Dzymtuos volūdys dīnā – par arhaiskim latgalīšu vīnziļbis verbim

Dzymtuos volūdys dīnā – par arhaiskim latgalīšu vīnziļbis verbim

Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Storptautyskuo dzymtuos volūdys dīnu pasaulī atzeimoj 21. februarī, kab pīgrīzt viereibu dzymtuos volūdys vierteibai. Ka vuordus īsadūmuot kai augus, tod gondreiž aizmierstūs vīnziļbis darbeibys vuordus varātu saleidzynuot ar pošim ratuokajim. Senejuo cylvāka uztverē pat vīnkuoršu darbeibu apzeimuojumi, kai peit, aust, šyut, sīt, grīzt, dūrt, lauzt, sist, ītvēre plašu semantiku. Itī vuordi īsuoce gaist jau pyrmsrokstu periodā, jūs bīži aizstuoja tuos pošys saknis atvasynuojumi, bet ar šauruokom nūzeimem. Moz nu jūs aizraksteits i palics mutvuordūs, interesantuokī – volūdiskai izgaršuošonai.

best

Arhaiskajam darbeibys vuordam “best” (es badu/ bedu; tu bed/ bedi; jis, jei bad/ bede) ir nazcik sinonimu – rakt, kast, raust. Niule vairuok lītuots “rakt”. Indoeiropīšu saknis bhed- nūzeime ‘dūrt, durūt rakt’ vairuok saglobuota atvasynuojumā “badeit”, “baksteit”. Tys nūruoda iz gryutu rakšonu, puorvorūt gryuteibys, īpretim “kast” – pa irdonu, vīgli dryupūšu zemi.

Angļu “bed” i vuocu “Bett” ir ituos pošys saknis vuordi, nazkod gulis i nūmetnis vītys, midzini beja zemē izroktys bedris. Ari “puorbaudeit” ir ituos saknis vuords, nūzeime atsateistejuse tai: dūrt → durūt meklēt → durūt pieteit, izmeklēt.

duzt

Arhaiskajam darbeibys vuordam “duzt” ‘pleist’, kū navajag jaukt ar “dust”, ir viņ 3. personys formys (jis, jei duzt/ duza), jū lītoj pabeigtys darbeibys apzeimuojumā, kū darynoj ar pīdieklim – īduzt, pīdust, saduzt. Vuordam ir plašs potencials atvasynuojumim – dauzt, dauzeit, dauzeitīs, aizadauzeit, pasadauzeit i tml.

dzierst

Itam arhaiskajam darbeibys vuordam (es dzierstu/ dzierdu; tu dzierst/ dzierdi; jis, jei dzierst/ dzierde) semantika bejuse plašuoka kai atvasynuojumam “dzierdēt”, atguodoju, kai mama par iedīni saceja: “Nadzierst suoļa” voi “Nadzierst casnāga.” Taitod dzierst nūzeimoj uztvert na viņ skanis, senejais cylvāks pasauli naseikdaļuoja, ceņtēs apzynuot vasalumā, daudz naanalizēja, ar kuru maņu kū uztver.

Myusu dīnu tekstūs vuords puortaps poetismūs “nūdzierst” i nūdzierdys ‘nūjautys’.

grīst/greist

Itū vuordu navajadzātu jaukt ar “grīzt”, grīst (es grīžu/ grīdu; tu grīd/ grīdi; jis, jei grīž/ grīde) nūzeimoj taiseit, kluot (parosti nu kūka dieļu) tyltus, laipys, greidys i tamleidzeigus objektus. Myusu dīnuos volūdā teik lītuoti ituos saknis lītvuordi – greida, grīsti, (molkys) grāda.

Latgolys laukūs dieļu greidys i grīstus masveidā suoce taiseit viņ 19. g. s. ūtrā pusē, kod zuodžs palyka par kasdīnys dorba instrumentu. Puorejā Latvejā zuodži izmontoj daudz agruok. Augstuokuo meistareiba i omota prasme, reikojūtīs ar zuodži, atsakluoja bolku sagrīzšonā dieļūs. Dieļu zuodža zūbi atsaškir ar eipašim atradzānim, nu pareizys asynuošonys atkareigs vyss dorba rezultats.

