Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Izdūts Aijis Mellumys pietejums “Slutišķi. Sādža pie Daugavas”. Gruomotā apkūpuota informaceja par Daugovpiļs nūvoda Slutišķu staraveru sādžu i tuos kulturainovys veiduošonūs, bolstūtīs iz arhivu materialim, publikacejom, informaceju presē i c. Gruomotā pīvārsta ari viereiba Latgolys viesturis nūtykumim, kas ītekmiejuši Slutišķu sādžys veiduošonūs, saceits Daugovpiļs nūvoda sātyslopā publicātajā informacejā.

Slutišķu vuords Latvejā plošuok palyka pazeistams pyrma 30 godu, kod suocēs protesti pret Daugovpiļs HES ceļtnīceibu – sādža atsarūn Daugovys krostā. Myusu dīnuos Slutišķu sādžai ir pīvārsta eipaša uzmaneiba, tei atsarūn 1990. godā izveiduotuo dobys parka “Daugavas loki” teritorejā, kas 2011. godā īraksteits UNESCO pasauļa montuojuma naciolanalā sarokstā. 2016. godā sādža tyka atzeita par vaļsts nūzeimis arhitekturys piminekli. Laika gaitā Slutiški palykuši par īcīneitu turistu golamierki, tī atsarūn Naujinis Nūvodpietnīceibys muzeja lauka ekspoziceja “Latgales vecticībnieku sēta”.

Pyrmuos raksteituos zinis par Slutiškim ir nu 1765. goda, bet atheologiskī pietejumi ruoda, ka itamā vītā ļauds dzeivuojuši 16.–17. g. s. i vēļ agruok. Vaira informacejis par sādžu ir nu 19. i 20. g. s., kai saceits Daugovpiļs nūvoda sātyslopā publicātajā informacejā – pīteikami pamatuotai var runuot par Slutišķu sādžys veiduošonūs i dzeivi vysmoz 250 godu garumā.

Sādžys atteisteibā stabitalizacejis laiks beja 20. g. s. pyrmuo puse, laiks leidz Ūtrajam pasauļa karam. Sādžys dzeivis dabiskū gaitu izmaineja Latvejis naatkareibys zaudiešona i gataveitī, a naeistynuotī Daugovpiļs HES ceļtnīceibys dorbi. Niu rūseiba sadžā ir sarukuse, sasamazynuojs sātu i īdzeivuotuoju skaits, mainejusēs apbyuve i c.