Profesors: padorit volūdu modernu, “sekseigu” i eipašu

Profesors: padorit volūdu modernu, “sekseigu” i eipašu

Roksta autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Par latgalīšu volūdu interesi izruoda na tikai puornūvodnīki, tok ari uorzemnīki. Tys ceļ volūdys prestižu i dūd ari vareibu ar jūs acim iz seve pasavērt nu cyta skotu punkta. TOMAŠS VIHERKEVIČS, Adama Mickeviča Universitatis Poznaņā (Pūleja) profesors, sociolingvists, par Latgolu i latgalīšu volūdu interesejās jau daudzus godus. Tomašam ir sovs redziejums par latgalīšu volūdys procesim Latvejā i tuoļuokū atteisteibu.

Pyrmuo sasatikšona ar latgaliskū caur muzyku

Profesora Tomaša zynuotniskūs interešu lūkā ir mozuoklītuotūs volūdu sociolingvistiskī aspekti, volūdu politika un planavuošona, apdraudātuos volūdys, tūs dokumentiešona i atdzeivynuošona i raksteibu sistemu sociolingvistiskī aspekti. Par vīnu nu izpietis objektu jis izavieliejs latgalīšu volūdu i storptautyskā projektā kūpā ar bīdreibu “Latgolys Studentu centrs” i Pūlejis kolegom struodoj pi latgalīšu volūdys populariziešonys i volūdys apgivis materialu sagataveišonys.

Latgolā pyrmū reizi T. Viherkevičs beja 2002. godā, kai pats atzeist, cīši daudz pyrms tam par regionu nazynuojs, tik viņ, ka taida vīta eksistej. Pyrmuo sasatikšona ar latgaliskū bejuse caur muzyku, kod paguojušuo godu symta 80. godu beiguos ci 90. godu suokumā, vēļ byudams students, atrads Pūlejā izdūtu vinila plati ar dzīsmem nu Latgolys.

Latgolys braucīņa laikā pyrma teju 17 godu Tomašam saguojs pabyut Daugovpilī, Kolupā, Rogovkā i Rēzeknē, tod ari bejuse pyrmuo īsapazeišona ar latgalīšu volūdu. Gastejūt Rēzeknē, Tomašs īsapazyna ar Rēzeknis Augstškolys (niu Rēzeknis Tehnologeju akademeja) lektorem Ilgu Šuplinsku i Sanitu Lazdiņu. Vysim bejušys kūpeigys zynuotniskuos interesis i izlāmuši piec diveju godu Rēzeknē reikuot storptautisku regionalajom volūdom veļteitu konferenci.

Latvīšu volūdys zynuošonys atver ceļu iz latgalīšu volūdu

Laika gaitā Tomašam roduos ar viņ leluoka interese par Latgolu, latgalīšu i latvīšu literarū volūdu. Juo īskotūs itū interesi lelā mārā veicynuoja Rēzeknē nūtykušuo regionalajom volūdom veļteituo konference. “Tī es īsapazynu ar sovu vāluokū kolegu i niu lobu draugu profesori Nikoli Nauu, kas piec dažim mienešim Poznanis universitatē suoce vuiceit latvīšu volūdu. Mes pīsadalejom kūpeigūs projektūs. Suoču vys vaira i vaira saprast latvīšu volūdu, suoču skaiteit vīnkuoršus tekstus, varieju saprast teksta golvonū nūzeimi,” atguodoj Tomašs.

Latvīšu volūdys apgivei jis pīguojs nūpītnai, jau byudams Eiropā atzeits zynuotnīks, daudzu volūdu pratiejs, Tomašs vēļreiz palyka par studentu, nu jau pīsavieršūt latvīšu filologejai.

“Es gribieju vuiceitīs jaunu volūdu. Izavielieju latvīšu volūdu, jo zynuoju, ka vuicūtīs tū, maņ atsavērs ceļš iz latgalīšu volūdu,”

sovu izvēli pamatoj Tomašs. Tei bejuse interesanta pīredze vuiceitīs jaunu volūdu kai pīaugušajam i zynuotnīkam.

sovu izvēli pamatoj Tomašs. Tei bejuse interesanta pīredze vuiceitīs jaunu volūdu kai pīaugušajam i zynuotnīkam.

Vaicojūt, kas ir vysgryutuokais, vuicūtīs latvīšu volūdu, Tomašs stuosta: “Nav vīglai vuiceitīs jaunu volūdu 50 godu vacumā. Maņ ir lobys īmanis tekstu skaiteišonā, tok ir problemys ar runuošonu. Maņ pateik latvīšu volūdys vuordu kruojums, jo es varu uzminēt vuorda nūzeimi tū pat nazynūt. Ir breineiga saikne storp latvīšu i latgalīšu volūdom. Vuicūtīs latvīšu literarū volūdu, ir sajiuta, ka vuicūs ari latgalīšu.”

Par sovom zynuotniskajom interesem Tomašs stuosta: “Pyrma interesiejūs par latgalīšu volūdys sociolingvistiskū situaceju i latgalīšu volūdys viesturi. Niu maņ rūnās vys leluoka interese par raksteibys i ortografejis vaicuojumim.”

Pyrma dažu mienešu profesors struoduoja Hokaido Universitatē Japanā, kur pieteja raksteibu sistemu problematiku, tūs saisteibu ar identitati Centralaustrumeiropā, tymā skaitā ari Latvejā. Vīnā nu diveju lekceju par Baļtejis regionu jis runuoja par latgalīšu volūdu. “Īspiejams, pyrmū reizi itamā universitatē tyka runuots par latvīšu volūdys i latgalīšu volūdys problematiku. Vysod sociolingvistiskajuos lekcejuos raugu nūsaukt pīmārus nu Latvejis, Latgolys,” tai T. Viherkevičs.

Skots nu molys

T. Viherkevičs jau daudzus godus nu molys vāroj izmainis latgalīšu volūdys statusā i lītuojumā. Iz vaicuojumu, kai mainejusēs sabīdreibys attīksme pret latgalīšu volūdu, jis atsoka: “Es dūmoju, ka leluokuos izmainis ir bejušys publiskajā telpā, socialajā diskursā. Pyrma 15 godu latgalīšu volūdai beja zama poziceja publiskajos debatēs. Itys vaicuojums tyka ignorāts, jo Latgola beja nazkur tī, i tyka saceits, ka ir cytys svareiguokys problemys, kas juorysynoj. Tūreiz es bīži dzierdieju argumentu, ka latgalīšu volūda nav poša svareiguokuo latvīšu volūdys politikys problema. Beidzūt latgalīšu volūda ir vīna nu temu publiskajā diskursā. Tū varēja pamaneit pyrma vieliešonu, kod prīkšvieliešonu kampaņā latgalīšu volūda beja vīns nu streidu vaicuojumu. Tys paruoda volūdys statusa atteisteibu.”

Kai vēļ zeimeigu nūtikšonu Poznanis Universitatis profesors pīmiņ sociolingvistiskuo atlanta izdūšonu 2009. godā par volūdom Austrumlatvejā, kas paruodeja latgalīšu volūdys sociolingvistiskū situaceju.

Iz vaicuojumu nūsaukt treis golvonūs veicamūs dorbus latgalīšu volūdys pozicejis styprynuošonai, Tomašs atsoka: “Pirmais, panuokt cylvākūs Latvejā i uorpus vaļsts pozitivys asociacejis ar latgalīšu volūdu, kab latgalīšu volūda jim raiseitu asociacejis ar koč kū modernu, interesantu, “sekseigu”, jauku i eipašu. Cik viņ tys īspiejams, raudzeit izavaireit nu kofliktu. Ūtrys, nūdūt volūdu nuokušajom paaudzem. Trešais, latgalistikys studejom, kas īkļaun gon volūdu, gon kulturu, gon dažaidus regionalūs aspektus, juobyut akademiskā leiminī.”

Pādejā laikā vys vaira aktualizejās vaicuojums par latgalīšu volūdu školuos. Latveja nav unikala ar sovu “regionalū” volūdu, leidzeigys situacejis ar mozuok lītuotajom volūdom ir teju kotrā Eiropys vaļstī. Pūlejā ir kašubu volūda, ar kuru struoduojs ari T. Viherkevičs. Jis saredz vairuokys paralelis storp obeju volūdu situacejom i vītejom kūpīnom i nūruoda, ka īvīšūt latgalīšu volūdu školuos, varātu vuiceitīs nu kašubu, gon nu jūs lobuos pīredzis, gon ari švakuos:

“Kašubu volūda Pūlejis izgleiteibys sistemā ir jau ap 25 godu*. Niu var nūvērtēt panuokumus i ari pīlaistuos klaidys. Es nadūmoju, ka, īvīšūt latgalīšu volūdu školuos, it vysā byutu juosekoj kašubu pīmāram. Ka tiks izlamts latgalīšu volūdu īkļaut izgleiteibys sistemā, tys juodora atraktivā veidā i juobyut izveiduotai vuiceišonys strategejai, kas ītver ari školuotuoju i vacuoku izgleituošonu.”

