Par Rudiņa saulgrīžim i Mikeļa dīnu

Par Rudiņa saulgrīžim i Mikeļa dīnu

Roksta autors: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Itūgod astronomiskais rudiņs suocās 23. septembrī 10.50 stuņdēs, kod dīna i nakts ir vīnā garumā. Rudiņa saulgrīži zemnīkam ir laika rūbežs, ka teirumā vysam juobyn nūvuoktam. Bazneica itū laiku īzeimiejuse pa sovam – nu evangelista Mateja (Mateuša) dīnys 21. septembrī da Mikeļa dīnys 29. septembrī.

Apjumeibys

Annys dīnā juļa beiguos suoce baudeit jaunū ražu, a Mikeļa dīnai vysa labeiba beja kliets orūdūs, buļbis, duorza saknis – pogrobūs. Agruokūs laiku sātom taidu nabeja – buļbis sabēre speciali izbaztuos dūbēs. Partū Rudiņa saulgrīžus zemnīku kalendarā sauc par Appļuoveibom ci Apjumeibom. Simboliski pādejū labeibys sauvi, pādeju buļbu lokstu ci puors ūgu kryumā pamat, pateiceibai i svieteibai puormat krystu. Vēļ agruok ticēja, ka tū atstuoj Jumeišam, augleibys dīveibai, kur puorlaist zīmu.

“Jumeit, čumeit, raganeit..” – rudiņs ir boguotuokais laiks, partū rituali saisteiti ar tureibys pavairuošonu i naizlaisšonu nu rūku. Agronomi soka, ka nu myusdīneigu sāklu augušā labeibā Jumeiti nav varams atrast. Bet Jumeits pasaglobuojs sevkurā diveju kūpā saaugušu augļu, duorziņu puorī, pat ūla ar div dzaltonomim skaituos Jumeits. Atradiejam tei ir veiksmis zeime, jū lobuok izkaļteit i saglobuot. Agruok sīvītis beiduos ēst Jumeiša augļus – kam pīdzimšūt dveini. Puorlīka izavaireišona nu Jumeiša, varēja atstuot sātu bez augleibys.

Tautysdzīsmēs Jumeiša vītā kai dīveiba pasaruoda ari Mikeļs – Maizis tāvs, lobais veireņš. Tys radīs Bazneicys ītekmē.

Svātais Mikeļs i juo sabīdruotī

Nu 5. g. s. Bazneica 29. septembrī sviņ svātuo erceņgeļa Mikeļa svātkus. Jis vadeja Dīvam uzticeigūs eņgeļus kaujā pret krytušajim eņgelim, kurus pret Dabasim vede sātans. Lyugšona iz sv. erceņgeli Mikeli ir lyugšona pret ļaunuo kārdynuojumim. Itys erceņgeļs ir karaveiru aizbiļdnis. Daudzim gryuši saprast, ka erceņgeļs nav dzeiva byutne. Bet Pareizticeigūs i Katuoļu bazneicu sarokstūs vēļ ir nazcik svātūs ar Mikeļa vuordu, bet kas bejuši dzeivi cylvāki, bet izakolpuojuši svātūs gūdu.

29. septembrī Bazneicys kalendarā sūpluok Mikeļam īraksteiti ari erceņgeļi Gabriels i Rafaels, itymā dīnā teik gūdynuoti vysi eņgeli. Erceņgeļs Gabriels pasludynuoja Juoņa Kristeituoja i Jezus dzimšonu, iz jū var lyugtīs sīvītis, kam nasaveic ar bierneņa ījimšonu. Erceņgeļs Rafaels atbiļd par “trešuos acs” atteisteibu, ar kuru saisteits viereigums, intuiceja, koncentriešonuos, augstuokā pakuopē – gaišredzeiba. Jis ir oklūs aizbiļdnis.

Voi Meikuls ir tys pats Mikeļs ?

Mikeļa vuords Latgolā nav populars, 20. g. s. pyrmuos pusis Nikodema Rancāna feletonūs īpazeistam komisku personažu – dzāruoju Mikeli.

Kotra tauta Mikeļa vuordu izrunoj pa sovam, saskarē ar cytom kulturom tūs lītojam ari mes – Mihails, Mikals, Maikls i tml. Latgalīšu tekstūs sūpluok Mikeļa vuordam pasaruoda ari Meikuls. Mums ir div latgalīšu literaturys viesturu autori – Mikeļs Bukšs i Meikuls Apeļs, kaidā P. Šmita puorsokys tekstā atrūnam Meikulu, komiskuo situaceja varātu byut nu laiku, kod Dīva mitologiskais personificiejums natyka nūškierts nu cylvāka sadzeivis telpys, tok ar Meikulu katoliskā leidzīnī varātu byut dūmuots Dīva sabīdruotais erceņgeļs: “Dīvs ar svātū Meikulu staiguoja pa pasauli, (..) runuodami un sprīzdami īguoja kaidā ustabeņā un pasapraseja iz nakts muojom, (..) atsaguluši, (..) dīvs gulēja car molu un vecene jū pyrmū suoce kuļsteit, kuodeļ bez juos zinis īguoja iz naktsmuojom…”

Voi Mikeļs i Meikuls teišom ir sinonimi? Myusdīnu “Tāvu zemes kalendarā” septembra lopā pi 29. datumā īraksteits ari Meikuls, lyugšonu gruomotys personvuordu sarokstā Meikula vuorda nav. Tok Andryva Jūrdža “Myužeygajâ kalinderî” i 20. g. s. suoku puotoru gruomotys kalendarejā itī vuordi ir nūškierti: 29. septembris ir “Dina Michila Archengela”, a 6. decembris “Dina s[wata] Meikuła, weyskupa un breynumu dareytoja”. Taitod tī ir atškireigi svātī. Myusdīnu i Bazneicys, i laiceigajā kalendarā 6. decembris ir Nikolaja dīna. Sv. Nikolajs ir tys svātais, nu kuruo izaveiduojs Zīmyssvātku veceiša tāls.

Volūduos, kur itūs vuordus veidoj atškireigi leidzskani, najauc, kai krīvu Михаил i Николай. Bet cytuos volūdu, kai, pīmāram, ukraiņu Михайл i Миколай eipaši cyttautīts var vīgli sajaukt. Obejus vuordus sajaukuši latgalīši, Meikuls palics par Mikeļa sinonimu.

Roksts sagataveits projekta “Latgales kultūrtelpa: problēmas, analīze un atspoguļojums portālā lakuga.lv” ītvorūs. Projektu finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jun
22
Ūtr
19:00 Mieginuojumi Upeitis stadionā @ Upeitis stadions
Mieginuojumi Upeitis stadionā @ Upeitis stadions
Jun 22 @ 19:00 – 21:30
Mieginuojumi Upeitis stadionā @ Upeitis stadions
22.06. Upeitis stadionā nūtiks vairuoku amatierkolektivu mieginuojumi, kas tiks apskaņuoti, leidz ar tū byus skaļuoki.  Itūgod Andris Slišāns īsoka i aicynoj vosorys saulgrīžus svinēt i īleiguot sovys muojsaimnīceibys ītvorūs, tok, ka gribīs īt i pasaklauseit[...]
Jun
26
Sai
17:00 Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu... @ Lūznavys muiža
Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu... @ Lūznavys muiža
Jun 26 @ 17:00
Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu Lūznavys muižā @ Lūznavys muiža
Eisi piec Juoņu i Leigū svātku – 26. junī 17.00 stuņdēs Lūznavys muižā byus sarunu cikla “Literārās sarunas Lūznavas muižā” 2020./2021. goda sezonys nūslādzūšais pasuokums – sarunys ar romanu “Parādu piedzinēji” i “Bruoli” autoru Aldi[...]
Jun
27
Svā
20:00 Māra Čačkys personalizstuode “Kl... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Māra Čačkys personalizstuode “Kl... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Jun 27 @ 20:00
Māra Čačkys personalizstuode "Klātienes dialogi" Daugovpilī @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Nu 7. leidz 27 juņam Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā var apsavērt muokslinīka Māra Čačkys lelformata dorbu personaliztuodi “Klātienes dialogi”. Izstuode īzeimej sasatikšonu jeb īspieju otkol apmeklēt muzejus i izstuodis kluotīnē, publiski sasatikt ar Māra[...]
Jun
29
Ūtr
20:00 Pīterdīna tīšraidē nu Rogovkys
Pīterdīna tīšraidē nu Rogovkys
Jun 29 @ 20:00
Pīterdīna tīšraidē nu Rogovkys
Itūgod Pīterdīna 20.00 stuņdēs nūtiks tīšraidē nu Rogovkys centra, nalobvieleigu laika apstuokļu gadejumā – nu Nautrānu sporta hallis-KN (vērtīs Nautrānu sporta hallis-KN “Facebook.com” kontā). Namaineiga Rogovkā ir tradiceja 29. junī svieteit Pīterdīnu, kod nautrānīši gūdynoj dzejnīku[...]
Jul
4
Svā
20:00 Tematiskuo izstuode “Politiķei, ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Tematiskuo izstuode “Politiķei, ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jul 4 @ 20:00
Tematiskuo izstuode "Politiķei, pedagoģei un sabiedriskajai darbiniecei V. Seilei 130" @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Atzeimejūt pedagogis, politikis i sabīdryskuos darbinīcis Valerejis Seilis (1891-1970) 130 jubileju, nu 15. maja da 4. juļa Latgolys Kulturviesturis muzejā varēs apskateit tematiskū izstuodi par gūdu V. Seilei, kai ari īsapazeit ar juos davumu i[...]