Latgalīte, kas apgierb astronautus

Latgalīte, kas apgierb astronautus

Roksta autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Latgalīšu pādi ir vysā pasaulī, i reizem jūs dzeivis pagrīzīni, verūtīs nu molys, ruodīs natycami. Tai maņ gribīs saceit ari par Sandru Cišu, kas izauga niulinejuo Leivuona nūvoda Rūžupis pogostā, bet niu dzeivoj ASV i šyun astonautu skafandrus izīšonai atkluotā kosmosā. Sandrys stuostu naparostuoku padora ari fakts, ka jei ir struoduojuse par modeli Eiropā i vāluok ari ASV.

Nu Rūžupis iz Milanu

Sandrys Cišys dzymtuo puse ir Rūžupis pogosts niulinejā Leivuona nūvodā. Piec vydsškolys beigšonys jaunīte nūbrauce iz Reigu, kab vuiceitūs kulturys menedžmentu. Tod ari aizasuoce juos modelis karjera, i pošu suokumu Sandra atguodoj itai: “Tymā laikā beja jaunīšim dūmuots žurnals “S”. Beja konkurss, lai tyktu iz žurnala vuoka. Beja juoaizsyuta biļde i žureja tuoļuok izavēlēja. Es ari nūliemu, ka pamieginuošu. Žurnals ar mani nasasazynuoja, bet mani uzrunuoja modeļu agentura i pīduovuoja braukt iz Milanu.” Kai atzeist Sandra, jei ilgi dūmuojuse par braukšonu, tok beiguos pīkrytuse itai avanturai.

1. septembris Rūžupis pamatškolys 8. klasē. Karteņa: Sandrys Cišys personiskais arhivs .

Piečuok, jau asūt Italejā, Sandra nūmaineja modeļu agenturu, i dorba deļ ceļuoja pa dažaidom Eiropys vaļstim, kab izveiduotu stypru portfolio. Tai pīsapiļdeja vīns nu Sandrys bierneibys sapynu, jau nu mozūtnis jai cīši gribiejīs ceļuot, tok saimis finansialuo situaceja tū nabeja nikod ļuovuse.

ASV iz palikšonu

Latveju Sandra pamete 2002. godā, bet 2005. godā devēs iz Ņujorku i niu ASV palykušys par juos sātu. Sandra ar sajiusmu atguodoj modelis dorbu, kas devs īspieju apceļuot ASV, īsapazeit i satikt daudzus slovonus cylvākus, pīmāram, Krisu Notu, kas Latvejis publikai ir zynoms kai Misters Breineigais [V.V. Mr. Big] nu seriala “Sekss i lelpiļsāta”.

Atbraukuse iz Ņujorku, Sandra saprota, ka tī grib palikt: “Tymā laikā es nagribieju atsagrīzt Latvejā, jo tūlaik tī nabeja daudz īspieju, dzeivis apstuokli beja pavysam sovaiduoki, beja ekonomiskuo krīze. Maņ beja dūma, ka Eiropā varātu puorsaceļt iz Londonu, bet tūmār gribieju palikt Ņujorkā.”

Īskots Sandrys portfolio. Uzjāmuma “Sephora” kampaņa 2007. godā, Ņujorka. Iz žurnala “Elle” vuoka, Ņujorka. Biļde ar Sandru beja publicāta žurnala “Cosmopolitan” ASV izdavumā, vāluok biļde tyka izvālāta žurnala kampaņai i izvītuota Ņujorkā. Uzjāmuma “Diesel” kampaņa 2003. godā, Parize.

ASV Sandra izveiduoja saimi, i nu īprīškejuos lauleibys jai ir četri bārni, tok pošreiz kūpā ar sovu dzeivis draugu audzynoj septeņus bārnus, kas asūt jauna dzeivis pīredze.

Jau byudama divu bārnu mama, Sandra turpynuoja struoduot par modeli, i atguodoj, kai staiguojuse pa mēli 2011. gods “Mūdis nedeļā”. Niu gon byušona par modeli asūt hobejs, na tik daudz maizis dorbs.

Sandrys šyutajūs skafandrūs astronauti izīt atkluotā kosmosā

Vāluok nu steidzeiguos Ņujorkys Sandra puorsavuoce iz Deleveru, i kai poša atzeist, vajadziejs laiku, kab pīrostu pi rymtuoka dzeivis rytma, bejuse sajiuta, ka tī vyss nūteik cīši lānai.

2018. godā Sandra pamanejuse sludynuojumu, ka teik maklāti šivieji, i nūlāmuse pīsasaceit dorbā uzjāmumā, kas šyun astronautu tārpus izīšonai atkluotā kosmosā. “ILC Dover” ir vīns nu dažu uzjāmumu pasaulī, kas izgatavej astronautu skafandrus.

Kūpā ar astronauti Nikoli Stotu. Karteņa: Sandrys Cišys personiskais arhivs.

Kab tikt pi dorba, bejs juonūkuortoj sarežegeits tests. Vyss dorbs ir cīši mozuos miervīneibuos i nadreikst kliudeitīs ni par milimetru, uzsver Sandra, atzeimojūt, ka daudz ari juosavuica. Tārpus, pi kuru tapšonys sovu rūku pīlīk Sandra, astronauti valk, izīmūt atkluotā kosmosā, pīmāram, kod juoveic kosmiskuos stacejis remontdorbi.

“Vīna tārpa izgataveišona ir laikītiļpeigs process. Mes navarim steigtīs, jo vysam juobyun perfektam. Skafandrs astronautam ir kai kosmosa kugis, tei ir juo vīneiguo aizsardzeiba. Atkluotā kosmosā ir radiaceja, soltums, apleik lidoj mozys meteoritu dalenis. Tī nikas cyts jūs napasorgoj, tikai skafandrs,” stuosta Sandra.

Uzjājuma, kurā struodoj Sandra, izgataveitī skafandri bejuši mugurā NASA astronautim misejuos iz Mienesi.

Saimē sagloboj latvyskū identitati

Vaicojūt, kuo vysvaira nu Latvejis pītryukst, asūt ūtrā pusē okeanam, Sandra atsoka: “Pītryukst kulturys, cylvāku, dzīšmu i deju. Myusu kultura ir cīši spieceiga, i mes tamā asam jau nu bierneibys. Latvejā naasmu bejuse jau 15 godus.”

Kūpā ar meitom pošys šyutajūs brunčūs. Karteņa: Sandrys Cišys personiskais arhivs.
Karteņa: Sandrys Cišys personiskais arhivs.

Sovā saimē Sandra rauga saglobuot latvyskuos tradicejis i īsasaista Ņūdžersejis latvīšu apvīneibys “Priedaine” aktivitatēs, pīmāram, Juoņu i Leldīnis svineibuos. “Ceņšūs kūpā ar bārnim padzīduot latvyski, es spēleju vijūli, poša īsavuiceju spēlēt gitaru. Leldīnē kruosojam ūlys Amerikys stilā i piec Latvejis tradiceju. Kotru godu es izstuostu vysus ticiejumus, raugim šyupuotīs, itūgod gon nasaguoja, jo parki beja slāgti. Latvīšu centrā bārnim ir cīši interesanti, jim pateik pīsadaleit. Raugu ari pagatavuot latvyskus iedīņus, jim garšoj. Latvīšu i latgalīšu volūdu gon nav saguojs īvuiceit, dažus vuordus jī zyna. Gryuši, jo nabeja, ar kū parunuot. Deleverā naasmu nivīnu latvīti satykuse,” sovā pīredzē doluos Sandra.

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Sep
24
Pīk
18:00 “Dailes Kanona” pyrmais koncerts... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
“Dailes Kanona” pyrmais koncerts... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Sep 24 @ 18:00
"Dailes Kanona" pyrmais koncerts - veļtejums Bronislavai Martuževai @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Nu 3. augusta Dailis teatris aicynoj iz septeņu koncertu cyklu “Dailes Kanons”, kuruo pyrmajā koncertā izskanēs veļtejums Bronislavai Martuževai aktrisis Olgys Dregis skaiteitajā dzejā i pianista Edgara Cīruļa spālātajā Imanta Kalniņa muzykā. “Dailes Kanons” ir[...]
Sep
26
Svā
10:00 Seminars “Latgales kultūrtelpas ... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Seminars “Latgales kultūrtelpas ... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Sep 26 @ 10:00 – 16:00
Seminars "Latgales kultūrtelpas identitātes jautājumi un tās aktuālie izaicinājumi" @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Latgalīšu kulturys bīdreiba 26. septembrī aicynoj iz seminaru “Latgales kultūrtelpas identitātes jautājumi un tās aktuālie izaicinājumi”. Vaira informacejis par seminaru ITE. Dasasaceišona seminaram, rokstūt epostu iz latgalisubidreiba@gmail.com.
15:30 Nikodema Rancāna bolvys padūšona... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Nikodema Rancāna bolvys padūšona... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Sep 26 @ 15:30
Nikodema Rancāna bolvys padūšona Latgolys izcyluokajim pedagogim @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
26. septembrī Rēzeknis Tehnologeju akademejā (RTA) padūs Nikodema Rancāna bolvy Latgolys izcyluokajim pedagogim.  Seši školuotuoji sajims eipašu Riharda Cibļa darynuotu saktu, kas jau palykuse par tradicionalu ituo konkursa bolvu. Bolva – sudobra pokovsakta – ir[...]
Oct
2
Sai
18:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Krustpiļs Kulturys noms
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Krustpiļs Kulturys noms
Oct 2 @ 18:00
Grupys "Baltie lāči" koncertprograma "Tirgus stāsti" @ Krustpiļs Kulturys noms
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
19:00 Gundegas Rancānes gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Gundegas Rancānes gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Oct 2 @ 19:00
Gundegas Rancānes gleznu izstuode "Klātesot" @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Laikā nu 8. septembra leidz 2. oktobram Latgolys Kulturviesturis muzejā var apsavēr pavasarī Covid-19 īrūbežuojumu dieļ atcaltū muokslinīcis Gundegys Rancānis gleznu izstuodi “Klātesot”. Izstuode atspīgeļoj G. Rancānis vierteibys gleznīceibā, kur vysu leluokuo nūzeime ir koloritam,[...]