Pietnīks uzsver, ka volūdu nabyutu juouzspīž vysim, kab nasarostu pretreakceja. Itūšaļt T. Viherkevičs latgalīšu volūdu školuos vaira redz kai fakultativu, nu, juopruot, Latgolā varātu izveiduot puors “eksperimentaluos” školys, kuruos vuiceitu latgalīšu volūdu, i tuoļuok varātu vērtēt, kai veicīs ar volūdys vuiceišonu i apgivi.

Vītejai kūpīnai pyrma izvielis izdareišonys par volūdys vuiceišonu školā byutu ari juodiskutej par naskaidrajim vaicuojumim, soka T. Viherkevičs: “Kūpīnā ītylpst gon školuotuoji, gon vacuoki, gon ari bārni. Svareigi ir vysu vīdūkli, i tī juojam vārā. Ja natiks respektāts vacuoku, školuotuoju ci bārnu vīdūklis, īcerei nabyus panuokumu.”

Īkļaunūt latgalīšu volūdu izgleiteibys sistemā, pietnīks aicynoj nasafokusēt tikai iz folkloru i tradicejom, bet runuot par modernim i laikmeteigim tematim, par tū, kas bārnus i jaunīšus interesej konkretajā šaļtī.

Nabyut nūraudūšim i pījimt, ka volūda mainās

Sarunys gaitā īskiceju vīnu nu latgaliskuos vidis problemu i vaicoju Tomašam komentaru par latgalīšu puoruok agresivū i nūraidūšū attīksmi interneta vidē pret leidzcylvākim, kuri latgaliski pīrakstejuši publisku tekstu ar klaidom ci lītuojuši kaidu “napareizū” vuordu. Tomašapruot, publiska nagativa reakceja ir na tikai volūdu kūpīnuos, tei ir vyspuoreja digitaluo laikmeta paruodeiba, kod sevkurs internetā var breivi izsaceit dūmys: “Daudzi cylvāki socialajūs teiklūs izavielej ījimt nūsūdūšu poziceju, tys ir pījamamuok nakai atbaļsteit kaidu ideju. Munupruot, tei ir lela sociologiska problema. Personeigūs kontaktūs cylvāki rauga izavaireit nu agresivu konfliktu. Ka par kaidu problemu byutu juoroksta roksts žurnalam, cylvāks padūmuotu divreiz, socialī teikli dūd anonimitati.”

Byudams sociolingvists, Tomašs Viherkevičs aicynoj pošus latgalīšu nadaudz breivuok vērtīs iz volūdu, pījimt, ka tei atsateista i mainuos. “Puoruok styngra pīsaturiešona pi normu var nūgalynuot mīlesteibu pret volūdu,” puordūmuos doluos Tomašs. “Es nasoku, ka navajag īvāruot rokstu volūdys normys. Nūsacejumi ir vajadzeigi, bet juobyut ari nadaudz pīlādeiguokim, pīmāram, socialajūs medejūs. Vajag atrast balansu i radeit vidi, kurā teik pijimti dažaidi veidi, kai cylvāki roksta. Kai ari byut vaira tolerantim pret runuotū volūdu, kas tūmār atsaškir nu raksteituos. Rakstiskuos volūdys standarts ir cīši svareigs, tok vajag atguoduot, ka, pyrmkuort, volūda pastuov mutvuordu formā.” Vēļ jis atzeimoj, ka vacuokajai paaudzei juopījam, ka jaunī volūdys lītuotuoji tū maineis, īvīss ari jaunus vuordus.

“Saglobuot volūdu nūzeimoj atļaut tai maineitīs i pījimt, ka tei mainuos. Cīši svareigi ir uzturēt draudzeigu saikni storp vacuokū i jaunuokū paaudzi i naveiduot konfliktus par volūdys normom,”

atzeimoj Tomašs.

*Vaira par kašubu volūdys situaceju Pūlejā: Hornsbijs, Maikls & Viherkevičs, Tomašs 2011. “Būt vai nebūt (minoritātei)? Kašubu valodas situācija Polijā”, Via Latgalica – Journal of Humanities: Proceedings of the Congress on Latgalistics III – Volūdu ekologeja Baļtejis jiurys regionā: regionaluos volūdys globalizacejis laikūs. Konfereņce veļteita Fraņča Kempa kulturviesturiskuos skicis “Latgalieši” symts godim. Greifsvaļde, 2010. goda 21.–22. oktobris, 53–70. Roksts PDF formatā.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars