Latgalīšu kulturā nūzeimeiguokī kūki (II)

Latgalīšu kulturā nūzeimeiguokī kūki (II)

Roksta autors: portals lakuga.lv

Izaruoda – vīns kubikmetrs kūksnis augšonys laikā savuoc tonnu kaiteiguos ūgļskuobuos gāzis i izdola 0,7 tonnys skuobekļa. A kulturys leidzīnī kūku tālu uztverē cauri laikim saglobuoti arhaiski prīkšstoti. Itūšaļt par veiriški uztveramim kūkim.

Ūzuls (Quercus robur)

Veiriškeigais ūzuls ir dižciļteigs kūks īpretim bārzam, jis ir vaļdinīku leidzinīks. Jimā sper zibiņs, partū ka te ir Pārkiuņa muojūklis. A pasauļa centru i siermuo vīduma īmīsuojumu ūzulā var īraudzeit i myusu dīnuos, kai Ilzis Spergys stuostā “Marabeju kolns”: “Tys eistais ūzuls aug iz poša teiruma vyds i vēļ šudiņ. Tuo vysi zyna. Rasnys kai baile i zori pa pusteiruma izaplātuši. Pusē nūkaļts i taids vysā na sevī, a vēļ dzeivs. Kai pavasars, tai stuov plyks i kai nūspruodzs, a vysleidza izdzan zalis lapenis. Koč jam i škidrys tys vaiņuks, zemē nakreit vys. Tik vīna golūtne nagaisa laikā nūlyuzuse, zibsnis īspiers taišni ūzulā. Nu tuos golūtnis pyrms kara, a mož i vēļ seņuok izgrabta Jezus mūka. Seņ jau tys beja, niule pi ūzula vairs i redzēt navar, ka tī kas lyuzs voi krits. Stuov vyss kai apsalaids iz mieršonu, a vys dzeivuoks par dzeivu.”

Piec datubāzis daba.dziedava.lv, Latgolys rasnuokais dižūzuls ir Orenīšu ūzuls ar apleikmāru 6,90 m (93. Latvejā) Rēzeknis nūvoda Nagļu pogostā, iz solys zivu audzietovys prūda vydā. Vaļsts aizsardzeibā nu 1928. gods ir Piļoru ūzulu bierzs Ješa azara krostā, jei ir vīna nu ratūs teirūs ūzulu audžu Latvejā. Itim ūzulim ir ap 200 godu. 1981. godā Latvejis sakūpšonys entuziastu grupa ar dzejnīku Imantu Ziedoni prīšgolā Pītera Miglinīka Miglinīkūs īstateja 35 ūzulus ar tuoluoku perspektivi, ka Zaļmuižys parks tiks izveiduots par Andryva Jūrdža i P. Miglinīka memorialū parku, bet tuolaika vītejuo pošvaļdeiba Reigys inteligeņcis īsuoktū tuoļuok naatteisteja.

Ūzuls ir aristokratisks ari praktiskuos lītuos. Ūzula buca derēs stypruo alkohola izturiešonai, ari olam. Tok īskuobātūs kuopustus nūkruosuos bryunus i padareis naādamus garšys ziņā. Partū kubulus kuopustu i ogūrču skuobiešonai i pīna kērneitis taisa nu vīnkuoršuokys, bet antiseptiskys kūksnis – eglis. Kod ūzulu nūgrīž, iz reizis nikuo taiseit nadreikst. Omota meistari pastreipoj, ka deļ kvalitativu mebeļu, kam līk styklu, materialam vajag nūstuovēt 12 godu, dabeigā veidā izkolstūt. Iz reizis īlyktu styklu ūzuls vīnkuorši puorplieš.

Ūzulam ir nazcik dzeiveibu. Taids kūks jau izpyvušu vydu i gudrys kai pats pasauļs gaida cyta myuža – “Izpraulejs ūzuleņš/ Gaida bišu īlīnūt.” A bišu spītus Latgolā sauc ari par ūkstūnem.

Lai ari kaidus liktiņus sevī nas vacī Latgolys ūzuli, latgalīša apziņā saistuos ar vysu idealū i ar dabasim savīnojūšū vertikali, kai Ontona Kūkuoja dzejā: “Dāls kai ūzuls./ Ūzuls kai dāls./ Vysvīns,/ Ari 18. novembra/ Karūgam kōts/ Ūzulam leidzeigs./ Dāls,/ Bet tu tok vēl naījimts?”

Bārzs (Betula)

Indoeiropīšu volūduos bārza nūsaukumi ir substantivāts adjektivs ar senejuokū nūzeimi ‘spūdrys, bolts’. Bārzi ir Dīva kūki, ari taidā ziņā, ka ar sovim tīvajiem stumbynim moz traucej Saulis nūvāruojumūs. Vysvairuok bārzu bieržu, sauktom par Dīva duorzim, ir Sauliskolna apleicīnē, kas piec senatnis pietnīku dūmom, bejuse nacionalys nūzeimis Saulis ritualu vīta. Bet uora bārzi var sasnēgt ari dižkūku apmārus, Latgolys rasnuokais bārzs aug Zylupis nūvoda Zalesjis pogostā – tys ir Sļadzevys bārzs 3,18 m apleikmārā (11. Latvejā) 20 m pa labi nu Sļadzevys–Grivkys kopu ceļa.

Vītuos, kur blūds vodoj, parosti bārzu zorūs karinej ari rogonys. Tūmār latgalīšam bārzs ir Svātuo Gora īmīsuojums, bārzu meijis Vosorys svātkūs sanas ustobuos i bazneicuos. Tuos ir atskanis nu Eiropā gūdynuotuo pavasara simbola – Maja kūka. Varbyut vīnkuorši dzeivs bārza zors īnas dzeiveibu, kai tū aproksta Annele Slišāne 39. deča stuostā: “..šudiņ ļāve salikt bārza zorus aiz gultuom, māma to beistuos, ka kukači saleiss gultuos, vokorā, īdūt guliet, ilgi klausūs, kuo pa lopuom i zorīm nūteik dzeive, kuods ād, kuods staigoj, kuods izpurynoj spuornus, kuods zumzynoj. Nu reita da poduškas teiklys sataiseits.”

Praktiskā ziņā latgalīši bārzus izmontoj vysam: tacynoj sulu, sīn piertei slūtys, lopuos kruosoj dzeju, taisa čubeleitis – tuoss skalineitis, bārnus paboroj ar “bārza putru” – dūd pierīni ar reiksti (itys myusdīnuos nav pīļaunams!). Nu bārza saīt lobuokuo molka, vīnu strēči padūmu laikā beja izguojuse mūde iz gūdu golda likt “bārzus”: saimineicys soldonū biskvita ruletu apzīde ar ūlboltuma kremu, tuoss malnumim streipeitēs pabēre mogonys.

A kas ir “bārza pīns”? Itys juosaprūt poetiskā leidzīnī, kai Vitys Viļumys dzejūlī: “Taida muna zeme,/ Taids muns Dīvs/ nu dīnys dīnā garšojams,/ nu goda iz godu aizrunojams.// Tu esi zaļš kei bārza pīns – vylynoi i sauc,/ I musynoj ar syltu myglu, kaismeigu tyveibys sajiutu./ Tu tik tīvs – storp rosu i pasauli sliepīs./ Esi kei pyrmīs snīgs – kei sajiuta piec svātdīnis.”

Kļovs (Acer platanoides)

Dižuokais Latgolys kļovs aug Ludzys parka DA styurī, pi bārnuduorza “Pasaciņa” vuortim, pyrma 10 godu juo apleikmārs nūmiereits 4,68 m (5. Latvejā). Kļovs pi latgalīšu plašuokā saimnīcyskā izmontuošonā nav īsaguojs: ratais tacynoj sulu, saimineicys plotuos lopys palīk zam maizis kukuleišim ceplī. Partū latgalīša kūku sarokstā kļovs nav augšgolā: “Ūši, ūši, kļovi, kļovi/ Vysu kūku pakalē.”

Kļovs ir sātys rūta, juo “zvaigžņu stuņde” atīt rudiņ. Kļova lopys ir pošys izteiksmeiguokuos, jūs kruosu saleidzynoj ar dzyndru – pūdnīceibys bryunū vuopiejumu. Ir ticiejums: ka kļovs rudiņ sasorkst pyrmais nu kūku, tod sātā byus kuozys. Bet tys nasaturpynoj ilgi, kai tū paruodejs Jōņs Keičs dzejūlī “Dag rudiņs”: “         Brodoj ūzuls pa byrušom zeilem,/ Kļovam kēneņa krūņs zemē rauts…/ Krōšņōs drēbes plāstas pa veilem,/ Niule byus tikai palākums ļauts…”

Latgolā pīraksteitajuos tautysdzīsmēs atsakluoj kļova lopys i cylvāka myuža paralelisms – lai cik formā i kruosā īspaideiga lopa, taipat īkreit dubļūs ci iudinī; lai cik cereiga dzeive redzīs jauneibā, taipat dzeve īsagrīzs švakuokajā scenarejā: “Tai saceja kļova lopa/ Iudinī īkryzdama:/ Taidys dīnys īguotņam,/ Kai itymā iudinī.” Voi “Gona plota kļova lopa,/ Kreit zemē grīzdamuos;/ Gon boguota bruoļu muosa,/ It tautuos rauduodama.”’

Kūku nūsaukumi Latgolys vītvuordūs i latgalīšu uzvuordūs nav ratums, tok padūmu godūs par Latgolys Miseņu sauktuo Stepona Seiļa (1909–1979) “Kļovu” sāta (Rēzeknis nūvoda Makašānu pogosts) palyka par naoficialu latgaliskūs gruomotu i cytu materialu kruotivi. Iz teni pietnīki i radūši cylvāki, kai Aleksejs Apīnis, Voldemārs Ancītis, Saulcerīte Viese, Andris Vējāns, Leonards Laganovskis i cyti, brauce kai iz biblioteku voi arhivu.