Publicāti Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis lāmumi

Publicāti Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis lāmumi

Roksta autors: portals lakuga.lv

Vaļsts volūdys centra, kura pakļauteibā dorbojās Latgalīšu rokstu volūdys apakškomiseja, sātyslopā publicāti komisejis lāmumi. Tī atspīgeļoj ekspertu lāmumus par īlu nūsaukumim, piļsātu, administrativū īdalejumu i tūs īdzeivuotuoju nūsaukumim, kai ari profeseju, omotu i akademiskajim nūsaukumim.

Latgalīšu rokstu volūdys apakškomiseja dorbu uzsuoce 2003. godā Vaļsts volūdys centra Latvīšu volūdys ekspertu komisejis sastuovā ar mierki sekmēt volūdys kulturvidis sakuortuošonu, eipaši nūdrūsynojūt latgalīšu rokstu volūdys vīnuotys ortografejis izstruodi i īvīsšonu.

Treis godu laikā apakškomiseja izstruoduoje latgalīšu rokstu volūdys nūsacejumus, kuri baļsteiti iz gramatikys pamatim. 2007. godā tyka publicāts Vaļsts volūdys centra lāmums par Latgalīšu raksteibys nūsacejumim. Pošu latgalīšu vydā bīži itī nūsacejumi teik saukti par “jaunū ortografeju”, tūs nareši pretnūstotūt t.s. “vacajai” aba “Pītera Stroda raksteibai” – Izgleiteibys ministrejis 1929. godā apstyprynuotajim nūsacejumim. Juoatzeimoj, ka 1929. godā apstyprynuotī nūsacejumi tyka jimti par pamatu, izstruodojūt myusu dīnu raksteibys normys, kai ari tyka realizātys vairuokys prīstera i volūdnīka P. Stroda īcereis, tymā skaitā par divskani “uo”. Vaira par itū vaicuojumu var skaiteit rokstā “UO i Ō. Kurs pareizuoks?”.

Vaļsts volūdys centra apakškomiseju likvidēja 2009. godā, bet tuos darbeibu atjaunuoja 2013. godā. Kai līcynoj Vaļsts volūdys centra sātyslopā daeinamuo informaceja, itūšaļt Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejā dorbojās – LU Pedagogejis, psihologejis i muokslys fakultatis profesore Anna Vulāne, kas ir ari apakškomisejis prīkšsādātuoja, Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja, školuotuoja Veronika Dundure, LU Humanitarūs zynuotņu fakultatis profesore Lideja Leikuma, lingviste Māra Mortuzāne-Muravska, LU Matematikys i informatikys instituta vadūšuo pietneica Ilze Ziņge, LU Latvīšu volūdys instituta vadūšuo pietneica Anna Stafecka, lingviste Sandra Ūdre. Kai apakškomisejis sekretare dorbojās viesturneica Laura Melne.

Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis lāmumi:

Par Ludzys īlu i īstuožu nūsaukumim
Par īlu nūsaukumim Kuorsovys nūvoda pogostūs
Par Kuorsovys īlu nūsaukumim
Par Latvejis piļsātu i tūs īdzeivuotuoju nūsaukumim
Par Latgolys administrativū īdalejumu i īdzeivuotuoju nūsaukumim
Par profeseju, omotu i akademiskajim nūsaukumim

Roksts sagataveits projekta “Latgales kultūrtelpa: problēmas, analīze un atspoguļojums portālā lakuga.lv” ītvorūs. Projektu finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Aug
11
Cat
12:00 Aglyunys bazilikys svātki @ Aglyunys bazilika
Aglyunys bazilikys svātki @ Aglyunys bazilika
Aug 11 @ 12:00 – Aug 15 @ 20:00
Svātku programa Vyssvātuokuos Jaunovys Marejis Dabasūs uzjimšonys gūdam. 11. augusts 12.00 – Dīnys Svātuo Mise par sliminīkim pi Bazilikys duorza oltora. 19.00 – Vokora Svātuo Mise Dīvmuotis gūdam pi Bazilikys duorza oltora. 12. augusts 12.00[...]
14:00 Latgaliskais seminars “Atzolys” @ Rekovys vydsškola
Latgaliskais seminars “Atzolys” @ Rekovys vydsškola
Aug 11 @ 14:00 – Aug 14 @ 18:00
2022. gods augustā bīdreiba “LgSC” Bolvu nūvodā reikuos bezmoksys četru dīnu latgaliskū seminaru jaunīšim “Atzolys”, kurā varēs pīsadaleit 20 jaunīšu vacumā nu 16 da 25 godu, kab vuiceitūs latgalīšu rokstu volūdu, īpasazeitu ar myusdīnu Latgolys[...]
Aug
12
Pīk
12:00 Ludzai – 845 @ Ludza
Ludzai – 845 @ Ludza
Aug 12 @ 12:00 – Aug 13 @ 23:45
Ludzai - 845 @ Ludza
14:00 Keramikys cepļa kūršona @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Keramikys cepļa kūršona @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Aug 12 @ 14:00 – Aug 13 @ 13:00
Keramikys cepļa kūršona @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
15:00 Izstuodis “Atjaunotajam pieminek... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuodis “Atjaunotajam pieminek... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Aug 12 @ 15:00 – 16:30
1939. goda 8. septembrī par tautys sazīduotim leidzeklim tyka atkluots vīns nu skaistuokajim pīmineklim Latvejā – “Vienoti Latvijai”, tautā saukts par Latgolys Muoru (meta autors Leons Tomašickis, tieļnīks Kārlis Jansons). Tys ir Rēzeknis i vysys[...]