Itys vuords lītuots ari ‘brugēt, izkluot ar akminim’ nūzeimē. Jana Kurmina 1858. gods pūļu-latiņu-latvīšu (latgalīšu) vuordineicys (“Słownik polsko-łacinsko- łotewski”) škierklī “Bruk” atrūnams vuords “izgreist”: “..ar akmenim izgrejst”.

lūbtīs

Lūbtīs (jis, jei lūbās/ lūbēs) nūzeimoj veiktīs, tei ir puornastuo nūzeime. Pamata nūzeimē vuords “lūbt” ir ‘myzuot, gaļdeit, lupynuot’. “Lupt” ir tuos pošys nūzeimis fonetisks variants, nu kuo atvasynuoti vuordi “laupeit”, “lupynuot”.

piļkt

“Piļkt” ‘tikt lutynuotam’ (es pylkstu/pylku; tu piļkst/piļki; jis, jei pylkst/pylka) niulenejūs tekstūs atrast navar, pa ratam pasatruopej atvasynuojums “piļcēt” ‘lutynuot’.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jul
29
Cat
13:00 Annys Dagdā 2021 @ Dagda
Annys Dagdā 2021 @ Dagda
Jul 29 @ 13:00 – Jul 31 @ 22:00
Annys Dagdā 2021 @ Dagda
Itūgod Annys dīnu Dagdā svieteis treis dīnys – 29, 30. i 31. juli.  Catūrtdīne ir filmu dīna – Dagdys kulturys centrā varēs redzēt gon Gunāra Pīša 1985. goda puorsoku kinu “Sprīdītis”, gon ari pyrmyzruodi pīdzeivuos[...]
Jul
30
Pīk
19:00 Saļņovys tautys noma 50 godu jub... @ Saļņovys estrāde
Saļņovys tautys noma 50 godu jub... @ Saļņovys estrāde
Jul 30 @ 19:00
Saļņovys tautys noma 50 godu jubileja @ Saļņovys estrāde
Par gūdu Saļņovys tautys noma 50. jubilejai 30. julī 19.00 stuņdēs Saļņovys estrādis teritorejā byus vareiba īsapazeit ar Saļņovys tautys noma viesturi i amatierkolektivim i baudeit gordus iedīņus muzykys i gaismu pavadeibā.  Saļņovys TN lūgūs[...]
Jul
31
Sai
11:30 Veloceļuojums “Rainim pa pēdām” @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Veloceļuojums “Rainim pa pēdām” @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Jul 31 @ 11:30
Veloceļuojums "Rainim pa pēdām" @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Raiņa muzejs “Jasmuiža”, Preiļu nūvoda Turisma informacejis centrs i Aizkaļnis Tautys noms 31. julī 11.30 stuņdēs aicynoj dūtīs veloceļuojumā “Rainim pa pēdām”. Ceļuojums ir aptuveni 25 kilometru garumā, tuo laikā byus vareiba īpazeit 11 ar[...]
12:00 Akceja “Gostūs Latgolā” @ Daugovpiļs Vīneibys laukums
Akceja “Gostūs Latgolā” @ Daugovpiļs Vīneibys laukums
Jul 31 @ 12:00 – 22:00
Akceja "Gostūs Latgolā" @ Daugovpiļs Vīneibys laukums
31. julī Daugovpilī “Šmakovkys muzejs” reikuos akceju “Gostūs Latgolā”. Akceja veļteita Latgolys vīsmīleibai i “Šmakovkys muzeja” 5 godu jubilejai.  Vysys dīnys garumā – nu 12.00 da 22.00 stuņžu – Vīneibys laukumā byus vairuokys aktivitatis –[...]
12:00 Latgalīšu hiphopa piecpušdīne Dagdā @ Dagdys kulturys centra pogolms
Latgalīšu hiphopa piecpušdīne Dagdā @ Dagdys kulturys centra pogolms
Jul 31 @ 12:00 – 22:00
31. julī Annys dīnu ītvorūs Dagdā byus hiphopa piecpušdīne, kurā varēs dzierdēt Ūgu nu Ausmeņa Records, redzēt, kai doncoj “STOPTIME Dance Studio”, kai ari pasavērt grafiti paraugdemonstrejumus Kvāpa (Ausmeņa Records) izpiļdejumā. Vaira par piecpušdīni var[...]