Tīslītu ministrs: lītojit latgalīšu volūdu saziņā ar pošvaļdeibom

Tīslītu ministrs: lītojit latgalīšu volūdu saziņā ar pošvaļdeibom

Intervejis autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Vaļdeibā ir diveji ministri, kuri pozicioniejuši sovu nūstuoju latgalīšu volūdys i latgaliskuma vaicuojumā. Portals lakuga.lv tykuos ar tīslītu ministru Juoni Bordānu (Jaunuo konservativuo parteja), kab izvaicuotu par juo redzīni i doromajim dorbim latgalīšu volūdys situacejis uzlabuošonai i juo puorstuovātuo politiskuo spāka prīkšvieliešonu sūlejumu piļdeišonu attīceibā iz latgaliskuma styprynuošonu školuos.

Tī, kuri sekoj leidza jiusu politiskajom aktiviatem, zyna, ka īmat nu Latgolys. Tok cytim tys varātu byut jaunums. Pastuostit par sovom latgaliskajom saknem.

Es asmu sovu dzeivi pamatā nūdzeivuojs Reigā, bet pīdzymu un leidz deveņu godu vacumam dzeivuoju Bolvūs. Muna muote un tāvs ir nu tuos pošys apkuortnis, muote ir nu Ruguoju, tāvs – nu Viedenīšu, kas ir storp Viļaku un Žeigurim.

Cik bīži saīt byut Latgolā?

Komer beja dzeivs vacaistāvs, mes braukuojom iz juo sātu, dzeivuojom tī pa vosorom. Vāluok lānom pazuda rodu lītys, vēļ kaidu laiku iz Bolvim brauču pi muotis rodu. Bet nasaguoja bīži. Tagad es mekleju īspiejis aizbraukt iz Latgolu, un dorba pīnuokumi maņ tuos dūd. Pīmāram, nuokušuos treis dīnys es byušu tikai pa Latgolu.

Pīsavieršūt jiusu politiskajom aktivitatem, Jaunuos konservativuos partejis 13. Saeimys prīkšvieliešonu programā beja īraksteits, ka atbaļsteisit latgalīšu volūdys i Latgolys nūvodvuiceibys pasnīgšonu Latgolys školuos. Kū esi kai politiskais spāks padarejuši ituo sūlejuma izpiļdeišonai?

Mes asam padarejuši tū, kū leidz šam nivīns vyspuor Latvejis vaļsts viesturē nav paveics, par izgleiteibys un zynuotnis ministri asam apstyprynuojuši latgalīti, cylvāku, kurs ir manifestiejs, ka īt iz politiku, lai aizstuovātu vysu latvyskū, īskaitūt latgaliskū. Ilga Šuplinska jau nu poša suokuma īzeimuoja, kai jei atteisteis latgaliskū, ari skūluos. Ar laiku tys nūtiks.

Juosoka, ka tys nav tik vīgli, un tī leluokī panuokumi un atteisteiba byus radzama piec puors godu. Tagad, maņ juoatzeist, taidu acim radzamu izruovīņu itamā jumā nav, bet es ari nu politikys asmu saprats, ka daudzys lītys, kas ar laiku kliust pošsaprūtamys, nu suokuma ir naradzamys.

Kai tīslītu ministrs asmu īsuocs runuot ar Vaļsts volūdys centru. Uzmaneiba latgalīšu volūdai ir juopīvierš tagad, navys tod, kod latgalīšu vaira nabyus, un tei byus izmierstūša volūda.

Pīmāram, ir plānuots Vaļsts volūdys centra sātyslopā veiduot sadaļu par latgalīšu volūdu, skaidruot lykumeiguos lītys, reguliejumus un par volūdys lītuošonu. Suokumā varbyut tys byus koč kas mozs, bet skaidrys, ka ir juosuok, un tys atsateisteis. Latgaliskū jautuojumu jau uztver par normalu un jū nivīns navar vaira nūstumt molā.

Vaļsts volūdys centra paspuornē dorbojās Latgalīšu rokstu volūdys apakškomiseja, kurys darbeiba tyka atjaunuota, kod īprīkš bejot tīslītu ministrs. Tys, kū jius īprīkš minējot, ka Vaļsts volūdys centrā teik kustynuots latgalīšu volūdys vaicuojums, voi tys nūzeimoj, ka tiks paplašynuotys apakškomisejis funkcejis, pīnuokumi?

Es dūmoju, ka ar laiku itū apakškomiseju mes pīpiļdeisim ar dorbu un saturu. Tīslītu ministra politiskuo biroja vadeituojs ir Aldis Bukšs, kas ir baļtinavīts, jis ari sovā dorbā pīvierš uzmaneibu itam jautuojumam, ari Vaļsts volūdys centra dorbam. Myusu darbeibys laikā ir juobyun palīkūšom pādom itymā jautuojumā.

Apakškomisejis lūcekli itūšaļt sovus pīnuokumus veic kai breivpruoteigī. Voi tiks dūmuots par atolguojumu? 

Es par tū asmu paguojušajā godā runuojs ar Vaļsts volūdys centru. Itys jautuojums ir juorysynoj, juosuoc investēt naudu.

Latgaliskuos identitatis saglobuošonā nūzeimeigi ir ari personvuordi, itūšaļt Ministru Kabineta nūsacejumi par personvuordu raksteibu i lītuošonu latvīšu volūdā napīļaun burta “y” lītuošonu, kas nūzeimoj, ka navar īgiut dzymtys uzvuordu kai Cybuļskis voi Vylcāns. Voi esit dūmuojuši itū maineit?

Te nav atrosts rysynuojums, bet tys tiks rysynuots kūpā ar Vaļsts volūdys centra darbinīkim, ari volūdnīkim. Es varu apsūleit, ka pi jautuojuma rysynuošonys pīsaisteišu latgalīšu volūdnīkus un entuziastus, profesionaļus, lai pamatuotu lobuokū īspiejamū rysynuojumu.

Turpynojūt par normativajim aktim, Vaļsts volūdys lykumā saceits, ka latgalīšu rokstu volūda ir viesturisks latvīšu volūdys paveids i vaļsts nūdrūsynoj tuo saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu. Lai itū apsajimšonu varātu izpiļdeit, juobyun kaidam planam, kai tū dareit. Es nasaceitu, ka nav vaļsts atbolsta latgaliskajam, bet nav plana. Voi nabyutu pādejais laiks pīsakert i vaļstei sovu nūstuoju paust ar konkretim sūlim?

Jius pareizi pīminejot, ka navarātu saceit, ka pādejā laikā napasaruoda izpausmis latgaliskuo styprynuošonai. Bet es saceitu, ka lelā mārā tys ir ar jaunuokuos paaudzis entuziastu paleidzeibu, kulturys cylvāku īsaisti, kuri pīsavierš sovom saknem. Es latgaliskajam jautuojumam paguojušuos ministrejis laikā vaira pīsavieršu navys par tū, ka beja nūsaceiti pīnuokumi, bet aiz sentimenta un atbiļdeibys sajiutys pret sovom saknem un Latvejis kulturu, navys tikai pret tīslītu jūmu.

Es pīkreitu jiusim, ka ir juopuorīt nuokūšaja leiminī latgaliskuma atteisteišonai, Latgolys kulturys un tīseibu styprynuošonai juokliust sistematiskai un pamatuotai lykuma normuos. Tys ari byutu myusu, ituos vaļdeibys, munuos interesēs pīstruoduot pi tuo.

Vīns ir kū mes kai sabīdreiba sagaidom nu vaļsts, vaļsts institucejom, ūtrys kū mes poši, latgalīši, kai kūpīna varim dareit latgalīšu volūdys lobā. Kaids ir jiusu redziejums, kū latgalīšu sabīdryskuos organizacejis, pošvaļdeibys, kotrs individs varātu dareit latgalīšu volūdys poziceju styprynuošonai?

Pyrmom kuortom, lītuot volūdu un pīvierst tai bārnus. Tuopiec latgaliskais ir svareigs izgleiteibys īstuodēs. Faktiski vīnys paaudzis laikā volūda var pazust. Maņ ir baist, ka niu volūdu lītoj mozuok nakai tys beja munā bierneibā. Ari modernais pasauļs var ītekmēt volūdys izzusšonu. Par tū ir svareigi nasabeit un nasakautrēt lītuot latgalīšu volūdu, pošvaļdeibom īguļdeit informativūs materialūs, padareit tū par ikdīnys dzeivis sastuovdaļu.

Es saceitu ari nasabeit un nasavērt iz Ministru Kabineta nūteikumim, kas soka, ka gramatikai juobyun taidai voi itaidai, jo identitatis aizstuoviešonys jautuojumūs myusim tīseibu normys ir juotulkoj paplašynuoti, piec īspiejis leluokā tvārumā. Lykums soka, ka volūda ir juoaizsorgoj, un volūdys lītuošona var byut ari rakstiska saziņa ar pošvaļdeibu, jo tei ir volūdys atteisteišona un navar aizlīgt tū dareit, vysmoz Latgolys ītvorūs. Mes piec tam nu vaļdeibys pusis struoduosim, lai tū atbaļsteitu ari normativajūs aktūs.

Par jebkurom tīseibom, kurys šudiņ myusim ruodīs pošsaprūtamys, pīmāram, tīseibys bolsuot, vuorda breiveiba, tīseibys iz ostoņu stuņžu dorba dīnu, kaids ir ceinejīs tik ļūti, ka varbyut jis ir zaudiejs sovu dzeiveibu, zīduojs vysu sovu myužu. Tys ir juoīgaumej kotram cylvākam –  par sovom tīseibom ir juosaceina. Vyss vēļ nav izceineits, varbyut šudiņ dzeivojūšim latgalīšim liktiņs ir īdevs īspieju izceineit itū lītu, saglobuot latgalīšu identitati deļ vysa pasauļa, ciļviecis viesturis, deļ latvīšu.

Verūtīs iz latgaiskū kusteibu, par kū jiusim ir vysleluokuo prīca?

Maņ ir prīca par kulturys nūtykumim un izpausmem. Vēļ prīca, ka juos palīk aizviņ kvalitativuokys un tys ir labi, es grybātu, ka tys atsateista. Kumunistu okupacejis laiki ir atstuojuši sovu ītekmi. Komunistim un Krīvejis imperejai beja atteisteita sistema, kai izneicynuot cytys tautys. Vysā tagadejā Krīvejis teritorejā dzeivuoja symtim tautu, tagad juos vysys ir rusificātys. Iz Latgolu tys ari atstuoja īspaidu.

Aizbraucūt iz Latgolu, radzu, ka daudzuos vītuos vide kliust sakūptuoka, kaidai jai byutu juobyun. Na vysur tys tai, saprūtams, ir, ekonomiskuo situaceju ir ītekmiejuse. Radzu gaišus cylvākus. Daudzi drūši viņ ir pīminiejuši zemnīku saimnīceibys “Kotiņi” saiminīkus. Asmu bejs pi jim cīmūs, un prīcojūs par jūs panuokumim, ka jī ar sovu gimini ir izveiduojuši taidu saimnīceibu. Ka jī var, tys nūzeimoj, ka ir īspiejams.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Oct
29
Pīk
19:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Oct 29 @ 19:00
Grupys “Baltie lāči” koncertprograma “Tirgus stāsti” @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
Oct
30
Sai
09:45 Dorbu īsnīgšona Latgolys muoksli... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Dorbu īsnīgšona Latgolys muoksli... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Oct 30 @ 09:45
Dorbu īsnīgšona Latgolys muokslinīku izstuodei Rudens 2021 "Pēdas/Pādi" @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Latgolys Kulturviesturis muzejs aicynoj Latgolys muokslinīkus leidz 30. oktobram īsnīgt dorbus rudiņa izstuodei. Ituo gods rudiņa izstuodis moto ir tema “Pēdas” aba latgaliski “Pādi”. Pādi, kū mums atstuoj nūtikšonys, satyktī cylvāki, šaļtenis.  Izstuodis aptuvenais laiks[...]
Oct
31
Svā
14:00 Spēle “Ziemeļlatgales detektīvi” @ Zīmeļlatgola
Spēle “Ziemeļlatgales detektīvi” @ Zīmeļlatgola
Oct 31 @ 14:00
Spēle "Ziemeļlatgales detektīvi" @ Zīmeļlatgola
Aicynoj pīsadaleit spēlē, kura topuse Bolvu Centralajai bibliotekai sadarbeibā ar Viļakys nūvodu turisma informacejis specialistem, projektā “Ziemeļlatgales detektīvi”.  Spēlē varēs īpazeit Zīmeļlatgolys dobys i kulturviesturis objektus, kai ari turisma pīduvuojumu – kūpā izpyldūt 121 aizdavumu. [...]
18:00 Foto izstuode “Raiņa dzejolis fo... @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Foto izstuode “Raiņa dzejolis fo... @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Oct 31 @ 18:00
Foto izstuode "Raiņa dzejolis fotogrāfijā" @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Nu 5. maja da 31. oktobra Raiņa muzeja “Jasmuiža” breivdobys teritorejā, Preiļu nūvoda Aizkaļnē, apsaverama foto izstuode “Raiņa dzejolis fotogrāfijā”. Vaira informacejis par izstuodi ITE. 
Nov
5
Pīk
15:30 Ievys Pīgoznis tīšsaistis lekcej... @ Tīšsaistē
Ievys Pīgoznis tīšsaistis lekcej... @ Tīšsaistē
Nov 5 @ 15:30 – 15:50
Laikā nu 1. da 5. novembra byus Latvejis Kulturys akademejis starptautyskuo konferenču sereja “Kultūras krustpunkti XV”, kurys laikā tīšsaistē. varēs dzierdēt kulturviesturnīcis Ievys Pīgoznis lekceju “Tradicionālā apģēba pētniecības un rekonstrukcijas problēmas: ieskats Latgales zeķu izpētē”. [...]