Pīcus godus vacuos Irbis puosokys

Pīcus godus vacuos Irbis puosokys

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Irbe Bārbala Kārkliņa ir aktiva i rodūša pīcgadneica, kas ik pa šaļtei izdūmoj kaidu stuosteņu ci dzejūleiti. Irbis sacarātī stuosti dabuojuši panuokumus dažaidūs konkursūs. Portals lakuga.lv pīduovoj īsapazeit ar jaunuos autoris veikumu.

Gribiešonys kūks

Nazkod seņsenejūs laikūs dzeivova treis bārni – diveji bruoli i muosa. Jī guoja pasastaiguot iz mežu i tī satyka ezeiti, kurs jim īdeve siekleņu. Bārni īstateja siekleņu, i izauga kūks. Kūkā auga vīšnis. Bārni dūmova, ka tuos ir parostuos vīšnis. Meitine apēde vīnu vīšņu, i jai pasaruodeja vīšņu zuoboki kuojuos. Piec tam vīnu vīšņu apēde vacuokais bruoļs, i jam atsaroda moti nu sīra. Jaunuokais bruoļs, itū radzūt, saceja:

-Eistyn sovaižys vīšnis! Es lobuok jūs naiešsu!

-Mes gribiejom vīšņu zuobokus i sīra motus! – vīns caur ūtru sauce vacuokais bruoļs i muosa. – Itys kūks izpiļdeja myusu gribiejumus!

-Da? Itaidi ir jiusu gribiejumi? – breinovuos jaunuokais bruoļs. – Tod es grybu zemiņu zuobokus! – i jis ari apēde vīšņu. Par kaidu šaļteņu jam kuojuos beja zemiņu zuoboki.

Ite ap kūku saskrēja daudz mozu i lelu kustūneišu,i i jī saceja, ka itys ir gribiešonys kūks i jim itys kūks niu byus juosorgoj, kab nivīns cyts juo navarātu atrast. I kustūneiši suoce izakuortuot ap kūku – dīvagūtenis i lepetnīki lidova pa kūka zorim, skudreitis, sīnakozys i voguleni lūdova pa kūka saknem. Ka kaids nasovejais tyvuojuos kūkam, kustūneiši iz reizis jū aizbīdynova prūm i nivīnam naļuove ēst vīšnis nu kūka.

Tai kūks auga i izpiļdeja vysys bārnu gribiešonys. Tys beja breinumu gribiešonu kūks.

Priņcese

Nazkod seņsenejūs laikūs dzeivova priņcese. Jei dzeivova pilī. I tymā pilī beja cīši korsts. Priņcese beja bedna, i jai beja viņ vīna kolpyune, kas beja i priņcesis draudzine. Kaidu dīnu priņcese kolpyuni pariedeja iz mežu savuokt ūgys. I pati suoce slauceit pili i vādynuotīs ar viedekli. Kod kolpyune atnese nu meža ūgys, priņcese tuos apēde. A ūgys beja būrauku ūgys, i priņcese palyka par lada priņcesi. Jei ar sovim lada spuornim laidēs pouri vysai vaļstei i vysur pyute sovu lada dvašu, kab nabyutu vaira tik korsts. Vysa vaļsts palyka par lada zemi. Vysi pavaļstnīki raudova i praseja, kab jūs ratavuotu nu lada, a priņcese jimūs nasaklauseja. Piec tuo piec priņcesis atbrauce lada karalīne i pajēme priņcesi, i saceja:

-Jei ir muna lada meita!

A priņcesis kolpyune nagrybēja atdūt sovu priņcesi lada karalīnei, i deļtam jei skrēja pakaļ lada karalīnis komonom i klīdze:

-Jei ir muna priņcese!

Lada karalīne smiejuos, i priņcese nikai natyka uorā nu komonu. Tod lada priņcese atguodova, ka jai mutē vēļ ir būrauku ūgys. Jei tuos izspļuove i palyka otkon par vacū priņcesi. Vaļstī propyula lads i otkon beja korsts. Priņcese i kolpyune aizguoja iz pili. Jom beja juosaparādavoj piļs sviniešonai.

Sviniešonys laikā pi priņcesis atguoja šmuks priņcs i lyudze palikt par juo sīvu. Priņcese pīkryta, i priņcs jū apprecēja i samīļuoja. Tai jī dzeivoj i vēļ šudiņ.

Sovvaļneicys meitinis (bužāklu stuosts)

Nazkod dzeivova divejis mozys meitinis. Juos beja cīši sovvaļneicys meitinis. Kaidu dīnu meitinis ar mamu aizguoja iz veikalu. Veikalā struodova veikalneica, kas beja cīši breineiga i meila. Jei meitinis vysod pamīlova ar kompetom i dāravova mozys kaitenis. Kaidu dīnu veikalneica vadynova meitinis aizīt ar jū iz sātu. Meitinis vaicova mamai:

-Mes varim īt kūpā ar veikalneicu iz juos sātu?

-Nā, navar īt leidza svešim cylvākim! – atsaceja mama. A meitinis taipoš aizguoja leidza veikalneicai.

Kod meitinis aizguoja da veikalneicis, jei izvylka lelu mada pūdu i izblaugža meitinem viersā madu. Piec tuo veikalneica pīsēja meitinis mežā pi kūku i paklīdze luoču.

Luoči nu meža guoja leli i mozi i grybēja apēst meitinis, a tod pieški atskrēja meitiņu mama i ratavuoja juos. Mama cīši, cīši samīļova meitines, pajēme kliepī, nese iz sātu i saceja:
-Es jius cīši mīļoju i prosu, esit klauseigys. Es cīžši nagrybu jyusu pazaudēt.

-Mes ari, mameņ, tevi cīši mīļojam, – sauce mozuos meitinis i iz prīšku klauseja sovu mameņu.

***

vyss apleik maņ munā volūdā skaņ
nu reita mameņa lobreitu teic
uorā sauleite sylti sveic
biteitis munā volūdā saņ
i iz strūpu madu nas maņ
putineni čyvynuoj kūku zorūs
maņ dzīsmeiti volūdā munā
es volūdā sovā īauguse
kai pučeite duorzeņā

***

īt Laimeņa pa prīšku
es juos piedeņuos īšu
mameņu samīļuošu
tieteņu gaideišu
i mes vosorā skrīsim
zemeneitis laseisim
vysi kūpā byusim
laimeigi

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars