Lūznovys muižā suocīs “Pūdu pavasars”

Lūznovys muižā suocīs “Pūdu pavasars”

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Da 25. juņa Lūznovys muižys “Kulturys škiunī” apsaverama ostoņu Latgolys pūdnīku jaunuokūs dorbu izstuode “Pūdu pavasars”, reizē ar kuru muižys kompleksā radeits ari jauns, pūdnīceibai veļteits sīnu glaznuojums, informej Lūznovys muižys kulturys projektu vadeituoja Inga Žirgule.

Izstuodis nūsaukums “Pūdu pavasars” (latvīšu literajā – “Podu pavasaris”) simboliski īzeimej taišni ituo gods pavasari, kurs vysus puorsteidzs ar “nūguoztajim pūdim” – pandemeju, kura puormejuse īrostū dzeivis ritmu vysā pasaulī. Taišni juos deļ iz lobuokim laikim itūgod puorcalta ari pavasara tradiceja – Latgolys pūdnīku dīnys, kuramuos itūpavasar pūdnīki i Latgolys keramikys cīneituoji byutu tykušīs nu jau 40. reizi. Vairuokus godus par Latgolys pūdnīku dīnys leluos izstuodis sātu bija palykuse Lūznovys muiža, tai beja īcarāts ari itūreiz, partū, nasaverūt iz itū sarežgeitū laiku i grybūt taišni pavasarī sasatikt vysmoz nakluotīnē, roduos ideja par izstuodi nadaudz cytaiduokā formatā. Simboliskuo “pūdu guozšonys” – atsaļaušona byut napareizuokim – tema turpynuota ari izstuodis īkuortuojumā, kura izveidē paleidziejuse “Flowers Events” komanda. Sovus jaunuokūs keramikys dorbus izstuodē Lūznovā atruoda Aivars i Vēsma Ušpeļi (Malny Wylky), Valdis i Olga Pauliņi, Raivo Andersons, Aleksandrs Visockis, Edvīns Vincevičs, Viktors Pankovs, Anatolijs Vituškins i Viola Bīriņa.

Leidz ar izstuodi “Pūdu pavasars” iz Lūznovys muižys kompleksā asūšuos vacuos školys ākys sīnys pi 2018. godā atkluotuo Lūznovys muižys cepļa, taps grafiti sīnys zeimiejums “Pūdi”, kuru veiduojs hip-hop apvīneibys “Ausmeņa Records” daleibnīks DJ Valns. Zeimiejums simboliski spylgtynuos ari turpmuokuos keramikys cepļa kurynuošonys i izjimšonys nūrisis Lūznovā. Taišni DJ Valna bīti papyldynoj ari “Kulturys škiunī” asūšuos izstuodis nūskaņu.

Izstuode “Pūdu pavasars” Lūznovys muižys “Kulturys škiunī” da 25. juņa apsaverama muižys dorbalaikā – kotru dīnu (izjamūt pyrmūdīnis) nu 10.00 da 18.00, nūpierkūt muižys apmekliejuma beletu. Taipat izstuodē radzamūs dorbus, reizē atbolstūt ari Latgolys omota meistarus, sevkurs grybātuojs var īsaguoduot. Izstuodis nūrisi atbolsta Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars