Raksteit latgaliski padūmu laikā

Raksteit latgaliski padūmu laikā

Roksta autore: Sandra Ūdre, portals

Lai cik sovaidi tys naizaklauseitu, bet padūmu varys 40.–50. godūs latgaliski raksteitais vuords latgalīšim nav atjimts. Piec II pasauļa kara latgaliski komunistu idejis sludynoj “Kolhoznīku kalendars” i vītejuo prese: “Latgolys Taisneiba” izīt Daugovpilī, “Ausma” – Rēzeknē i ludzuonīšim ir sova “Ludzys Taisneiba”. Tod tū vysu latgalīšim pieški atjam, tok 60.–80. godūs vuorda meistari īsamona tekstūs latgaliskū ībuozt kai caur odotys aci.

Naivums par latgalīšu rokstu volūdys nuokūtni

1940. godā, padūmu okupacejis varai puorlaužūt Latvejis dzeivi, pi dareišonys Latgolys lītuos teik nazkodejī latgalīšu pagreidis komunisti i komjaunīši, jim redzīs, ka niu byus vysys īspiejis atteisteit latgalīšu rokstu volūdu, breivu nu “trešuos izlūksnis” žņaugim. Laikroksts “Taisneiba” atkluoti īsastuoj par latgalīšu volūdu i tū pauž jau rokstu nūsaukumi, pīmāram, “Pīnōceigu vītu latgalīšu volūdai!“: “Garumbraucūt dažim teiri latgaliskim pogostim, uzkreit naparosta parōdeiba: vysōs īstōdēs, organizaciju mītnes un cytur vysi uzroksti, sludynōjumi un uzsaukumi ir krīvu volūdā. Nav zynoms, kū ar tū gribējuši parōdeit pašvaļdeibu un organizaciju vadeitōji, bet tei ir kotrā ziņā nūsūdama parōdeiba.” (1940, nr. 14)

Jaunais žurnalists Jezups Laganovskis paruoda dziļu latgalīšu volūdys izjiutu, tulkuodams Mihaila Šolohova romanu “Поднятая целина”. Eisti latgalisku vuordu izvēli jis demonstrej gon nūsaukumā “Uzplāstō vacaine”, gon vyscaur tekstā: “Kondrats ilgi dauzeja sasolušū zemi, rause stulpim dūbes. Sūplōk jam pyulējōs Ļabuškins. Paulam nu malnōs papachas zamaškas, kas karinōjōs kai nagaisa tyucs, tecēja svīdri, daga seja.” (“Taisneiba”, 1941, nr. 16)

Piec kara atsateisteit suoktū latgalīšu rajona avīžu izdūšonu bez kaidu paskaidruojumu tautai nu viersa puortrauc burtiski vīnā šaļtī: “Latgolas Taisneibys” pādejais numers izīt 1952. gods 5. septembrī, 6. septembrī jū nūmaina laikroksts “Sarkanais Karogs”; vēļ 141. Rēzeknis “Ausmys” numers 1957. gods 30. novembrī ir latgaliski, a jau nuokušais numers 3. decembrī izīt latvīšu literarajā volūdā; “Ludzas Taisneibai” pādejais latgaliski, 39., numers izīt 1958. gods 30. martā, 3. aprelī ludzuonīši losa “Ludzas Taisnību”; pādejais itamā pastuovēt beigušūs eilē ir “Kolhoznīku kalendars 1960. godam”.

Latgaliski raksteituo integriešona

Kod latgalīšu presis vairs nav i gruomotys ari vaira latgaliski naizdūd, dažim nīz piersti pīraksteit kū dzymtajā mēlē i jī atrūn veidu, kai tū izdareit – parostai laseituoji latgaliskū var atpazeit jau piec personažu vuordim, specifiskuos leksikys i sintaksis, radikaluokūs gadejumūs rakstnīki izmontoj latgalīšu ortografejā raksteitus teksta fragmentus. Saprūtams, latgaliski raksteitais napasaruoda nūsaukumūs voi pyrmajā ryndkūpā, tok personažu dialogus, monologus, dzīšmu citiejumus redaktori ir atstuojuši latgaliski. Jau pīmynātais Jezups Laganovskis, kurs atkluoti ar sovu vuordu demonstrej latgaliskū identitati, radejs breineigus sovys pusis latgalīšu portretiejumus stuostūs – kai Vabaļu Stasiks, Mikaļu Modests, Izidors Suseklis, Zastinsku Juziks, Nūmales Maciks, Degteru Griška, Balandu Alekss, Zabaļa i cyti.

Radikaluokū pīeju ruoda Ontōns Broks, kurū par Ontōnu nu Antona jū puorkristejuši žurnala “Zvaigzne” redakcejā, juo stuostā “Sābri zirgu aplokā” golvonuo varūņa Dominīka saceitais naviņ sprakstinej ar ekspresivim latgalīšu vuordim i teicīnim, tok ari pretstotā puorejam tekstam raksteits tikai latgaliski:

“– Pīter, tev jau tys vādars kai barabans. Koč vuti kauņ… – Dominīks nevar nociesties nepazobojies.

Jurim pasprūk sīks smiekliņš. Bet Pēteris mēģina novērst uzmanību no sevis:

– Kur ta pats šorīt plītēji?

– Visas mieles Andrivam izlaizījuši… – Benedikts indīgi iemet pa vidu. Bet Dominīks izliekas nedzirdam sābra kodīgo piezīmi.

– Golva šudiņ kai čuguna pūds… – viņš kreņķīgi saka. – Pa ceļam beju pi Andryva īgōjs. Skōbys patakys dzērem. As vēļ šō sīvai prosu, lai zodu atnas. A tei, kai nadataiseita, īdavuse maņ krokmeli. Pīberu, verūs, cikvyn, nazaputoj. Izrōvu gon, a, nudi, jiuceigi palyka. Dūmoju pi seve: nu byus syuds kai streičs…” (“Zvaigzne”, 1974, nr. 7)

Nu Latgolai veļteitūs ituo laika prozys dorbu interesants var liktīs Viktora Līvzemnieka, eistajā uzvuordā Lyuzenīka, tāluojums “Mans ciems”, kas veļteits Badnovai Viļakys nūvodā. Autors namaina volūdys kodu, tok sasavasaluošonys frāzis ir tuos, kas pīsaroksta latgaliski:

“Atveru durvis un sveicinu.

– Lobs vokars, — saku Badnavā. Un pretī atskan bērnu čalas, vīru iesilušās balsis, runājot par kopsaimniecību, par ražu. Tik daudz pazīstamu seju! Sievas, uz sienmales soliem sasēdušas, pieliec viena otrai tuvāk ausi. Kas tas tāds par ienācēju puskrēslā?

– Tys tok Brones dāls!” (“Zvaigzne”, 1970, nr. 11)

Gona daudz tekstu par Latgolu i Latgolys autoru dorbus var atrast tuo laika žurnalūs “Zvaigzne” i “Liesma”, laikrokstūs “Literatūra un Māksla”, “Padomju Jaunatne”, tok eipaši izmaklātus – literarajā mienešrokstā “Karogs”. Partū ka juo golvonais redaktors (1967–1989) beja latgalīšu dzejnīks Andris Vējāns, eistajā vuordā Donats Kalnačs.

Poetiski i reizē latgaliski

Latgalīšu dzejnīki i republikaniskajā, i regionalajā presē dzejūļus latgaliski suoc publicēt 80. godu vydā. Da tuo publicātajā dzejā teksta “latgaliskuošona” vysbīžuok izapauž kai latgaliskuos leksikys izmontuošona par poetismim. Te izcyls meistars ir Ontons Kūkojs, pīmāram, juo tekstūs vuordi “būžgala”, “spieģelis”, “izgaldīt”, “pelaune” ari puornūvadnīku uztverē nav tikai latgaliskūs izlūkšņu materials, bet naikdīniški vuordi, ar kū radeit patētisku nūskaņu: “Uzšļācas buržgala – apaļa, liela,/ Spieģelis dzīvošanai” voi “Izgaldi manu sirdi/ kā linu pogaļu brūnu,/ tikai sēkliņas palaunē neizber,/ dzirdi?” (“Zvaigzne”, 1981, nr. 14)

Padūmu laikā tikpat breivi kai šudiņ par Latgolys atškireigū byuteibu i tim pošim atslāga vuordim dzejā runoj Anna Rancāne, kai pīmāram, dzejūlī “Latgale”: “Bet vectēvs ar zibens vēzdu/ Pārmet par labību krustu./ Lai maizīti nemestu zemē./ Lai sātība nepazustu.” (“Padomju Jaunatne”, 1980, nr. 55)

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars