Par Rudiņa saulgrīžim i Mikeļa dīnu

Par Rudiņa saulgrīžim i Mikeļa dīnu

Roksta autors: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Itūgod astronomiskais rudiņs suocās 23. septembrī 10.50 stuņdēs, kod dīna i nakts ir vīnā garumā. Rudiņa saulgrīži zemnīkam ir laika rūbežs, ka teirumā vysam juobyn nūvuoktam. Bazneica itū laiku īzeimiejuse pa sovam – nu evangelista Mateja (Mateuša) dīnys 21. septembrī da Mikeļa dīnys 29. septembrī.

Apjumeibys

Annys dīnā juļa beiguos suoce baudeit jaunū ražu, a Mikeļa dīnai vysa labeiba beja kliets orūdūs, buļbis, duorza saknis – pogrobūs. Agruokūs laiku sātom taidu nabeja – buļbis sabēre speciali izbaztuos dūbēs. Partū Rudiņa saulgrīžus zemnīku kalendarā sauc par Appļuoveibom ci Apjumeibom. Simboliski pādejū labeibys sauvi, pādeju buļbu lokstu ci puors ūgu kryumā pamat, pateiceibai i svieteibai puormat krystu. Vēļ agruok ticēja, ka tū atstuoj Jumeišam, augleibys dīveibai, kur puorlaist zīmu.

“Jumeit, čumeit, raganeit..” – rudiņs ir boguotuokais laiks, partū rituali saisteiti ar tureibys pavairuošonu i naizlaisšonu nu rūku. Agronomi soka, ka nu myusdīneigu sāklu augušā labeibā Jumeiti nav varams atrast. Bet Jumeits pasaglobuojs sevkurā diveju kūpā saaugušu augļu, duorziņu puorī, pat ūla ar div dzaltonomim skaituos Jumeits. Atradiejam tei ir veiksmis zeime, jū lobuok izkaļteit i saglobuot. Agruok sīvītis beiduos ēst Jumeiša augļus – kam pīdzimšūt dveini. Puorlīka izavaireišona nu Jumeiša, varēja atstuot sātu bez augleibys.

Tautysdzīsmēs Jumeiša vītā kai dīveiba pasaruoda ari Mikeļs – Maizis tāvs, lobais veireņš. Tys radīs Bazneicys ītekmē.

Svātais Mikeļs i juo sabīdruotī

Nu 5. g. s. Bazneica 29. septembrī sviņ svātuo erceņgeļa Mikeļa svātkus. Jis vadeja Dīvam uzticeigūs eņgeļus kaujā pret krytušajim eņgelim, kurus pret Dabasim vede sātans. Lyugšona iz sv. erceņgeli Mikeli ir lyugšona pret ļaunuo kārdynuojumim. Itys erceņgeļs ir karaveiru aizbiļdnis. Daudzim gryuši saprast, ka erceņgeļs nav dzeiva byutne. Bet Pareizticeigūs i Katuoļu bazneicu sarokstūs vēļ ir nazcik svātūs ar Mikeļa vuordu, bet kas bejuši dzeivi cylvāki, bet izakolpuojuši svātūs gūdu.

29. septembrī Bazneicys kalendarā sūpluok Mikeļam īraksteiti ari erceņgeļi Gabriels i Rafaels, itymā dīnā teik gūdynuoti vysi eņgeli. Erceņgeļs Gabriels pasludynuoja Juoņa Kristeituoja i Jezus dzimšonu, iz jū var lyugtīs sīvītis, kam nasaveic ar bierneņa ījimšonu. Erceņgeļs Rafaels atbiļd par “trešuos acs” atteisteibu, ar kuru saisteits viereigums, intuiceja, koncentriešonuos, augstuokā pakuopē – gaišredzeiba. Jis ir oklūs aizbiļdnis.

Voi Meikuls ir tys pats Mikeļs ?

Mikeļa vuords Latgolā nav populars, 20. g. s. pyrmuos pusis Nikodema Rancāna feletonūs īpazeistam komisku personažu – dzāruoju Mikeli.

Kotra tauta Mikeļa vuordu izrunoj pa sovam, saskarē ar cytom kulturom tūs lītojam ari mes – Mihails, Mikals, Maikls i tml. Latgalīšu tekstūs sūpluok Mikeļa vuordam pasaruoda ari Meikuls. Mums ir div latgalīšu literaturys viesturu autori – Mikeļs Bukšs i Meikuls Apeļs, kaidā P. Šmita puorsokys tekstā atrūnam Meikulu, komiskuo situaceja varātu byut nu laiku, kod Dīva mitologiskais personificiejums natyka nūškierts nu cylvāka sadzeivis telpys, tok ar Meikulu katoliskā leidzīnī varātu byut dūmuots Dīva sabīdruotais erceņgeļs: “Dīvs ar svātū Meikulu staiguoja pa pasauli, (..) runuodami un sprīzdami īguoja kaidā ustabeņā un pasapraseja iz nakts muojom, (..) atsaguluši, (..) dīvs gulēja car molu un vecene jū pyrmū suoce kuļsteit, kuodeļ bez juos zinis īguoja iz naktsmuojom…”

Voi Mikeļs i Meikuls teišom ir sinonimi? Myusdīnu “Tāvu zemes kalendarā” septembra lopā pi 29. datumā īraksteits ari Meikuls, lyugšonu gruomotys personvuordu sarokstā Meikula vuorda nav. Tok Andryva Jūrdža “Myužeygajâ kalinderî” i 20. g. s. suoku puotoru gruomotys kalendarejā itī vuordi ir nūškierti: 29. septembris ir “Dina Michila Archengela”, a 6. decembris “Dina s[wata] Meikuła, weyskupa un breynumu dareytoja”. Taitod tī ir atškireigi svātī. Myusdīnu i Bazneicys, i laiceigajā kalendarā 6. decembris ir Nikolaja dīna. Sv. Nikolajs ir tys svātais, nu kuruo izaveiduojs Zīmyssvātku veceiša tāls.

Volūduos, kur itūs vuordus veidoj atškireigi leidzskani, najauc, kai krīvu Михаил i Николай. Bet cytuos volūdu, kai, pīmāram, ukraiņu Михайл i Миколай eipaši cyttautīts var vīgli sajaukt. Obejus vuordus sajaukuši latgalīši, Meikuls palics par Mikeļa sinonimu.

Roksts sagataveits projekta “Latgales kultūrtelpa: problēmas, analīze un atspoguļojums portālā lakuga.lv” ītvorūs. Projektu finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.