tyka puorvārtāts i atjaunuots ostoņdasmitūs godu beiguos, kinu gordiežu aprynduos Tulio palīk par kulta režisoru.

Tulio kinys treilers.

Marka Rotko gleznys miljonu vierteibā

Gleznuotuoja Marka Rotko (1903–1970) dzymtuo piļsāta ir Daugovpiļs. Kod jam beja 10 godu, juo saime puorsacēle iz Amerikys Savīnuotajom Vaļstim. Suokūtnieji jis gribēja byut par iņženeru ci advokatu, tok muoksla palyka par juo syuteibu i aizaraušonu. Piec Ūtruo pasauļa kara Rotko kliva par centralū figuru gleznīceibys atteisteibā Amerikā. Jis skaiteja, ka atpazeistami tāli ir škieršli tīšai muokslys pīredzei, jis atteisteja sovu stilu, kū var raksturuot kai divys ci treis taisnstyura formys, kas ir izvītuotys vīna viers ūtrys i meijīsadorboj vīna ar ūtru pret laukumu. Rotko dorbi ir vīni nu duorguokūs pasaulī, 2015. godā juo gleznu “No. 10” (Nr. 10) puordeve par 73 miljonim eiro.

2013. godā muokslinīka dzymtajā piļsātā atkluoja Daugavpiļs Marka Rotko muokslys centru, tymā apsaverami seši Marka Rotko originaldorbi.

Marks Rotko, “Oranžs i voskons”. 1956. gods.

Operys zvaigzne Kristīne Opolais

Operdzīduotuoja Kristīne Opolais ir dzymuse Rēzeknē. Vairuokus godus jei beja Latvejis Nacionaluos operys soliste, vāluok uzastuojuse “Metropolitan” operā Ņujorkā, Minhenis, Berlinis, Milanys, Vīnis i cytu piļsātu operuos.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
24
Ūtr
19:00 Latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeiba @ tīšsaistē
Latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeiba @ tīšsaistē
May 24 @ 19:00 – 20:30
Bīdreiba “LgSC” sadarbeibā ar latgalīšu kulturys ziņu portalu lakuga.lv aicynoj iz ostoņom latgalīšu rokstu volūdys tīšsaistis bezmoksys nūdarbeibom, kab kotrys interesents varātu izzynuot vaira par latgalīšu rokstu volūdu i īsavuiceit tuos pamatprincipus. Latgalīšu rokstu volūdys[...]
May
25
Tre
16:00 Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Vabalis krysts
Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Vabalis krysts
May 25 @ 16:00 – 17:30
Majs katuoļu bazneicys kalendarā ir Svātuos Jaunovys Marijis mieness – laiks, kod Vabalē teik izpuškuoti ceļa molys krysti i nūteik maja dzīduojumi. Ari itūgod, saglobojūt vīnu nu namaterialuo kulturys montuojuma tradiceju, pogosta ļauds teik aicynuoti[...]
May
26
Cat
19:00 Daņču vokors ar folklorys kūpu “... @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
Daņču vokors ar folklorys kūpu “... @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
May 26 @ 19:00 – 21:00
Daņču vokors ar folklorys kūpu "Dyrbyni" @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
Leidza: ārtys mainis kurpis doncuošonai, dzeramais iudiņs. Daleiba breiva.
May
27
Pīk
15:00 Diskuseja par Latgolys parka att... @ Reiga
Diskuseja par Latgolys parka att... @ Reiga
May 27 @ 15:00 – 17:30
Diskuseja par Latgolys parka atteisteibu @ Reiga
Reigys dūme piec latgalīšu navaļstiskūs organizaceju rūsynuojuma lāmuse Moskovys duorzu Reigā puorsaukt par Latgolys parku. Kab dūmuotu, kai reizē ar itom puormaiņom parku padareit par pīviļceiguoku teritoreju i īspieju reidzuonim car tū vaira izzynuot par[...]
20:00 Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms
Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms
May 27 @ 20:00 – 22:00
Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms