Dzymtuos volūdys dīnā – par arhaiskim latgalīšu vīnziļbis verbim

Dzymtuos volūdys dīnā – par arhaiskim latgalīšu vīnziļbis verbim

Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Storptautyskuo dzymtuos volūdys dīnu pasaulī atzeimoj 21. februarī, kab pīgrīzt viereibu dzymtuos volūdys vierteibai. Ka vuordus īsadūmuot kai augus, tod gondreiž aizmierstūs vīnziļbis darbeibys vuordus varātu saleidzynuot ar pošim ratuokajim. Senejuo cylvāka uztverē pat vīnkuoršu darbeibu apzeimuojumi, kai peit, aust, šyut, sīt, grīzt, dūrt, lauzt, sist, ītvēre plašu semantiku. Itī vuordi īsuoce gaist jau pyrmsrokstu periodā, jūs bīži aizstuoja tuos pošys saknis atvasynuojumi, bet ar šauruokom nūzeimem. Moz nu jūs aizraksteits i palics mutvuordūs, interesantuokī – volūdiskai izgaršuošonai.

best

Arhaiskajam darbeibys vuordam “best” (es badu/ bedu; tu bed/ bedi; jis, jei bad/ bede) ir nazcik sinonimu – rakt, kast, raust. Niule vairuok lītuots “rakt”. Indoeiropīšu saknis bhed- nūzeime ‘dūrt, durūt rakt’ vairuok saglobuota atvasynuojumā “badeit”, “baksteit”. Tys nūruoda iz gryutu rakšonu, puorvorūt gryuteibys, īpretim “kast” – pa irdonu, vīgli dryupūšu zemi.

Angļu “bed” i vuocu “Bett” ir ituos pošys saknis vuordi, nazkod gulis i nūmetnis vītys, midzini beja zemē izroktys bedris. Ari “puorbaudeit” ir ituos saknis vuords, nūzeime atsateistejuse tai: dūrt → durūt meklēt → durūt pieteit, izmeklēt.

duzt

Arhaiskajam darbeibys vuordam “duzt” ‘pleist’, kū navajag jaukt ar “dust”, ir viņ 3. personys formys (jis, jei duzt/ duza), jū lītoj pabeigtys darbeibys apzeimuojumā, kū darynoj ar pīdieklim – īduzt, pīdust, saduzt. Vuordam ir plašs potencials atvasynuojumim – dauzt, dauzeit, dauzeitīs, aizadauzeit, pasadauzeit i tml.

dzierst

Itam arhaiskajam darbeibys vuordam (es dzierstu/ dzierdu; tu dzierst/ dzierdi; jis, jei dzierst/ dzierde) semantika bejuse plašuoka kai atvasynuojumam “dzierdēt”, atguodoju, kai mama par iedīni saceja: “Nadzierst suoļa” voi “Nadzierst casnāga.” Taitod dzierst nūzeimoj uztvert na viņ skanis, senejais cylvāks pasauli naseikdaļuoja, ceņtēs apzynuot vasalumā, daudz naanalizēja, ar kuru maņu kū uztver.

Myusu dīnu tekstūs vuords puortaps poetismūs “nūdzierst” i nūdzierdys ‘nūjautys’.

grīst/greist

Itū vuordu navajadzātu jaukt ar “grīzt”, grīst (es grīžu/ grīdu; tu grīd/ grīdi; jis, jei grīž/ grīde) nūzeimoj taiseit, kluot (parosti nu kūka dieļu) tyltus, laipys, greidys i tamleidzeigus objektus. Myusu dīnuos volūdā teik lītuoti ituos saknis lītvuordi – greida, grīsti, (molkys) grāda.

Latgolys laukūs dieļu greidys i grīstus masveidā suoce taiseit viņ 19. g. s. ūtrā pusē, kod zuodžs palyka par kasdīnys dorba instrumentu. Puorejā Latvejā zuodži izmontoj daudz agruok. Augstuokuo meistareiba i omota prasme, reikojūtīs ar zuodži, atsakluoja bolku sagrīzšonā dieļūs. Dieļu zuodža zūbi atsaškir ar eipašim atradzānim, nu pareizys asynuošonys atkareigs vyss dorba rezultats.

Itys vuords lītuots ari ‘brugēt, izkluot ar akminim’ nūzeimē. Jana Kurmina 1858. gods pūļu-latiņu-latvīšu (latgalīšu) vuordineicys (“Słownik polsko-łacinsko- łotewski”) škierklī “Bruk” atrūnams vuords “izgreist”: “..ar akmenim izgrejst”.

lūbtīs

Lūbtīs (jis, jei lūbās/ lūbēs) nūzeimoj veiktīs, tei ir puornastuo nūzeime. Pamata nūzeimē vuords “lūbt” ir ‘myzuot, gaļdeit, lupynuot’. “Lupt” ir tuos pošys nūzeimis fonetisks variants, nu kuo atvasynuoti vuordi “laupeit”, “lupynuot”.

piļkt

“Piļkt” ‘tikt lutynuotam’ (es pylkstu/pylku; tu piļkst/piļki; jis, jei pylkst/pylka) niulenejūs tekstūs atrast navar, pa ratam pasatruopej atvasynuojums “piļcēt” ‘lutynuot’.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars