Izdūts Boleslavam Sloskānam veļteits rokstu kruojums

Izdūts Boleslavam Sloskānam veļteits rokstu kruojums

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Kab veicynuotu vīna nu nūzeimeiguokūs Latvejis goreigūs lideru atpazeistameibu i juo izcyluo religiskuo i kulturviesturiskuo davuma nūviertiejumu, ir izdūts rokstu kruojums “Bīskaps Boļeslavs Sloskāns – gaisma šodienas pasaulei”. Izdavums jau prezentāts Stiernīnē, bet Veiskupa Sloskāna dīnu 2020 ītvorūs sv. mise nūtiks ari Sv. Marijis Magdalenys bazneicā Reigā 3. septembrī pļkst. 19.00. Piec sv. misis – jaunajai gruomotai veļteits pasuokums Saimis sātā (Ģimenes māja), informej projekta vadeituoja Ieva Zepa.

Storptautyski atzeits i augstai vārtāts veiskups ir Vokoreiropā, bet mozzynoms i nanūvārtāts Latvejā. Latgolys i vysys Latvejis publiskajā telpā itei beja naaizpiļdeita, bet cīš svareiga viesturis puslopa. Rokstu kruojumā ir apkūpuoti materiali nu 2013. godā Reigā veiskupam veļteituos konferencis “Patiesība un piedošana”, 2015. goda storptautyskuo simpozeja Minskā i 2018. godā nūtykušuos konferencis-diskusejis Stiernīnē “Vai viegli būt Sloskānam 21. gs.?”, kai ari speciali topuši vairuoki jauni pietejumi, kuramū atkluoti fakti par Latvejis viesturē nūzeimeigom nūtikšonom. Kruojumā izmontuoti autoritativu i atzeitu autoru roksti (augstuokuos goreidznīceibys puorstuovi, storptautysku universitašu profesori, diplomatiskuo korpusa puorstuovi, goreidznīki, sabīdreibā pazeistamys radūšys personys i Varakļuonu nūvoda inteligencis puorstuovi), kas apsaver veiskupa Sloskāna dzeivi i darbeibu nu vysdažaiduokūs rakursu.

Boleslavs Sloskāns dzims 1893. godā Stiernīnē. Mūcekļa gaitys pravītiski īzeimej juo veiskupa devize “Hostia pro fratribus” (Upers par bruolim). 1917. godā Pīterburgā īsvieteits par prīsteri, kolpuojs Krīvejā vojuošonu laikūs, 1926. godā Moskovā slaponi īsvieteits par veiskupu i struoduojs Minskys–Mogilevys diecezē Boltkrīvejā. Čekys napatīsi apsyudzāts, apcītynuots, speidzynuots i izsyuteits iz Solovku solom i Sibiri, 1933. godā, samaineits pret padūmu spīgu, atsagrīzs dzimtinē. 1944. godā piec vuocu varys reikuojuma spīsts otkon dūtīs trymdā – iz Vuoceju i tod iz Beļgeju. Izcyls goreigais audzynuotuojs i īdvasmuotuojs jaunīšim, školuotuojim, tūpūšajim prīsterim. Pīsaistejs mecenatus trymdys studentu izgleiteibys īgyušonai, pīsadalejs sabīdryskajā dzeivē, Vatikana II koncila delegats. Myužeibā devīs 1981. godā Lēvenā, Beļgejā. 1993. godā puorpaglobuots Aglyunys Dīvamuotis oltora pakuojē.

2004. godā pāvests Juoņs Puovuls II ar dekretu pasludynuoja veiskupu par gūdynomu (venerabilis), kas nūzeimoj, ka juo tykumi ir atdarynuošonys vārti. Itūšaļt turpynojās process, lai pasludynuotu veiskupu Sloskānu par svieteigū. Tai kai Vatikanā teik jimta vārā ari konkretuo beatificejamūs personu lokaluo gūdynuošona, rokstu kruojums ir veiskupa dzymtuos pusis davums juo beatifikacejis procesā. Tys izceļ veiskupa tykumu varūneibu, navardarbeigū pretuošonūs totalitarajim režimim, uzticeibu patriotiskajom i religiskajom puorlīceibom, patīseibys i pīdūšonys nūzeimeigumu jebkurā sabīdreibā i laikā.

Rokstu kruojuma izdeviejs ir Stiernīnis draugu bīdreiba (redaktore Ieva Zepa) i Veiskupa Boleslava Sloskāna goreiguo i kulturviesturiskuo montuojuma atjaunuošonys i saglobuošonys fonds. Vīns nu īceris autoru ir veiskups Andris Kravalis, teologiskais konsultants – Andris Marija Jerumanis.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jan
26
Tre
vysu dīnu Nūvodpietnīceibys lasejumi prāve... @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Nūvodpietnīceibys lasejumi prāve... @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Jan 26 vysu dīnu
Nūvodpietnīceibys lasejumi prāvesta Alberta Budžis pīmiņai @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Gūdynojūt prāvesta Alberta Budžis (1930–1957–2017) atceri, Bolvu Centraluo biblioteka aicynoj pietnīkus pīsadaleit “Novadpētniecības lasījumos prāvesta Alberta Budžes piemiņai”. Tēmu lūks nav īrūbežuots, jis ītvar sevkuru pietnīku interesejūšu jūmu, kurys izpietis teritoreja ir Bolvu nūvods. Lasejumu[...]
Jan
28
Pīk
19:00 Gruomotys “Mīlas kastings” muzyk... @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
Gruomotys “Mīlas kastings” muzyk... @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
Jan 28 @ 19:00 – 21:00
Gruomotys "Mīlas kastings" muzykaluo prezentaceja @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
28. janvarī 19.00 Babeitis Kulturizgleiteibys centra lelajā zalē, Piņkūs, nūtiks rakstneicys Ilzis Aizsilys gruomotys “Mīlas kastings” muzykaluo prezentaceja.   Par latgalisku nūskaņu pasaryupēs: rakstneica Ilze Aizsila i improvizators Viesturs Vizulis; muzykys grupa “Dabasu Durovys”; videjuos[...]
Jan
31
Pyr
22:00 Referatu pīsaceišona Latgolys ko... @ Tīšsaistē
Referatu pīsaceišona Latgolys ko... @ Tīšsaistē
Jan 31 @ 22:00
Referatu pīsaceišona Latgolys kongresam @ Tīšsaistē
2022. gods 31. janvars ir pādejuo dīna, kod 27.-29. aprelī nūteikūšajam Latgolys kongresam var pīsaceit sovus referatus. Kongresa tema – “Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdys da ekonomikai”. Aicynuojums pīsadaleit kongresā (ar referatu voi stenda referatu) ITE.[...]
Feb
5
Sai
18:30 Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Feb 5 @ 18:30
Izruode "Pa Laimes lāča pēdām" @ Daugovpiļs teatris
5. februarī 18.30 stuņdēs Daugovpiļs teatrī byus nūsaverama muzykala puorsoka pīaugušajim “Pa Laimes lāča pēdām” Oļega Šapošnikova režejā, kas pyrmizruodi ar stuovaplausim pīdzeivuoja 10. decembrī. Izruode veiduota piec Andreja Upīša stuosta “Sūnu ciema zēni” motivu[...]
Feb
6
Svā
15:00 Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Feb 6 @ 15:00
Izruode "Pa Laimes lāča pēdām" @ Daugovpiļs teatris
 6. februarī 15.00 stuņdēs Daugovpiļs teatrī byus nūsaverama muzykala puorsoka pīaugušajim “Pa Laimes lāča pēdām” Oļega Šapošnikova režejā, kas pyrmizruodi ar stuovaplausim pīdzeivuoja 10. decembrī. Izruode veiduota piec Andreja Upīša stuosta “Sūnu ciema zēni” motivu[...]