Petrine – Pītera i Puovula dīna

Petrine – Pītera i Puovula dīna

Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Agruok latgalīšu tradicejuos Pītera i Puovula dīna 29. junī beja tik nūzeimeiga, ka jamā atsaturēja nu kaida fiziska dorba, par gūdu itim svātajim apustulim daudzuos Latgolys bazneicuos turēja 40 stuņžu atlaidu mišus. Ļauds piec bazneicys ļustējuos tiergūs i zaļumballēs, lyka goldā čymynu sīrus i maizeitis, vāzis ar pļovu pučem. Ari poguonu tradicejuos tei ir bejuse vīna nu nūzeimeigūs Pārkiuņa dīnu.

Piec Pītera dīnys – jauns zemnīka dorbu cielīņs

Piec Pītera dīnys vārušīs, kaids byus turpmuokais laiks: ka dzagiuze beiguse kiukuot ap Pītera dīnu (parosti ap Juoņa dīnu), tod gaidejuši sylta rudiņa; ka Pītera dīnā leist, tod leis da Annys dīnys. A sauss juļs sūlej izadavušu sīna laiku.

“Juoneits nese sīra kuli,/ Pīters zuoļu vazumeņu” – sīna saguoduošona zemnīkim beja golvonais dorbs vosorā piec Pītera dīnys. Tys praseja daudz fiziska spāka, aiz laika sataupeja ar kalorejom i ūlboltumvīlom boguotu puortyku – kyupynuotu cyukys gaļu, svīstu, ūlys, sakaltātus sīrus. Puiši pļuove, sīvys ar gruobekļu kuotim vuolūs sakrytušū zuoli vīnmiereigi izuordeja, apgrūzūt dīnā pa treis reizis. Leluoku pīpyuli praseja sīna īvuokšona nu applyustūšu teritoreju: sīna kasiejis zuoli izkruove iz zoru nasteņom i aizvylka iz sausuoku vītu. Piec apkaļšonys iz zemis sīnu nasvīde kaudzēs, a salyka vādynuošonai zuordūs, kū sauce ari par vuortim, stogu, žeperi, žebierkli i tml.

Vēļ leluoka muociešona beja vazuma sakraušona, par vazuma taiseituoju izalaseja cylvāku ar lobu simetrejis izjiutu – padūtūs sīna kliepus vajadzēja sakuortuot vazumā tik samiereigi, lai tys nanūsasvārtu iz vīnu pusi, lai puorbraucīņūs sīns naizakaiseitu. Lai škiunī sīns napalātu i pelis nataiseitu midziņus, ceņtēs veikt kaidus ritualus, pīmāram, škiuņa zīmeļu koktā nūlyka akmini, kuru apmeizs saimys pyrmdzymtais voi pedeleits. Ari īnest sīna pyrmū kliepi uzticēja saimis pyrmajam voi pādejam bārnam.

Sv. apustuļs Pīters – Dabasu atslāgu turātuojs

Piec pāvesta Honorija III (1216–1227) nūvieliejuma, Latgolai vajadzēja sauktīs par sv. Pītera zemi (Terra Petrina). Bet veiskups Aļberts ir īsacejs i aizstuoviejs Muoris zemis vuordu – Terra Mariana, partū ka Muorys kults ir bejs popularuoks tautā.

Sv. Pīters, dzymtajā vuordā Seimaņs (ap 1–ap 67), nūsadorbuoja ar zvejnīceibu i beja preciejīs, bet jis palyka par vīnu nu divpadsmit Jezus Kristus muocekļu. Beibelē jis atsakluoj kai dreiza i nasavaļdeita rakstura cylvāks – Jezus aresta šaļtī Seimaņs izruove zūbynu, lai aizstuovātu Kristu, piec dažu stuņžu jis treis reizis aizalīdze, ka ir saisteits ar Jezu, bet jis ari pyrmais īguoja Kristus kopā.

Kristus izaraudzeja Seimani par sovu vītnīku iz zemis (pyrmū Rūmys pāvestu), nūsaukdams par Pīteri, kas nūzeimoj kliņti, iz kurys Kristus izcēle sovu Bazneicu. Ar simboliskajīm Dabasu atslāgim Pīteram Jezus deve varu par eļnis vuortim – kū sv. Pīters sasīn viers zemis, tys sasīts ari dabasūs; kū jis atraisa viers zemis, tys atsaraisa ari dabasūs.

Pēc Kristus augšanceļšonuos apustuļs Pīters, sludynuodams kristīteibu, apceļuoja na viņ Svātū zemi, tok ari Sireju, Zīmeļafriku i Spāneju. Jis izveiduoja Jeruzalemis kristīšu kūpīnu i palyka par pyrmū Rūmys veiskupu. Imperatora Nerona, kurs suoce kristīšu vojuošonys, vaļdeišonys laikā Pīters lobpruoteigi atsadeve tīsys rūkuos i tyka systs krystā ar golvu iz leju. Svātais Pīters teik gūdynuots kai Rūmys, pāvestu, zvejnīku, myurnīku, akmiņkaļu, lūdātuoju, kaļvu, atsliedznīku i stuņdinīku meistaru aizbiļdnis.

Sv. apustuļs Puovuls

29. junī atzeimoj ari sv. Puovula dīnu, tok juoatzeist, ka juo vuords palics sv. Pītera ānā. Sv. Puovuls, dzymtajā vuordā Sauls nu Tarsys (ap 5–ap 67), suokumā beja kristīšu pretinīks. Jis struoduoja rūmīšu vaļdeibā i vadeja kristīšu vojuošonys (arestēja i nūgalynuoja) myusdīnu Izraelys teritorejā i juos apleicīnē. Reiz, dūdūtīs iz Damasku vojuot kristīšus, Sauls redzēja vizeju ar Jezu, kurs jam saceja: “Saul, Saul, parkū tu Mani vojoj?” Tai Kristus īnaidnīks palyka par dedzeigu kristticeibys sludynuotuoju. Tai kai jis radikali maineja sovus uzskotus, jis ari radikali puormeja sovu vuordu par apostolu Puovulu.

Latgolys Pīteri i Puovuli

Latgolys īvārojamuokī Pīteri ir dzīsminīks, publicists, zemnīku tīseibu aizstuovs Miglinīks, goreidznīks, folklorists Smeļters, goreidznīks, dramaturgs Apšinīks, goreidznīks, rakstnīks, volūdnīks i filozofs Strods, filozofs Laizāns, dzejnīks Jurciņš, grafiks Gleizdāns, kulturviesturnīks, publicists i muokslys kritiks profesors Zeile, Latgalīšu Rakstnīceibys muzeja izveiduotuojs Luocs, keramiki Ušpeļs i Gailums, kulturys i sabīdryskais darbinīks Keišs.

Nu Latgolys Puovulu pruotā īt politiks Laizāns, a vairuok ar Puovulu sasastūpam kai literaru tālu. 19. g. s. vydā deļ latgalīšu zemnīku Jezupa Macileviča praktiskūs padūmu gruomotā “Pawujciejszona un wyssajdi sposobi diel’ ziemniku łatwiszu” (1850) pasaruoda Pōvuls Zeiza, kurs zyna kū i kai.

A vāluoka laika latgalīšu publicistikā i literaturā Pōvuleņš ir bārna tāls. Sabīdreiba da dūmojūšuo Boņuka vēļ nav izauguse, 20.–30. godu bārna ideals ir vysod i vysur paklauseigs, naivi uzaticūšs pīaugušajim. Gadejumūs, kod jis taids nav, didaktiskūs stuosteņūs i luguos teik pastreipuota styngruos rūkys vajadzeiba.

Tai P. Stroda lugā “Pōvuleņš” (1928) atkluots, kaidu pūstu nas bārna lutynuošona, žurnalūs “Katōļu Dzeive” i “Sauleite” didaktiskūs stuosteņūs ir idealī Pōvuleni, kai “Mozais apostols”, “Pōvuleņš un grāku syudzeišona”. Anekdotēs kai neitrals bārna tāls ari pasaruoda Pōvuleņš. Interesanti, ka Stalina žņaugtajā Padūmu Savīneibā izdūtajā latgalīšu laikrokstā “Taisneiba” rokstā par varūni Pavliku Morozovu jis ari teik saukts par Povuleņu (1937, nr. 80). 13 godus vacais puika beja padūmu propagandys glorificāts mūceklis, kuru nūgalynuoja poša saime par tū, ka jis varys īstuodem nūdeve sovu tāvu.

Padūmu jaunatnis dīna

Kod latgalīšu avīzis trimdā vys pa laikam atguodynoj par Pītera i Puovula dīnys svieteišonu, padūmu Latgolys rajona i republikys avīzis, lai aizmāztu “vacuos” parašys, drukoj rokstus par juņa pādejā svātdīnē atzeimuojamū Padūmu jaunatnis dīnu. Trimdinīku sašutums par tū, izskaņ ari “Breivōs Europas” raidejumūs:

“1948. goda 7. februarī dzimtinē tyka īvasti jauni svātki – Padūmu jaunōtnes dīna. Tei ir nūlykta Pītera un Pōvula dīnā. Sakarā ar šū dīnu Padūmu vaļdeiba īvad jaunas izspīsšonas: jaunīšim, kam nav komjaunatnes nūpalnu, ir jōīt kolhozūs ceļt ražeibu, komjaunīši turpretim izpylda vagaru pīnōkumus un vyngrynojās sovu tautīšu denuncēšonā un nūdeveibā.

Dōrgō jaunōtne dzimtinē! Esit sovu tāvu un seņču cīneigi un izavairit nu vysim judaša dorbim! Jaunōtnes dīna ir saisteita ari ar nazkaidu tur pylngadeibas diplomu voi aplīceibu izsnēgšonu. Saprūtams, jums ir jōīgyust dažaidi dokumenti, kas dzeivē ir vajadzeigi, bet stōvēt molā nu kotra boļševiku teatra un oriškeibom ir ikvīna krītna tautīša svātōkais pīnōkums.” (“Latgaļu darbeibas dokumentacija”, 1963, 77)

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars