LU pietnīku ekspediceja Preiļu i Leivuona nūvodūs

LU pietnīku ekspediceja Preiļu i Leivuona nūvodūs

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Latvejis Universitatis (LU) Humanitarūs zynuotņu fakultatis folklorā īinteresāti studenti kūpā ar mutvuordu viesturis pietnīkim 1. julī profesoris Janīnys Kursītis vadeibā dūsīs tradicionaluos kulturys i mutvuordu viesturis ekspedicejā iz Latgolu – Leivuona i Preiļu nūvodim, kas jau byus pietnīku ūtruo ekspediceja itamā vītā, informej Jolanta Stauga nu LU Humanitarūs zynuotņu fakultatis.

Pārnejā vosorā ekspedicejis dorbs nūritēja pamatā Leivuona nūvoda Rudzātu i Turku pogostūs, kai ari Preiļu nūvoda Saunys pogostā, izklausūt īdzeivuotuoju dzeivisstuostus i caur jim izzynojūt viesturi, tradicejis, dzeivis prasmis i vierteibys. Itūgod ekspedicejis daleibnīki nu 1. da 6. juļa bez jau īpazeitūs pogostu dorbuosīs ari Preiļu nūvoda Aizkaļnis i Pelieču pogostūs, kai ari Leivuona nūvoda Jersikys, Rūžupis i Sutru pogostūs.

Ekspedicejis mierkis ir izveiduot palīkūšu vierteibu – gruomotu “Starp Preiļiem un Līvāniem”, kas stuosteis par itim obejim nūvodim, kurūs drupeit senejuokā paguotnē vīnuoja atsarasšona vīnā – Preiļu – rajonā.

Preiļu i Leivuona nūvodūs aktivi i sekmeigi dorbojās viertine folklorys kūpu. Saunys pogostā taidu viņ ir treis – “Golūda” i “Dzeipureņš” Smeļterūs i 1953. godā dybynuotais etnografiskais ansamblis “Naktineica” Prīkuļūs. Sovutīs Leivuona nūvoda Turku pogosts slovons ar Turku sīvom, a Leivuons ar “Ceiruleiti”. Pārnejuos ekspedicejis laikā studentim izadeve sasadzīduot ar vītejom folklorys kūpom sirsneigā koncertā. Ituo gods sasadzīduošona nūlykta iz 4. juli 19.00 stuņdēs Saunys pogosta Solys pamatškolā. Vysi laipni aicynuoti!
Ekspedicejis daleibnīki ir LU zynuotnīki (folkloristi Janīna Kursīte, Ingus Barovskis, Jolanta Stauga, etnomuzikologs Valdis Muktupāvels, sociologis i mutvuordu viesturis pietneicys Baiba Bela, Ginta Elksne, antropologe Ilze Mileiko, antropologe i fotografe Elīna Kursīte), tradicionalajā kulturā īinteresāti doktoranti, magistranti, bakalauri, kai ari viesturnīka Roberta Ķipura vadeitī Reigys Muokslys i medeju tehnikuma audziekni, kas ekspedicejā veiks videofilmiešonu.

LU folkloristu ekspedicejom itūgod palīk opoli 20 godi. Nu 1999. gods vuiceibspāki, leidza jamūt studentus, ir pabejuši Alsungys, Dundagys, Kuldeigys, Nīcys, Rucovys, Saldus nūvodūs Kūrzemē, Valkys nūvodā pi vydzemnīku, Bauskys nūvodā Zemgalē, ari Sunākstis, Secis i Vīseitis pogostūs Sielejā, nazcik reižu Latgolā (Dagdys, Daugovpiļs, Kuorsovys, Vuorkovys nūvodi). Bolstūtīs ekspedicejuos pīradzātajā, izdūts ari nazcik rokstu kruojumu. Eipaši ražeigi bejuši pādejī godi – 2018. gods nūgalē izguoja gruomota “Daugavpils novads: vietas vērtība”, a 2017. godā – “Diždundaga. Apcerējumi par Dundagas novadu”.

Paļdis vysim, kas mums ir uzticiejuši sovus stuostus! Paļdis Leivuona i Preiļu nūvoda dūmei, kai ari pogostu pošpuorvaļdem, kas myus atbaļsteja paguojušuo gods ekspedicejā, cerim iz lobu sadarbeibu ari itūgod.

Ekspediceja nūteik ar LU, Vaļsts Kulturkapitala fonda i Latgolys kulturys programys finansialu atbolstu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars