Viktorija Zakarkeviča: uztura specialists ir pošsaprūtama rehabilitacejis sastuovdaļa

Viktorija Zakarkeviča: uztura specialists ir pošsaprūtama rehabilitacejis sastuovdaļa

Intervejis autore: Sintija Augustova, portals lakuga.lv

Nu juļa Rēzeknis slimineicys klientim daīmams jauns pakolpuojums, slimineicā dorbu suokuse uztura specialiste Viktorija Zakarkeviča. Sarunā par atsagrīššonu Latgolā, dietom, ieššonys traucejumim i tū, kai Viktorijai pošai saguoja sasadraudzēt ar iedīni.

Par kū suoki studēt uztura zynuotni?

Naasmu tys cylvāks, kurs jau nu bārna kuojis zynuoja, kaidā profesejā struoduos. Varbyut tys beja ari labi, deļtam ka uztura specialista omota veļ nimoz nabeja, kod beju pavysam moza. Tei ir saleidzynūši jauna profeseja Latvejā. Tys laikam beja golvonais, kas pīsaisteja. Prūtams, ari patyka pret biologeju i medicinu. Interese i vēļme muoceitīs koč kū atškireigu, na tik īrostu medicinys nūvierzīņam.

Kaidys ir golvonuos lītys, kū īgivi studeju laikā?

Studeju laikā bīžai īsadūmuoju, ka nikod nastruoduošu kai uztura specialiste, zynuošonys namaineitu ni pret kū. Golvonais, kū es īgivu, ir patīsa draudzeiba ar iedīni.

Voi jau esi īsajutuse Rēzeknis slimineicys kolektivā?

Nui. Kolektivs ir atbolstūšs i draudzeigs, īsajust nabeja gryuši. Tai kai es asmu vīneiguo i pyrmuo sovys jūmys specialiste slimineicā, profesionalā ziņā kolegys navar snēgt paleidzeigu placu, deļtam saīt byut nadaudz vīnpatei.

Daudzi izmontoj īspieju atīt iz konsultaceju?

Struodoju gon stacionari, kur īmu pi pacientim, pījamu ari ambulatori, kur cylvāki pi manis atīt poši. Par atsauceibu syudzeitīs navaru. Leidz šam pīroksts ir bejs praktiski pylns.

Voi Latvejā i Latgolā uztura zynuotne ir drusceņ sveša jūma?

Tai varātu saceit, deļtam ka itei zynuotne Latvejā ir saleidzynūši jauna i vyss jaunais īsasakņoj pamozam. Es zynu, ka situaceja maineisīs, deļtam ka cytur Eiropā uztura specialists jau ir pošsaprūtama rehabilitacejis sastuovdaļa. Bīžai saīt veļteit ilguoku laiku, lai cylvākim izskaidruotu, kū kasdīnā doru i par kū asmu vuiciejusīs.

Karteņa: Viktorijas Zakarkevičas personiskais arhivs

Deļ kam atsagrīzi Latgolā?

Tei beja apstuokļu sakriteiba. Uorkuortys situacejis laikā devūs iz sātu, deļtam ka vyss nūsarysynuoja attuolynuotai i nabeja vajadzeibys uzatureit Reigā. Tymā šaļtī maņ pīduovuoja īspieju suokt struoduot Rēzeknē. Nūliemu paraudzeit. Parkū nā, ka jau asmu sātā? Uorkuortys situaceja beidzēs, bet mani iz Reigu atpakaļ navylka.

Vyspateikamuok ir breižūs, kod pacients ar osorom acīs soka paļdis, ka beidzūt ir daīmama itaida īspieja. Tod es saprūtu, ka asmu eistajā vītā. Dareišu piec īspiejis vaira, lai ari Latgolā cylvākim byutu īspieja īgiut pylnvierteigu veseleibys apryupi.

Voi beja kaidys gryuteibys, kod puorsacieli nu golvyspiļsātys atpakaļ iz Latgolu?

Navarātu saceit, ka sasaskuoru ar lelom gryuteibom, bet beja nadaudz izaicynūšai pīsamāruot vysam, kū dareju īprīkš tai, lai varātu tū pošu dareit ari Rēzeknē.

Sovā Facebook profilā raksteji, ka agruok iedi tik jogurtu i uobeļus, iedīni skaiteji par napateikamu paziņu, tok niu baudi iedīni i jiutī labi. Kai izadeve sasadraudzēt ar iedīni? Voi beja vīglai tū izdareit?

Golvonais, kas ļuove sasadraudzēt ar iedīni, tū izbaudeit i byut formā, beja īgiutuos zynuošonys i izpratne par kermeņa fiziologeju i napīcīšameibom. Maņ ilgi nasagribēja runuot par tū, ka maņ ir bejušys gryuteibys itamā ziņā, deļtam ka kautriejūs. Tagad apsazynoju, ka par itū ir juorunoj i problemys asameiba ir juoaktualizej arviņ vairuok.

Puormainis atguoja dabiski, kū vaira izprotu, tū straujuokys tuos beja, bet tuos nanūtyka vīnys dīnys laikā. Šaļtim beja ari regress. Grybu, lai cylvuoki apsazynoj, ka bailis, napatyku voi puoruok lelu patyku pret iedīni var maineit i ar juom nav juosasamīrynoj, bet gon juosagrīž piec paleidzeibys. Grybu pībiļst, ka smoguokūs gadejumūs lobs paleigs ir ari psihoterapeits.

Tovā Facebook pamaneju biļdi par tū, ka vyslobuokais kermeņa detokss ir vīnkuorši plaušu, nīru i oknu asameiba. Kur roduos uzskots, ka toksinus nu kermeņa izvoda sulu kūris, vysaidi čajeni nūtīviešonai?

Ir pīprasejums – ir pīduovuojums. Cylvāka dobā ir  tīktīs piec dreizuo rysynuojuma, na īsadzilinuot problemā i rysynuot tū saknē, mainūt sovus ieššonys parodumus, kasdīnā lītojūt pīteikūši daudz škīdrvīlu, kas atsarūn augļūs, duorziņūs, rīkstūs i pylngraudu produktūs, i dzerūt iudini, lai nūdrūsynuotu optimalu vādara izeju. Ražuotuoji tū izmontoj sev par lobu. Termini “detox”, “sulu kūris” i cyti byutu juoizskauž.

Voi pastuov breinumleidzeklis tīviešonai i toksinu izvadeišonai?

Poša efektivuokuo “kermiņa atsateireišona” ir īīšona dušā.

Karteņa: Viktorijas Zakarkevičas personiskais arhivs

Voi škārsteiklys i socialī medeji izmaina tū, kai cylvāks izatur pret sevi i veseleigu iedīni?

Nui! Spīgelī mes iz sevi veramēs bez filtru i fotošopu, bet pruotam tū ir gryuštai īstuosteit. Tys veicynoj kermiņa dismorfeju (red. pīz. kermeņa dismorfeja – psihologisks traucejums, kura deļ cylvāks nikai navar puorstuot dūmuot par kaidu nu sovu tryukumu, koč ari cyti tū tryukumu nimoz napamona voi taids tryukums nimoz naeksistej, bet ir īdūmuots) i ieššonys traucejumus.

Ieššonys trauciejumi ir cīši nūpītna slimeiba, kas izapauž na viņ kai anorekseja – atsasaceišona nu uztura, bulimeja – pošīrusynuota atsabreivuošona nu uztura (red. pīz. vemšona voi vādara izeju meikstynūšu leidzekļu lītuošona), voi kompuļsiva puorsaieššona. Zam ituo termina sliepās ari cylvāki, kurim tys nav diagnosticāts, bet taipat godu godim sevi šausta, ka svātkūs apād nazkū naveseleigu. Cylvāki, kuri apsiesteigi kotru dīnu sevi sver i kurim dīna samaituota, ka svoram kluot tykuši puordesmit grami, cylvāki, kuri nagiust prīcu nu publisku pasuokumu, deļtam ka byus juoād nazkas naveseleigs. Itaidys attīceibys ar iedīni cīši mozynoj dzeivis kvalitati.

Ari maņ ir bejuši itaidi pacienti. Golvonais, kas juosaprūt, ir tys, ka godu gaitā īmontuotī parodumi mainuos lānai, bet maineit jūs ir īspiejams.

Kū tu īsacātu cylvākam ar gryuteibom izveiduot veseleigu attīksmi pret iedīni?

Atīt pi manis (smejās). Golvonais ir meklēt profesionaļu paleidzeibu.

Voi pastuov taida līta kai veseleiga dieta?

Vuords “dieta” piec sovys byuteibys vīnkuoršai apzeimej cylvāka individualūs ieššonys parodumus. Deļtam dieta var byut gon veseleiga, gon ari naveseleiga. Socialī medeji itam vuordam ir daškieruši cytu, nakorektu nūzeimi – nazkuo īrūbežuošona, kas parostai nas sev leidza nagativu nūkruosu.

Kaida ir tova attīksme pret pošlaik popularajom dietom, pīmāram, Atkinsa dietu, Stokholmas dietu i intervalū ieššonu aba intermittent fasting?

Pyrma suocam skaiteit gruomotu, myusim juoīsavuica alfabets. Leidzeigi ir ar vysom dietom. Nu suokuma ir juosaprūt veseleiga uztura pamatprincipi, tikai tod varim nazkū korigēt ar specifiskom dietom. Ieššonys modelim, kurūs ir nastandarta uzturvīlu sadalejums, pīmāram, vairuok tauku i mozuok ūgļhidratu, kas ir keto dieta, voi vairuok ūlboltumvīlu – Atkinsa dieta.

Es naatbolstu dietys, kas ir vīnkuorši sastuodeitys ar lelu kaloreju deficitu, jau ar gotovom receptem bez izvēlis īspieju i fokusejās iz kilogramim, na kūpejū veseleibys stuovūkli. Leidzeigi ir ar Stokholmys dietu, bet nagrybu nikuo nūmalnuot – vyss, kas paleidz, ir lobs. Tok juoatcerās, ka tys var paleidzēt nūsvīst svoru, bet var nasnēgt ilgtermeņa rezultata. Ir pīruodeits, ka uotra svora samazynuošona bīžai viņ tik pat uotri atīt atpakaļ. Nasafokusejom iz svoru, bet iz veseleibu i dzeivisveida maiņu.

Kas ir golvonais, piec kuo orientētīs iedīņa pasaulī?

Golvonais ir sekuot leidza, lai kotrā iedīņreizē uzjamom gon duorziņus voi augļus, gon pylnvierteigys ūlboltumvīlys, gon pylngraudu produktus. Svareigi ir reizi pa raizei īsavērt produkta sastuovā i uzsvoru likt iz suoļa i cukra daudzumu. Ka puslitra jogurta paceņā iz 100 gramim ir 15 grami cukra, a dīnys pīļaunamuo cukra dava ir leidz 25 gramim, tod ir vārts aizadūmuot – varbyut lobuok ir nūpierkt bezpīdevu jogurtu i dagrīzt kluot kaidu augli voi ūgu.

Nivīns produkts nasatur vysys organismam vajadzeiguos vīlys, uzturam ir juobyun vysaidam, deļtam golvonais ir naīkrist iz superproduktim i superfood (red. pīz. superfood – marketingā izmontuots jiedzīņs, kurs apzeimej kaidu produktu, kura sastuovā ir izcilys bareibys vīlys, leidz ar tū ari moksoj vaira, koč na vysod ir zynuotnisks pīruodejums tam, ka konkretais produkts ar nazkū teišom ir lobuoks par tam leidzeigim).

Pastuov uzskots, ka veseleigai ēst ir duorgai. Tei ir taisneiba?

Itam apgolvuojumam es piļneibā napīkreitu. Ite ari ir runa par tū, ka nav juopierk duorgi superfood, spargeļu vītā var iztikt ar kuopustim, kas ari ir cīši lobi duorzini. Pi tam, saļami dasys ir duorguokys par vystys fileju.

Tai pat kotram īsaceitu nadaudz paplānuot iz prīšku sovys nuokamuos nedelis iedīņreizis, iz lapenis pīraksteit divejys brūkašku, pušdiņu i vakareņu variantus i vajadzeiguos sastuovdalis pīraksteit iz atseviškys lopys, kas ļaus nūpierkt taišni tū, kū vajag. Īsuokumā var laiceigai padūmuot par nuokušuos dīnys maļteiti i sataiseit jū div dīnom iz prīšku. Tys cīši taupa laiku i naudu. 

Kū tu lobpruot dori breivajā laikā?

Mani saistūšuo treisvīneiba ir veseleigs uzturs, sports i muoksla. Maņ pateik skaiteit pietejumus, sekuot leidza aktualitatem uztura jūmā, lai es vinmār asmu lītys kursā. Bez uztura es asmu ari ritiņu fane, vīnmār i vysur braucu ar ritini. Tys ir muns mīra giušonys rituals. Taipoš jau vairuokus godus nūsadorboju ar spāka trenenim. Kaids lepojās ar nūsvīstajim kilogramim, a es ar kilogramim, kurus varu paceļt. Azarā maudojūs vysu godu. Mani aizraun ari muoksla, reizi pa reizei nazkū pamaļavoju iz audakla voi pozeju biļdem. Piec dobys asmu nadaudz “puču meitine”.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars