Pīdzimt Reigā, bet byut ar Latgolu sirdī. Saruna ar Māri Mičerevski

Pīdzimt Reigā, bet byut ar Latgolu sirdī. Saruna ar Māri Mičerevski

Intervejis autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Māra Mičerevska vuords daudzim nav svešs, daļai da šam jis vaira zynoms kai Facebook lopys “Solona klubs” video varūņs, ari ar sovu lūmu komedejā “Kriminālās ekselences fonds”. Sevi jis pozicionej ari kai latgalīti i izmontoj kotru īspieju parunuot latgaliski, koč volūdu īsavuicejs, jau byudams pīaudzs. Māris ir ari politiski aktivs, bejs īprīkšejā Reigys dūmis sasaukumā, kandidiejs iz Saeimu 2018. godā, niu ir Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministra padūmnīks.

Kaida ir tova saikne ar Latgolu?

Es asmu dzims Reigā, bet gon tāvs, gon muote ir teiri latgalīši. Tāvs ir nu Leivuona, muote ir nu Vuorkovys. Tys varbyut ari ir īmeslis, parkū es vaira runoju čyuliski, jo munim vacuokim laikam izlūksnis biški nasakryta, i jī ar mani runuoja latvyski. Ar sovim bruolim i muosom jī gon runuoja latgaliski.

Runuot latgaliski īsavuiceju, kod brauču ekspedicejuos iz Sibiri. Mes bejom Timofejevkys cīmā, kur dzeivuoja Latgolys izceļuotuoju, kuri iz tīni aizbrauce 19. godu symtā, piecteči. Latgolā, prūtams, nav problema runuot latvyski, jo vysi saprūt, bet tī piecteči latvyski nasaprota, i leidz ar tū es beju spīsts tamuos treis nedeļuos īsavuiceit latgalīšu volūdu, kura, prūtams, munā zamapziņā jau beja. Baba i dzeds runuoja latgaliski, es tū atguodoju. Nu Sibira ekspediceju laika maņ nav problemu parunuot latgaliski, varbyut garuokys i specifiskuokys sarunys ir biški gryutuokys.

Cik bīži saīt praktizēt latgalīšu volūdu?

Juoatzeist, ka dīzgon reši. Dažreiz ar sīvu parunoju latgaliski. Raugu daudz braukt iz Latgolu. Tamuos vītuos, kur runoj latgaliski, es lobpruot tū doru. Maņ pošam pateik.

Latgalīši parosti mudri vīns par ūtru izzynoj, ka ir latgalīši. Pat ka piec akcenta navar pasaceit. Vīnā sarunā ar biznesa partneri suoču just, ka jis ir nu Latgolys, i es jam, prūtams, pasaceju, ka ari es asmu latgalīts i sasavasaluoju latgaliski. Nu tuos šaļts jis ar mani runoj tikai latgaliski. Jis maņ ari vysys viestulis syuta latgaliski. Par cik naasmu vuicejīs rakstiskū latgalīšu volūdu, maņ ir dīzgon gryuši atbiļdēt latgaliski, it seviški, kod ir sarunys par biznesu, kur ir specifiska terminologeja. Tei ir gryuta, bet forša prakse, ka mes runojam tikai latgaliski.

Pyrms vairuokim godim pamaneju “Solona kluba” Facebook lopā video, kur tu latgaliski runuoji ar sovu kolegu. Tymā šaļtī es nazynuoju par tovom Latgolys saknem, maņ tūreiz  beja sajiuta, ka jius nadaudz karikejat latgalīšus.

Es mādzu saceit, ka latvīši nu vuocīšu ir montuojuši div izcylys eipašeibys – breineigū virtuvi i tikpat “lobū” humora izjiutu. Es dūmoju, ka latvīšim ir dīzgon švaka humora izjiuta, izjamūt latgalīšus. Latgalīšim ir cīši loba humora izjiuta. Maņ ruodīs, ka humors i smīkleiguos epizodis ir partū, ka latgalīši muok pasasmīt poši par sevi. Maņ kai latgalīšam nav problemu smītīs ni par latgaliskū, ni sevi i ari par vysu puorejū. Es nadūmoju, ka tymūs video mes smējemēs par latgalīšim, mes smejamēs par sevi. Maņ pateik tuos komiskuos lītys, tys vyss ir tik smuki. Tradicionalisms ir sasajaucs ar vysu. Maņ ir tik daudz meilu, smīkleigu stuostu nu Latgolys. Tū koloritu praktiski nikur cytus navar sastapt.

Tu, prūtams, esi daļa nu latgalīšu kūpīnys, bet tymā pošā laikā esi ari atstotuok, jo kasdīnā naesi latgaliskajā vidē. Voi tu redzi vēļ koč kaidys atškireibys storp latgalīšim i puorejim latvīšim?

Latgalīši ir, es pat saceitu, nanormalai draudzeigi. Es kaidus četrus pīcus godus vosoruos brauču iz Latgolu vuokt dzeivisstuostus, piec tam saguoja nūbraukt ari iz Kūrzemi, Vydzemē ari beju. Nu latgalīšu pusis es ekspedicejuos jutu cīši lelu draudzeigumu, koč kū leidzeigu asmu redziejs vēļ tikai Boltkrīvejā. Latgolā īej sevkurā sātā, iz reizis goldā līk vysu, kas cylvākam ir, i pīduovoj palikt pa nakti i iz reizis laiž sātā. Atguodoju gadejumu nu Kūrzemis, kur es ar teicieju nūrunoju otonis stuņdis, stuovūt pi durovu. Nadaudz nauzticeigi taņte iz maņa vērēs, beja interesanta saruna, bet tai ari puori slīkšņam napuorlaide, cikom Latgolā praktiski iz reizis esi kai radinīks.

Maņ ir bejs, ka piec kaida laika ībraucu vītuos, kuruos beju ekspedicejuos, i mani tī sirsneigi sagaida. Tei maņ ruodīs miļzeiga atškireiba.

Latgalīši koč kai sajiut vīns ūtru, lai kaidā volūdā runuotu. Es, pīmāram, naasmu cīši ticeigs, bet es asmu katuoļs. Asmu sevi pīkiers pi dūmys, ka īsapazeistūt ar cylvāku, maņ vajag izzynuot, voi jis ir voi nav katuoļs. Ka ir katuoļs, tod vystycamuok ir latgalīts.

Atguodoju gadīni nu ekspedicejis Latgolā. Īguoju vītejā veikalā ar sovu kolegi, meitini, ar kuru kūpā vuocem dzeivisstuostus i kas nabeja latgalīte. Veikalā stuov čudna vecineite, mož drupeit īdzāruse, jei tai verās, verās iz manis i soka: “A Jius jau esit latgalīts.” Es jai latvyski soku: “Par kū Jius tai dūmojat?” nikas par tū jau nalīcynoj. Jei atbiļd: “Jiusim cīši lobys acs.” Es samulsu, tod jei pasavēre iz munu kolegu i saceja: “A Jius gon naesit latgalīte!”. Varbyut, ka teišom var piec izskota pasaceit.

Tu esi sarakstejs gruomotu “Septiņas dienas Miltiņu karaļvalstī”, kas publicāta 2008. godā. Škārsteiklā par tevi atrodu, ka 2013. godā tu esi saraksteijs gruomotu latgaliski “Sapyns vosorys naktī”. Kas tei par gruomotu?

Tei eisti nav gruomota, nav nikur publicāta. Es pat nazynu, kur jei niu ir. Ar gruomotu “Septiņas dienas Miltiņu karaļvalstī” es vinnieju konkursā, i jau beju sasaprīcuojs, kaids es foršs rakstnīks i vysu varu vinnēt. Beja koč kaids konkurss, kur vajadzēja īsnēgt dorbus latgaliski. Es izdūmuoju, ka, reku, mani saknis sauc, vajag koč kū latgaliski pīraksteit. Tymā gruomotā es īguoju dziļā mitilogismā, es knapi atguodoju, kas tī beja raksteits. Koč kaids puiss teik Latgolys dzeraunē i jam suoc vysaida “čortovščina” ruodeitīs. Drūši viņ beju īsatekmiejs nu Gogoļa. Ar tū gruomotu navinnieju konkursā, i palyka naizdūta.

Tu izmontoj pseidonimu Zmeycharauski. Kū tys nūzeimoj?

Muni seņči nu tāva pusis ir pūļu šļaktiči, vaira nu Bolkrīvejis teritorejis. Maņ ir verseja, ka taida bejuse muna uzvuorda suokūtnejuo forma, kas koč kaidā breidī puorsavārtuse par Mičerevski. Varātu byut, ka vuords ir saisteits ar pyuki, jo tys ir munys dzymtys gierbūnī.

Laikā, kod nūteik myusu saruna, tu ar sīvu esi devīs izbraucīnī pa Latgolu ar velosipedim. Kaidi īspaidi?

Pandemejis laikā mes ar sīvu tik cīši atsasēdējom sātā, ka myusim gribējuos koč kur braukt. Lai justūs ārtuok, mes gribējom braukt ar ritinim, na ar sabīdryskū transportu. Par cik beja vaira breivuo laika, izdūmuojom aizbraukt iz Latgolu, jo kur gon vēļ ir tik smuki. Ir vītys, kurys sīva grib paruodeit maņ, i ir ari vītys, kurys es jai grybu paruodeit.

Kai jau saceju, pa Latgolu asmu daudz braukuojs ekspedicejuos. Pyrms diveju godu, kod beja Saeimys vieliešonys, kuruos es kandidieju nu “Attīstībai/Par!” Reigys vieliešonu apgobolā, kūpā ar Ansi Ansbergu izlēmem divu mienešu laikā pyrma vieliešonu nūīt 1000 kilometrus pa Latgolu i satikt 1000 cylvākus i ar jim apsarunuot. Vysys partejis nūsadorboj ar agitaceju, bet es cīst navaru agitēt, gribieju sevi pīruodeit koč kai sovaižuok, na sevi reklamēt kai bīzpīna sīreņu. Tai izdūmuojom īt pa Latgolu, koč ari es pats deļ seve nikaidu lobumu vieliešonuos nagivu, bet beja īspieja atbaļsteit myusu sarokstu Latgolā i tuo lideri Mārtiņu Bondaru.

Tys beja vīns nu foršuokūs puorguojīņu, kaids maņ dzeivē bejs, mes nanūguojom vysus 1000 kilometru, bet tyvai tam. Mes apzynuotai satykom tikai kaidus 100 cylvākus, jo kod tu īmi, nav vaira spāka ar kaidu runuotīs, i nav ari pylni celi cylvāku.

Myusu ituo breiža ritiņu maršruts puorsakluoj ar puorguojīņa maršrutu. Jau tūreiz es Latgolu īraudzeju nu skotu punkta, kuru īprīkš nabeju redziejs. Ar sīvu mes bejom Kruoslovā, Dagdā, drūši viņ brauksim iz Viļānim, Varakļuonim, ka saīs laiks, izbrauksim munys muotis dzymtū pusi. Mes nazynom, kod byusim atpakaļ Reigā.

Kūpā ar sīvu Evu apceļojūt Latgolu. Karteņa: Māra Mičerevska personiskais arhivs

Gatavejūtīs intervejai, atrodu rokstu, kura viersroksts viesteja, ka pandemejis laikā esi palics pa pusei bezdarbnīks. Kai itū laiku puorcīti?

Mes ar sīvu itū laiku puorcīšam cīši labi. Mes apsaprecējem 14. martā (Red. pīz.: 13. martā vaļdeiba izsludynuoja uorkuortejū situaceju Latvejā), i pandemeja īdeve burveigu īspieju byut garā madamienesī. Nu suoku mes sēdējom sātā. Tys viersroksts varbyut daleji beja jūks, navar saceit, ka asmu bezdarbnīks, maņ ir sovi uzjāmumi. Asūšuo situaceja deve īspieju atsasaceit nu navajadzeiguo. Itys laiks paruodeja, ka daudz kū var izdareit nakluotīnē, i nav vajadzeigs skraideit vysu dīnu apleik pa Reigu. Varu saceit, ka pandemeju asmu puorcīts burveigi.

Itys laiks īvuiceja daudzys lobys lītys, es jau seņ dūmuoju, ka rūkys spīsšona ir atavisms. Tys tyka izgudruots tikai par tū, lai paruodeitu, ka tev nav īrūča. Latvejā, kur īrūču aprite ir styngrai kontrolāta, dūmoju, ka myusu dīnuos nabyutu nikaida eipaša vajadzeiba ruodeit, ka tev nav īrūča. Sveicynojutīs, var mīreigi pamuot ar rūku.

Vēļ vīna līta, kod mes sēdējom sātā, pasyutejom puortyku nu veikalim iz sātu. Tys paleidzēja daudz lobuok planavuot, cik daudz apēssim i cik vajag. Myusim saguoja labi ītaupeit, i ceru, ka tū dareisim ari turpmuok.

Kai tu sadzeivoj ar sovu tālu nu filmys “Kriminālās ekselences fonds”?

Es ar Duļķa tālu sadzeivoju gona labi, maņ jis pat koč kaidā ziņā pateik. Režisors itū tālu jau beja radejs, maņ beja jū vīglai tāluot. Maņ cīši patyka, kai režisors struoduoja, mes kūpā dūmuojom, kaids tys tāls varātu byut. Vysi teksti ir improvizaceja, kotru kadru filmējom kaidys 15 reizis, i kotra reize beja sovaiduoka.

Suokumā beja gryušuok, daudzi iz īlys guoja kluotyn. Eipaši, kod maņ beja eisuoka buorda, kas, prūtams, ir pateikamai, izjamūt pīktdīņu vokorus, kod kaids pa gobolu bļaun “Duļki, Duļki!”. Drūši viņ, ka nūgrīztu ūsys, varātu cīši labi īsajust itymā tālā otkon.

Aina nu filmys “Kriminālās ekselences fonds”. Karteņa: Māra Mičerevska personiskais arhivs

Es sekoju “Solona klubam” Facebook, maņ pateik tys, kū jius dorot. Bet ir radīs vaicuojums, kaids ir jiusu mierkis. Kū jius gribit panuokt?

Cīši lobs vaicuojumus, kuru es pats nikod naasmu variejs atbiļdēt. “Solona klubā” es asmu kūpā ar sovu draugu Andri Tihomirovu, storp cytu, ari juo saknis ir Latgolā. Jis beja muns kursabīdrs Viesturis i filozofejis fakultatē. Mes asam lobuokī draugi, pyrma apsaprecējom mes pavadejom cīši daudz laika kūpā. Lai cik liberali nabyutu, mes naapsaprecējom vīns ar ūtru, bet gon ar sīvītem, i tod mes rešuok suocem tiktīs. (Smejās) Nu suoku mes pa jūkam tū vysu dūmuojom, myusim guoja smīkleigys idejis pruotā siežūt, runojūt, i mes suocem tū filmēt. Ir pateikamai, ka tevi nūviertej, beja video, kurim beja 100 tyukstušys skatejumu. Par vīnu video smējemēs, ka tū ir nūsavāruši vaira kai “Nameja gredzenu”.

Mierkis?  Myusim ir gribiejīs atrast mierki, bet varbyut tys leidzeigi, kai dzeivē, kod gribīs atrst mierki, bet nūīmi pi tuo, ka tev pateik process. Mierki myusu aktivitatem mes vēļ naasam atroduši, bet pateik process.

Ka tev byutu īspieja Latgolys lobā izdareit vīnu lobu dorbu, kaids tys byutu?

 Es nagrybātu vīnu dorbu, es grybātu daudzus.

Var daudzus.

Maņ ir skumeigi vērtīs, ka Latgolā daudzys vītys izmierst, jaunīši brauc prūjom, prūtams, ka brauc nu vysys Latvejis, bet ir cīši skumeigi taišni par Latgolu. Sovulaik jau nabeja tai, ka vītys najauši izauga par piļsātom. Tam vysam beja ekonomisks pamatuojums, kura itūšaļt daudzuso vītuos Latgolā vaira nav. Byutu svareigi atrast ekonomiskū pamatuojumu myusu dīnuos. Na vysur tys izadūs, byutu juoizavielej vītys ar potencialu, pīmāram, Dagda, kas saleidzynūši ir moza piļsāta.

Daudzuos vītuos var redzēt, ka vaļstei ir pat nauda, ir sataiseiti celi, ir izbyuvāti centri, bet deļ tuo jaunīši nabrauks iz iteni. Vajadzātu atrast uzjāmumus, kurim nav svareigi atsarast Reigā, pīmāram, IT uzjāmumim. Tai vajadzātu byut vaļsts politikai, pīmāram, izdūmuoja, ka Dagda var atsateisteit, i nūsoka, ka itim uzjāmumim iz 10 godu ir nūdūkļū atlaidis, lai jī ir ite, i tod jau ap jū sasarass cylvāki. Ka Dagdā struoduotu 300 cylvāku, kas sajimtu lobu olgu, jim vajadzātu koč kur tū naudu tērēt, jim vajadzātu kopejneicys, veikalus, tys dūtu vareibu vītejim.

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Nov
7
Sai
16:00 Catūrtais pasauļa diktats latgal... @ Vyss pasauļs
Catūrtais pasauļa diktats latgal... @ Vyss pasauļs
Nov 7 @ 16:00
Catūrtais pasauļa diktats latgalīšu rokstu volūdā @ Vyss pasauļs
Diktats skanēs 7. novembrī 16 stuņdēs jaunīšu raidejumā “Pīci breinumi” vysuos Latvejis Radejis 5 frekveņcēs, tū varēs klauseitīs ari škārsteikla platformuos pieci.lv i lsm.lv, kai ari Latvejis Radejis Latgolys studejis i portala lakuga.lv kontūs socialajūs[...]