Pītera dīnā retro mocikletu “Pīteru ryucīņs 2019”

Pītera dīnā retro mocikletu “Pīteru ryucīņs 2019”

Roksta autors: portals lakuga.lv

Pītera dīnā, 29. junī, 10.00 stuņdēs Bieržgaļa pussaleņā sastū godu puļcēsīs retro mocikletu braucieji saītā “Pīteru ryucīņs2019” i dūsīs iz Rogovkys pusi. Kasgadejim retro mocikletistu kūpā aicynuotuojim LEONAM JERUMĀNAM, JUOŅAM RANCĀNAM i AIVARAM MEDINĪKAM svareigys div lītys – vacūs dzeļža rumaku kuoju izlūceišona i lokalpatriotismā baļsteita Latgolys kulturviesture.

Par idejis rasšonūs i ituogods braucīņa maršrutu stuosta L. Jerumāns: “Mes trejatā itū lītu īsuocem. Juoņs Rancāns i es naasam bieržgalīši, cālušīs nu Rogovkys pusis. Bieržgalī struoduojom, tai palykom. Aivars Medinīks ir myusu kolega. Latvejā, kai Pūlejā i Leitovā, beja suokuši laseit vacūs mocikletus, kaidam tys beja bizness. Agruok Latgolā ritiņs i mociklets beja vīneigī puorsavītuošonys leidzekli, niule kotrys puikeļs par 200 eiro var nūpierkt vacu opeli i braukt ar mašynu. Maņ roduos pavysam abstrakta ideja, ka cylvāki, kas jauneibā poši braukuši ar mocikletim, varātu sataiseit sovys “javenis” i “emkys” i pabraukt ar vacajim mocikletim, na puordūt, kam pasagoda. Juoņs munu ideju skaidri nūformulēja – kas tys par braucīni varātu byut.

Tod dūmuojom, kod braukt. Skaidrys, ka vosorā, na zīmā. Kai smejīs, ari Anglejis karalīne dzimšonys dīnu sviņ, kod lobs laiks. Tai i mes. Derēja juņs voi juļs. Juoņa dīnā cytys lītys juodora – par gunkuri juolāc i papardis zīds juomeklej, kur tu jū ar mocikletu atrassi? Pītera dīna derēja, taids styprys vuords i aizbiļdnis. Pi myusu Pītera dīnu sauc par Pīterim. Kai nūsaukt pasuokumu? Mūdē beja vuords ruļavuot, a napatyka, kam cīš “nūdruozts”. Mocikleta motors ryuc – partū ryucīņs, tai roduos “Pīteru ryucīņs”.Pyrmajūs godūs vajadzēja vysus apzvaneit, informēt, pīrunuot pīsadaleit, niu jau veikalā napazeistami cylvāki veikalā kluot pīīt, paprosa, voi braucīņs nūtiks.

Ūtrais beja salikt kūpā lokalpatriotisma i kulturviesturis lītys. Gribējuos, lai na viņ nu gruomotu mes zinim par sovys apleicīnis izcylim ļaudim, bet ari dzeivē redzim tuos vītys. Pyrmū godu braucem pa apleicīnis Pīterim, īsagrīzem pi Gailuma, lai jam dabasi!, iz Desetnīku kopim, kur Jurceņš i Miglinīks. Itei jau ir tradiceja, i kotru godu dalīkam i dalīkam kū kluot.

Itūgod daliksim Lyuzinīkus, tī muna pyrmuo škola i veiskupa Rancāna dzymtys vīta. Dūsimēs iz Gryudinīšim, tī vēļ školys āka palykuse, Madsolys Juoņs Gryudinīšūs dzeivuoja, pabyusimMežavydu pusmuižys parkā, kū sauc par Ūtrajim Mežavydim. Pasavērsim braucīnī myusdīnu relejis – īsagrīzsim pi Mežavydu tomatu audzātuoju, Andra Ļubkys ražūtnē.

Braucieju ap 30 sasalosa, ir izaveiduojs grupys kūduls, kas brauc vysu laiku. Kotru godu mocikletam kū jaunu nūpierc, kū paremontej. Pasaklaus – Bieržgalī to vīns mociklets nūpukšinej, to cytā pusē aizryuc. Gatavejās. Pyrmsbraucīņa nūskaņa jau ir. Ka breivs, mums pīsavīnoj ari bazneickungs. Latgolā jau nikas bez prīstera nanūtyka, svieteibu deve, lai izadūtu. Lykuos, jau vyss ar braukšonu byus izsmalts, bet pasaveru, kai Dzintars Dvinskis pa Viļakys pusi jamās (jam sovaiduoks formats, prūtams), gribīs tū vysu turpynuot.”

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
14
Pīk
11:00 Diskuseju cyklys “Ar Eiropys tvi... @ Zoom
Diskuseju cyklys “Ar Eiropys tvi... @ Zoom
May 14 @ 11:00 – 13:30
Diskuseju cyklys "Ar Eiropys tvierīni Latgolā" 2021 @ Zoom
Lai veicynuotu jaunīšu rodūšū dūmuošonu i ideju radeišonys spieju, uzlobuotu prezentaceju i komunikacejis prasmis, kai ari mudynuotu jaunīšus pīsadaleit sabīdreibai svareigu vaicuojumu rysynuošonā, ituo gods pavasarī turpynoj reikuot pasuokumu cyklu “Ar Eiropys tvierīni Latgolā”.  8.[...]
May
15
Sai
19:00 Izstuode “Andrejam Paulānam – 12... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuode “Andrejam Paulānam – 12... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 15 @ 19:00 – May 16 @ 05:00
Izstuode "Andrejam Paulānam - 125" Muzeju nakts 2021 ītvorūs @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Muzeju nakts 2021 “Robežas” ītvorūs 15. majā Latgolys Kulturviesturis muzeja trešuo stuova zalā voi lūgu vitrinuos varēs apsavērt keramikys vecmeistara Andreja Paulāna keramikys traukus i seikplastiku nu muzeja slāgtuos kruotivis.  Andrejs Paulāns (eistajā vuordā Andrivs[...]
May
16
Svā
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 16 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduojumi pi krystu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Maja mieness īt ar tradicionalim maja dzīduojumim pi krystu. Bolu nūvoda Vactiļžys pogostā kotru maja svātdīni 15.00 stuņdēs pi krystu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – Ranguču kopūs.
May
19
Tre
14:00 Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
May 19 @ 14:00
Benislavys etnografiskuo ansambļa dzīduojumi pi krystu @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Sekojūt maja mieneša tradicejom dzīduot pi krystu, ari Benislavys etnografiskais ansamblis kotru maja trešdīni 14.00 stuņdēs dzīduos pi krystu.  Itūnedeļ – pi Slavītu kopu krysta.
May
23
Svā
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 23 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduojumi pi krystu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Majs īt ar tradicionalim maja dzīduojumim pi krystu. Bolu nūvoda Vactilžys pogostā kotru maja svātdīni 15.00 stuņdēs pi krystu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – Sudarbis kopūs.