Radeits uorpus Reigys. Saruna ar muokslys viesturneicu Irēnu Vilčuku

Radeits uorpus Reigys. Saruna ar muokslys viesturneicu Irēnu Vilčuku

Intervejis autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Naseņ izdūtuo gruomota par Arvīdu Egli muokslys viesturneicai Irēnai Vilčukai ir sova veida trilogejis nūslāgums par radzamuokajim Latgolys gleznīceibys vacmeistarim, Rēzeknis muokslinīku kūpys daleibnīkim, izdavumi “Francisks Varslavāns” (2013) i “Vitālijs Kalvāns Latvijas glezniecībā” (2017) sagataveiti agruok. Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolā jei pasnādz muokslys viesturi. Partū myusu saruna dasadur ari pedagogejai.

Kaida ir Latgolys gleznīceiba 20. g. s. 20.–30. godūs? Nazkur izlaseju, ka Latgolys gleznīceiba episki stuostūša… Kaids tod ir Latgolys stuosts gleznuos?

Bet Latgolys gleznīceiba ir na tikai taida. Tys ir tikai vīns nu viertiejumu 30. godu periodikā, kod cantušīs atbiļdēt iz vaicuojumu, kaidai byus byut Latgolys muokslai. Jau 20. godūs meklej, ar kū atsaškir Latgolys gleznīceiba. Te varātu citēt daudzu kulturys i muokslys darbinīku izteikumus par Latgolys muokslu. Beja ari vīdūklis, ka nav kuo daleit muokslu nūvodūs, kod vēļ nav stabilys latvīšu gleznīceibys. Ka gribit formuliejumu vīnā vuordā, mes runuosim klišejuos.

Nav pat svareigi dominejūšī motivi, jī atsakuortoj. Svareigi, ka poši par sevi muokslinīki ir gleznīciski spieceigi. Svareigi, ka Rēzeknis muokslinīku kūpa tyka vārtāta kai spieceiguokuo uorpus Reigys, tūlaik gon lītuoja vuordu “province”.

1921. godā F. Varslavāns sareikuoj sovu pyrmū izstuodi Rēzeknē, 1922. godā nūteik Latgolys muokslys izstuode Daugovpilī, 1923. – Ludzā. Rēzeknis muokslinīku kūpa izaveidoj, ka 30. godūs Varslavānam pīsabīdroj Kalvāns, Varslavāna skūlāns Egle… Bet 30. godu ūtrajā pusē izstuodēs kūpā pīsadola videji 10–12 muokslinīku.

Grupys kūdulu veidoja profesionalu muokslys izgleiteibu givuši muokslinīki. Voi tys beja Latvejis Muokslys akademejā, voi cytuos muokslys izgleiteibys īstuodēs, vysmoz tei ir muokslys skūlys izgleiteiba. Kūpys radzamuokais puorstuovs Varslavāns gon nav beidzs akademeju, bet tys beja Pyrmuo pasauļa kara i revoluceju laiks, tūlaik daudzim pajuka studejis. Bet navar saceit, ka jis nav profesionaļs – muociejīs div godus Pīterburgā Keizariskuos muokslys veicynuošonys bīdreibys skūlā, kuru vadeja Nikolajs Rērihs, daudz apgivs muzeju kruotuvēs asūšūs muokslys dorbus. Tūlaik daudzi sevi tai izagleituojuši. 40. godūs Varslavānam pyrmajam īdeve Latvejis PSR Nūpalnim boguotuo muokslys darbinīka nūsaukumu. Par nikū tū nadūtu ari padūmu vara, jis beja pazeistams na tikai Latvejā.

Kū tūlaik par Latgolys muokslu saceja kritika?

Tuolaika izstuožu recenzejis periodikā ir bezgola interesants materials, na vysod pīmynātī muokslys dorbi šudiņ ir atrūnami, tys ir pavedīņs tuoluokim mekliejumim. Par Latgolys muokslu ir rakstejuši Edvards Virza, Anšlavs i Viktors Eglītis, Aleksandrs Čaks, Uga Skulme, Jēkabs Bīne, Jānis Siliņš i vēļ daudzi cyti. Jī tūlaik recenzēja vysys muokslys izstuodis, partū varēja myusejūs saleidzynuot ar cytim autorim. Reizem mani sajiusmynoj pats raksteišonys stils i autoru sovpateigais dūmu guojīņs.

20. godu latgalīšu presē eipaši izaceļ Stanislava Belkovska recenzejis (pasaroksta kai Edgars Ego). Jis ir oss muokslys kritiks, bet Varslavāna dūmubīdrs. Losu i prīcojūs, cik latgaliski raksteitī teksti par muokslu ir ļūti myusdīneigi. Kū jis suleiguoks sovūs izteicīņūs i kritiskuoks, tū maņ energiskuok gribīs kū vairuok nūskaidruot par apraksteitajim dorbim. Pīmāram, 20. godu suokumā jis pīmiņ Annys Soltanis-Romeris dorbus ar taidu attīksmi – aristokratei apnykuši rūkdorbi, partū suokuse gleznuot, bet jei vāluok izaruodeis vasals kultursluoņs Latgolys muokslā. Tei taida juo individuali stileiga attīksme pret muokslinīkim, juo raksteišonys manere.

Jiusu apkūpuotī periodikys materiali par pīminekli “Vienoti Latvijai” veidoj ari gruomotu “Piemineklis un laiks”…

80. godu vydā, kod jau runuoja par “Latgolys Muorys” atjaunuošonu, kai muokslys viesturneica nikuo daudz nazynuoju par pīminekli, beja tikai legendys. Vīni stuosteja par Jansona pīminekli, ūtri – par Tomašicka, varēja padūmuot, ka bejuši pat div pīminekli. Tai dabuoju rikteigi pasēdēt Misiņa bibliotekā, vuokdama presis materialus par “Latgolys Muoru”. Tymā laikā Latgolys periodika beja vēļ slāgtā fondā, bet, paruodūt dorbavītys izziņu, ka tū vajag pietnīceibai, vysu praseitū izsnēdze. Jiemu vysu piec kuortys, kas nu 1918. goda raksteits latgaliski.

Tai izadeve hronologiski izsekuot pīminekļa topšonys gaitai – nu idejis 20. godūs leidz juo atkluošonai 1938. godā. Izaruodeja, tys ir vīns pīmineklis, Leons Tomašickis ar sovu ideju uzvarēja konkursā, bet Kārļam Jansonam tyka atdūts tū realizēt.

Kaids ir 20.–30. godu īdybynuotajom muokslys tradicejom turpynuojums?

Kod Latgolys muokslinīki struoduoja skūluos, jī radeja kulturys jūmā izgleituotus cylvāku, kas jau 40.–50. godūs varēja tū vysu atteisteit tuoļuok. 1958. godā nūtykušū Latgolys kulturys nedeļu Reigā teišom raksturoj hrestomatiskuo frāze nu presis “Latgola paruodeja, kū godu symtūs kruojuse”, gleznīceiba tyka spieceigi puorstuovāta. Tys beja reals pamats nūskaņuojumam sabīdreibā dybynuot muokslys vydsskūlu Latgolā. Pyrms tam taida beja Daugovpilī, bet puorsacāluse iz Jākubpili i pazuduse. Tai 1959. godā Rēzeknē suoce dorbu Reigys Lītiškuos muokslys vydsskūlys filiale, jū izmytynuoja vīnā ākā ar muzeju, kas suokumā ari beja tikai Ludzys muzeja filiale. 1969. godā tei jau ir Rēzeknis Lītiškuos muokslys vydsskūla. Piļsātys vadeiba ar Jāni Karro prīkšgolā beja īinteresāti, lai Rēzekne atsateisteitu par Latgolys muokslys centru. 1980. godā anekdotiski pi “pūgys pīšyun mieteli” – atkluoj jaunū muokslys skūlys āku. Tei beja Latvejā pyrmuo speciali muokslys vydsskūlys vajadzeibom caltuo āka. Muokslys dzeive atsajaunuoja.

Jau 70. godūs pastuovēja sova Latvejis PSR Muokslinīku savīneibys Daugovpiļs organizaceja, 1982. godā, apsavīnojūt vysim Latgolā dzeivojūšim muokslinīkim, jei palyka par LPSR Muokslinīku savīneibys Latgolys organizaceju ar centru Rēzeknē i beja raženuokuo uorpus Reigys. Gryuši izstuosteit tuo laika muokslys popularitati, cylvāki šudiņ var naticēt, ka Pūdnīku dīnuos saguoja pi 2000 apmaklātuoju, muokslys skūlā pat vysi saleist navarēja, vajadzēja gaideit ryndā, lai tyktu izstuožu zālē. Uorā pūdnīki demonstrēja grīzšonu iz ripis – cylvāku pyuli apleik. Bet itys fenomens īt i aizīt tuolumā.

Ari myusu Rēzeknis muokslys nomā  ir vīna nu leluokūs muokslys dorbu kolekceju uorpus Reigys. Tys vyss – bolstūtīs iz tū pošu 30. godūs radeitū.

Kai pareizuok baudeit muokslu – vīnkuorši vērtīs voi pyrms tam apgiut informaceju par autorim i dorbim?

Īstuosteits ir īstuosteits. Maņ redzīs, ka lobuokais variants, ka muokslys dorbs tevi pīsaista bez zynuošonu. Piec tam tu sajem informaceju i versejis ap jū, bet tys jau ir kas cyts. Tys ir tikai dabiski, ka vīna glezna patiks, cyta napatiks. Es sovim audzieknim ari soku, ka tod, kod izstuodē radzat koč vīnu dorbu, kuru gribīs pajimt leidza iz sātu, izstuode sovu ir padarejuse.

Veidojūt ituos muokslinīku trilogejis izdavumus, golvonais akcents beja salaseit vysu, kas nu autoru pīīmams muokslys telpā. Jau apsaverūt reprodukcejis, var veiduot sev kaidu prīškstotu par muokslinīku i tys tuoļuok rūsynoj meklēt īspieju redzēt originalus. Breidynoju, ka te var puorsteigt reprodukcejis i originala izmāru atškireiba. Kod, suocūt nu 70. godu, myusu audziekni piec 3. kursa brauce muokslys viesturis praktikumā iz Leningradu, Ermitažu i muokslys kruotivem, jim lels šoka moments beja originalu izmāri – voi nu mozuoks, voi leluoks par nūdarbeibā ruodeitū reprodukceju.

Kai poša asat pīsagrīzuse muokslys viesturei? Stuosta, ka asat styngra pasnīdzieja…

Itū vaicuojumu es parosti sovim audzieknim aizdūmu – kai jī pi muokslys daguoja. Kod pošai juoatbiļd… Asmu nu Žeikaru, muoceitīs suoču Ruskulovā, vāluok Saļņovys 8-gadeigajā skūlā. Kai jau vysim bārnim, skūlā lyka zeimēt, kū nūformēt. Piec 8. klasis īstuoju muoceitīs muokslys vydsškolā. Iz teni atguoju najauši, pat iz reizis naaptverūt, kur tyku. Pabeidzūt muokslys vydsskūlu, mani nūreikuoja struoduot iz Kuorsovu par zeimiešonys i rasiešonys skūluotuoju, reizē īsastuoju Leningradā muokslys viesturnīkūs. Tai sešus godus nūstruoduoju Kuorsovā. Nuokušā augustā byus 50 godi kai es struodoju par pedagogu.

Kuorsovā vacuokī skūluotuoji puspajūkam mani, 19 godus vacu kolegu, pamuoceja bārnim stuosteit tik ilgi, cikom poša saprasšu. Izaruodeja, ka itys struodoj, kod krīvu bārnim stuņdēs vajadzēja paskaidruot raseišonu. Tai ari muokslys viesturis nūdarbeibuos asmu cantusīs vysu īmuoceit. Kuorsovā kolegys ari saceja: kod par tevi bārni skūlys laikā runoj, ka esi lobs skūluotuojs, suoc uzatraukt, ka kaut kas nav pareizi – naesi praseigs voi kū da gola naizdori. Lobuok, ka par lobu skūluotuoju sauc, jau lelajā dzeivē izguojuši.

Piec sešim godim mani aicynuoja atpakaļ iz Rēzekni par muokslys viesturneicu.

Nu kurīnis pietneicys mekliešonys gors?

Nikod naasmu par tū dūmuojuse – juodora i juodora.

Jau muocūtīs te, skūluotuoji beja nūskaņuoti izceļt vysu vītejū. Skūluotuoju rūsynuoti, mes apzynuojom Latgolys keramiķus, ari par agruoku laiku muokslinīkim tyka runuots, tai es tyku īinteresāta – kod poša struoduoju, tū turpynuoju. Rēzeknis kulturys cylvāki, kai Eduards Kozlovskis, Eduards Belasovs, Pēteris Ančupāns, Leokādija Basankoviča i daudzi cyti beja kotrys ar sovu viesturi, vairuok voi mozuok saisteiti ar muokslinīkim, jimūs varieju klauseitīs, muti atplātuse. 70.–80. godu vacuokuo paaudze vyspuor beja leli stuosteituoji, ari precizi faktūs. Tagad nav, kam papraseit.

Tūlaik varbyut izadūtu nūskaidruot, kurā muojā pi azara dzeivuoja Varslavāns. Vairs 21. godu symtā tū izzynuot nasaguoja. Juo atmiņuos stuosteits, ka muoja azara molā, pa pogrobstuova lūgu var redzēt azara iudini. Meklejūt pa tī dzeivojūšim cylvākim, nivīns nazynuoja, partū ka muokslinīka laikabīdru vaira nav. Muoju numeraceja piļsātys īluos vairuokys reizis mainejusīs, eistais īlu plāns nav tics munuos rūkuos.

Kotram pieteitajam muokslinīkam kas palics aiz gruomotys. Reizem suoc pieteit vīnu, atsarūn kas ari par ūtru, pavysam na tamā annalē, kur esi mekliejs. Partū interesanti.

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
14
Pīk
11:00 Diskuseju cyklys “Ar Eiropys tvi... @ Zoom
Diskuseju cyklys “Ar Eiropys tvi... @ Zoom
May 14 @ 11:00 – 13:30
Diskuseju cyklys "Ar Eiropys tvierīni Latgolā" 2021 @ Zoom
Lai veicynuotu jaunīšu rodūšū dūmuošonu i ideju radeišonys spieju, uzlobuotu prezentaceju i komunikacejis prasmis, kai ari mudynuotu jaunīšus pīsadaleit sabīdreibai svareigu vaicuojumu rysynuošonā, ituo gods pavasarī turpynoj reikuot pasuokumu cyklu “Ar Eiropys tvierīni Latgolā”.  8.[...]
May
15
Sai
19:00 Izstuode “Andrejam Paulānam – 12... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuode “Andrejam Paulānam – 12... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 15 @ 19:00 – May 16 @ 05:00
Izstuode "Andrejam Paulānam - 125" Muzeju nakts 2021 ītvorūs @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Muzeju nakts 2021 “Robežas” ītvorūs 15. majā Latgolys Kulturviesturis muzeja trešuo stuova zalā voi lūgu vitrinuos varēs apsavērt keramikys vecmeistara Andreja Paulāna keramikys traukus i seikplastiku nu muzeja slāgtuos kruotivis.  Andrejs Paulāns (eistajā vuordā Andrivs[...]
May
16
Svā
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 16 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduojumi pi krystu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Maja mieness īt ar tradicionalim maja dzīduojumim pi krystu. Bolu nūvoda Vactiļžys pogostā kotru maja svātdīni 15.00 stuņdēs pi krystu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – Ranguču kopūs.
May
19
Tre
14:00 Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
May 19 @ 14:00
Benislavys etnografiskuo ansambļa dzīduojumi pi krystu @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Sekojūt maja mieneša tradicejom dzīduot pi krystu, ari Benislavys etnografiskais ansamblis kotru maja trešdīni 14.00 stuņdēs dzīduos pi krystu.  Itūnedeļ – pi Slavītu kopu krysta.
May
23
Svā
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 23 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduojumi pi krystu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Majs īt ar tradicionalim maja dzīduojumim pi krystu. Bolu nūvoda Vactilžys pogostā kotru maja svātdīni 15.00 stuņdēs pi krystu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – Sudarbis kopūs.