Kaida ir kulturys dzeive Latgolys laukūs?

Kaida ir kulturys dzeive Latgolys laukūs?

Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Kotrā Latvejis pogostā ir vysmoz vīns kulturys noms i vysmoz vīns kulturys dzeivis organizators – formali kulturys daīmameiba nūdrūsynuota pat tuoluokajā Latgolys nūstyurī, regionā dorbojās 151 kulturys centrs. Latgolys kulturys dzeive atsateista vysūs treis golvonajūs Latvejis kulturpolitikys vierzīņūs – kulturizgleiteiba, kulturys montuojums i profesionaluo muoksla, soka Kulturys ministrejis puorstuovs Oskars Artūrs Upenieks.

Cik vīgli nūdrūsynuot kulturys dzeivis kvalitati Latgolys laukūs? Par leluokajim izaicynuojumim kulturys dorbā stuosta treju sovā storpā patuolu Latgolys pogostu kulturys nomu vadeituojis.

Na vysim uzrunuotajim, ari par kulturu nūvoda leiminī atbiļdeigajim, beja kū saceit. Tys laikam partū, ka regularais kulturys dorbs Latgolys laukūs satura ziņā nateik ni eisti nūvārtāts, ni izvārtāts. Tod kulturys dzeive var palikt par taidu bāneiti, kuram ir degvīla regulari nūbraukt sovu dajiuktū maršrutu, viņ vagonūs cīš solts i namuojeigai.

Viļakys nūvoda Žeiguru kulturys noma vadeituoja Valentīna Kaļāne:

Kulturys laukā struodoju ilgi, varu sprīst nu sovys pīredzis i piec kolegom kaimiņu pogostūs. Kūpumā cylvāku palīk mozuok, partū ari kulturai grīž i grīž, i grīž nūst. A kulturai pyrmajai grīzts tyka vysūs laikūs.

Padūmu laikā beja nauda, a kulturys īstuodis tehniskajai bāzei vysu saguoduot varieji viņ ar pazeišonūs pa blatim. Kod tys izadeve, dzeivuojom cīš labi. Žeigurūs kulturys nomu izcēle Žeiguru MRS (mežryupsaimnīceiba – S. Ū.), ari finansiali atbaļsteja, tod atdeve pošvaļdeibai. Puļceņu vadeituojim moksuoja i nu tuolaika pošvaļdeibys, i nu MRS. Boguotuo organizceja sedze dūšonūs iz dzīšmu svātkim i vairuoku tārpu komplektu īguodi kolektivim. Kaimini pa šudiņdīnai skaita, ka mes Žeigurūs boguoti dzeivojam. Pastreipoju – tai cyti dūmoj.

Myusu noma plašuos i leluos telpys cīš ryupeigi uzturam kuorteibā. Tei ir divstuovu āka, kotrys nu daudzūs kolektivu var jimtīs sovā telpā. Kur beja biblioteka, tī niule ir izstuožu zāleite. Div treis, a reizem i četrys reizis godā saīt jū izmontuot. Te ar mozim koncertenim uzastuoj bārni, kuri vuicuos muzykys školys punktā. Vīnā telpā līku vysus pa godim izmontuotūs nūformiejumus i dekoracejis. Varu pamaineit, pi vacuo kū jaunu kluot dalikt, tod nūformiejums naizmoksoj tik duorgi. Cytim pat nav īspieju sakruotū montu turēt. Nūformiešonā daudz izmontoju dobys materialus, vaļsts svātkim i Adventam pi nūformiešonys paleidz rūkdarbneicu puļceņš, tei ari ir prīškrūceiba, kū var izmontuot.

Ka mums šudiņ nabyutu zvīdru draugu ar humanū paleidzeibu (paļdis žeigurītei Dagnijai Dalbiņai), tod ar materiali tehniskū bāzi byutu pavysam biedeigi. Zvīdri paleidz ar taidom lītom kai goldi, skapi, audumi. Kod ir audumi, tod jau mes atrūnam īspieju sašyut kolektivim tārpus.

Deļ myusu mozuo pogosta mums ir vairuoki deju kolektivi, dzīdūši bārni, pat krīvu dzīšmu ansamblis “Ivuški”, vēļ teatris, kuru es poša vodu, ar sovom vajadzeibom. Kai dzejūleitī “esi burvis, taisi no nekā”, tai es ari struodoju. Nūvoda vadeiba, eipaši Sergeja Maksimova personā, īspieju rūbežūs atbolsta kulturu. Nav jau nūvodam naudys tik, cik grybātūs. Reizem īmu pi pošvaļdeibys deputatu pīruodeit, ka koč kas ir cīš vajadzeigs. Dīmžāļ reizem asmu sasakuoruse ar uzskotu tautā i deputatūs, ka kulturu var lūceit vysaiž, jei taipat izdzeivuos, ka par kulturu var sprīst i ar jū nūsadorbuot sevkurs, ari naprofesinaļs.

Nu pasuokumu mums kai pats popularuokais tautuos aizguojs Vacgoda šovs. Zāle ir pylna, cylvāki stuov kuojuos. Te svareigi atrast sovu nišu. Regulari kulturys noma laukumeņā nūteik Pavasara tiergs ar nalelu koncerteņu, muzyku i zupu. Atsagrīzuši ir Meža svātki, beja pūsmys, kod reikuojom Īlu svātkus – kotru godu sovai īlai, bet otkon atsagrīzem pi eistyn sova. Juoņu pasuokumu nataisom, tik daudz reikoj vysapleik. Tok Pīterdīnā muzykanti sabrauc pi myusu. Ari Zīmyssvātku pasuokumu nareikojam, partū ka asam suokuši natradicionalus Adventa i Zīmyssvātku īskaņu koncertus. Kulturys nomā pat reizi nedeļā nūteik katuoļu svātuos misis.

Mums ir cīš aktiva kulturys dzeive, bet cylvākim taipat ir sajiuta, ka jī dzeivoj dziļūs laukūs, partū ka nav pogostā uzjiemiejdarbeibys. Struoduotu cylvāki brauc iz Viļaku voi pavysam aizbrauc nu tenis paceli.

Zylupis nūvoda Pasīnis pogosta tautys noma vadeituoja Jekaterina Sovāne:

Vadeit kulturys nomu laukūs nimoz nav gryuši. Es navaru saceit, ka mums nav naudys. Finansis plānojam godu iz prīšku, cik vajadzeigs kotram pasuokumam, pošvaļdeiba atbolsta. Vīneigi tod, kod sadūmuotu kū grandiozu, tam gon nabyutu naudys. Deļ lauku leimiņa mums vysod gona. Cylvākim pogostā pasuokumu ziņā nav nimoz lelys izvēlis. Kū tautys noms pīduovoj, tū ari vysu apmeklej.

Kod ir vairuoku dīnu breivdīnys, pi dzedu i babu atbrauc cylvāki nu piļsātys i vēļ tuoluoku vītu. Partū myusu lelī nūtykumi ir leiguošona i Zīmyssvātku pasuokums. Iz leiguošonu vyspuor sasalosa ļauds nu plašys apleicīnis.

Myusu vītys specifika ir bārni, mums te ir daudz audžu saimu, partū pogostā pīgrīžam viereibu bārnim. Ari tautys nomā reikojam pasuokumus bārnim, prūtams, leidza atīt ari vacuoki.

Dorbojās puļceni bārnim i jaunīšim: ar muzyku jamās 9 bārni, ar rūkdorbim – pat 17. Prūtams, jī ir vysaida vacuma. Dīmžāļ pīaugušajim nikuo pīduovuot navarim, deļ dažu stuņžu ir gryuši dabuot profesionalus vadeituojus.

Daugovpiļs nūvoda Dubnys kulturys noma vadeituoja Janīna Bēķe:

A kas vyspuor dzeivē ir vīgli? Nasaceisim, ka vīgli, bet iz itū momentu var struoduot. Gryuts ar kolektivim, gryuts ar finansiejumu, bet teikam golā. Asmu kulturys noma vadeituoja i maņ ir div kolektivu vadeituoji ar 0,3 slūdzem. Folklorys kūpys i amaterteatra kūpys vadeišona – 0,3, i bārnu vokaluo ansambļa “Uguntiņa”, kas patīseibā ir div kolektivi – mozuokī i leluokī, vadeišona – ari 0,3. I vaira štatā nikuo. Cīši tryukst apskaņuotuoja, pat aparatura ir. Nazkod beja taida štata vīneiba, bet tyka nūlikvidāta. Tūlaik pat mieginuot varējom ar mikrofonim. Niu pat mozuokā pasuokumā bez apskaņuotuoja katastrofala situaceja: maņ juovoda pasuokums i es reizē navaru byut pi aparaturys. Partū pasuokumim jamam apskaņuotuoju ar uzjāmuma leigumu, tys nimoz nasaīt lātai. Lelu daļu naudenis pajam ari muzykanti. Mes reikojam zaļumballis, ari cytūs nūsaceiti leluokūs pasuokumūs jī spieļoj. Tai ari kuļamēs.

Maņ pošai vysod pruotā juopatur, ka publika atīs viņ tod, kod jū eipaši īinteresiesi. Ka taidā pasuokumā kai pogosta ci vaļsts svātki mes nadabojam kū vairuok par myusu pošu kolektivim, apmaklātuoju nabyus.

Pi sovu kolektivu jau par daudz pīroduši, i jī taipat mums vysus “caurumus” taisa cīt. Ir juosasadorboj pogostim sovā storpā, ari cyti navar sataiseit koncerta vīni poši i puorsteigt ar kū eipaši interesantu. Kas tik pi myusu cīmā nabrauc! I Preiļu nūvoda Pelieču kolektivi, i Vuorkovys nūvoda kolektivi, i Baļtinovys amaterteatris “Palādas”, i Jākubpiļs Ābeļu kolektivi, i sova nūvoda Vyšku, Kolupa Malinovys, Bikernīku, Vabalis kolektivi. Myusu kolektivūs daudz pošdarbnīku nu Vyšku pogosta, folklorys kūpā ir 70% Vyšku pogosta īdzeivuotuoju.

Kotrim svātkim tok vajag cytu scenareju. Ar vysim izbraukumim godā saīt ap 16 pasuokumu, iz vītys saīt 12, tys nav daudz. Agruok taisejom Bierneibys svātkus, kū eipašu deļ pyrmklasnīku. Niu vaira nav bārnu, kam taiseit. Par vysu pogostu div treis bierneni.

Detalizāts Kulturys ministrejis puorskots skaitļūs par kulturys dzeivi Latgolā apsaverams ite.

Roksts sagataveits projekta “Latgales kultūrtelpa: problēmas, analīze un atspoguļojums portālā lakuga.lv” ītvorūs. Projektu finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.