Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Pylnys ceļa molys mašynu ryndu, prīceigi ļauds i eista, sirsneiga Latgolys tierga sajiuta – tai varātu raksturuot Latgolys pūdnīku dīnu cepļa izjimšonu Rēzeknis nūvoda Iļžukolna pogosta Gailumūs. Itūgod Latgolys pūdnīku dīnys tyka svieteitys jau 46. reizi, i pavysam eipašā veidā – ar vasalu diveju – svāpātuo i glazātuo – cepļu attaiseišonu.

Cenu pi pūdu, seikplastikys dorbu i cytu trauku nav, juosaver trauka apaškā, kur ir iniciali i juorauga vaicuot, kur tod atrūnams pats meistars. Kod meistars dabuots rūkā, nu vysaidu pogolma molu var dzierdēt: “Cik stuojās itys?”, “Kaidys naudys prosot?” Redzīs, ka itei dzeiveiguo, organiskuo tierga sajiuta ir piļneigi naatjamama Pūdnīku dīnu sastuovdaļa. Navar izdūt nu desmitnīka? Nu nikas, lai jau palīk jums! Laikam jau īnuokumi naudys izteiksmē nav Pūdnīku dīnu pamatmierkis, tei dreižuok ir vīna nu sastuovdaļu, kur daudz byutyskuoku lūmu spielej kūpā byušona i sarunys par pūdnīceibu kai omotu, cepļu kūršonys niansem i daleišonūs pīredzē. Kūpejū apmaklātuoju skaitu byutu pagryutai nūsaceit, mašynys mainuos, atbrauc i nūbrauc, vystik piec sajiutu grybātūs saceit, ka Gailumu sātys pogolmā ir stypri vaira par 100 gostim.

Tradicionali Latgolys pūdnīku dīnuos teik kūrts kaida vīna meistara ceplis, vystik itūreiz cepļa kurynuošona beja eipaša nūtikšona, kam piec ilguoka puortraukuma tyka kūrti vasali diveji cepli Rēzeknis nūvoda Iļžukolna pogosta Gailumūs. Par svāpātuo i glazātuo cepļu kurynuošonu guoduoja Jumis Ušpelis, Aleksandrs Visockis, Ugis Pužulis, Raivo Andersons, Kristaps Braslis i Andris Ušpelis. Tai kai obeji cepli ir ar gona lelu tylpumu, itūreiz pīsadaleja vaira nakai 60 autoru i tyka apdadzynuoti vaira nakai 100 dažaidi dorbi.

Gailumu sātys saimineica Maija Gailuma stuosta, ka pādejū reizi cepli ite kūrti 2017. godā. “Nu suoku puiši atbrauce apsavērt cepļus, tam lelajam beja veļvis sakrytušys. Tod muns kursabīdrys nu Olyuksnys, Ugis Pužulis, pasajēme salobuot. Ušpeļu Andris paleidzēja tikt pi ceglu, paleigā guoja Stass Viļums, Ušpeļu Aivars, tai jī kūpā kaidu nedeļu struoduoja i salobuoja. Tod es kaidu mienesi vysu kaļteju, nu laikam labi izkaļteju, i piec šudiņdīnys rezultata maņ pat redzīs, ka itamā sātā nikod nabeja tik ideali izkurynuots ceplis. Ari tei trešuo, augšejuo rynda, kas cytu reizi saīt, kai saīt, itūreiz ir cīši šmuka. Sovpus Lūznovā Pūdnīku dīnu izstuodē ari es poša asu pyrmū godu izlykuse sovys dekorativuos sieneitis. Keramiks es naasu nikaids, vaira taidu seikplastiku pameicu, vieja zvonus sataisu, tok muna patikšona iz muolu ir ilgstūša i cīši sirsneiga,” doluos Maija Gailuma.

Ugis Pužulis, kuram pošam vys nav sakņu Latgolā, ar keramiku suoce nūsadorbuot jauneibā. 1986. godā jis īsastuoja Rēzeknis Lītiškuos muokslys vydsškolā i tyka praksē pi Viktora Ušpeļa, tai Ugis ari tyka “īvylkts” Latgolys keramikā. Sovpus Kristaps Braslis, kurs ari beja vīna nu ituo gods cepļa kiurieju, ir Uģa audzieknis.

“Pādejū reizi es itū kruosainū cepli kurynuoju gondreiž voi “krystus matūt”, voi vyspuor izakurēs, kam tuos veļvis beja stypri nūsādušys. Niu, piec puormyuriešonys, beja pyrmais eksperiments, tagad var suokt skaiteit, cik cepļus saīs izkurynuot. Soka, ka piec veļvu myuriešonys cepli var izkurynuot vēļ 70 reizis,” stuosta Ugis Pužulis.

Vīns nu cepļa kiurieju beja ari pūdnīku dzymtys turpynuotuojs Jumis Ušpelis: “Maņ miļzeiga prīca, ka itūgod īdeve īspieju jaunajim izapaust, es tū cīši nūvierteju. Es zynuoju, ka maņ vyss saīs, vystik gribiejuos sevi pīruodeit, i eistyn saguoja cīši labi, kluotyn vēļ itys ir tik trešais muns patstuoveigi kurynuotais ceplis.”

Sovpus Baļtinovys pusis keramike Lība Ločmele Pūdnīku dīnuos pīsadaleja pyrmū reizi: “Sajiemu uzaicynuojumu nu Evijis Vasilevskys pīsadaleit Pūdnīku dīnuos i lobpruot ari pīkrytu. Kasdīnā es vaira struodoju ar akmiņa masu i porcelanu, tok itys beja taids uzaicynuojums atsagrīzt pi sakņu i pa garim laikim dasadūrt muolam. Maņ pošai cīši patyka, asu ari puorsteigta par rezultatu, cik labi saguoja.”

Pūdnīku dīnys apmeklēja ari Latgolys Kulturviesturis muzeja puorstuovi. Tuo golvonuo kruojuma globuotuoja Renāte Vancāne pastreipoj, ka cepļa attaiseišona ir svātki na tik pūdnīkim, tok i sevkuram apmaklātuojam, taipoš ari muzeja darbinīkim. “Tei ir godu symtu tradiceja, kas turpynoj dzeivuot, prīcej, ka itūgod ir cīši skaisti dorbi i izkurynuoti divi cepli – svāpātais i glazātais. Itūgod eistyn var atrast nazkū kotram apmaklātuojam i kotrai gaumei,” tai Renāte.

Muokslys zynuotneica Evija Vasilevska soka, ka Pūdnīku dīnys pateik vysod, tī ir svātki ar tradiceju i garšu. “Šūreiz, cylojūt obeju cepļu pūdus, beja gona daudzi taidu parokstu, kurūs es navarieju atšifrēt, tys nūzeimoj, ka ir pasaruodejuši jauni autori. Dīna ir izadavuse, ļauds prīceigi, es ari tyku pi sova pūda. Breineigi, ka Maijis Gailumys sātā tradiceja turpynojās, ir kas izkurynoj cepļus, ir jauni kiurieji. Tei ir lela atbiļdeiba i īsadreikstiešona kūrt na sovu, tok svešu cepli, kas ir cyta meistara, cyta izmāra. Pat molku tu pats kai kurynuotuojs naesi mekliejs, puiši vakar kurynuoja ar vacu, izjauktu sātu, tys ir pats lobuokais kurynojamais deļ pūdu apdadzynuošonys, molka ir sausa i kvalitativa, pat kirmeiši dūd sovu plusu!”

Fotogalerejā kartenis nu Pūdnīku dīnu cepļa izjimšonys Rēzeknis nūvoda Iļžukolna pogosta Gailumūs. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv