Popularuokuos 20. godu symta Latgolys precis i zeimyni

Popularuokuos 20. godu symta Latgolys precis i zeimyni

Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Prīkšstots par tū, kū eipašu vaļstī voi regionā ražoj, ir spieceigs tāla veiduotuojs. 20. g. s. Latgolā kari i varys mainis jau tai vuojū ekonomiku nazcik reižu puorgrīž atspriekleņ. Tok kotrūs laikūs iz pīticeiguos statistikys fona ir bejušys sova veida viersyunis, ar kū lаpnuotīs.

Pyrma Pyrmuo pasauļa kara

19. g. s. vydā Leiksna i Viļāni ir nūzeimeiguokī ryupnīceibys centri Latgolā. Leiksnā muižnīki Plāteri-Zibergi nūdybynuoja odotu fabriku, ola bryuzi, iudiņa patmalis, spirta ražūtni. Viļānūs 1850. g. muižnīks V. Janovskis ar Maltys iudini darbynuoja 40 lynu fabrikys dorbagoldus, taida leimiņa fabrikys beja viņ vēļ div Moskovā. Tok jei naspēja konkurēt ar jaunajim Reigys tekstiluzjāmumim, kaidu laiku lynu fabrikys telpuos beja bryuzs. Bet Frolovkys foļvarkā ražuoja augstvierteigus ceglus, Piertnīku vapnys ražūtnē apdadzynuoja dolomitu.

Niulenejūs Viļānūs laukums storp Ūgrinīku tyltu i autoūstu beja Viļānu muižys uodu apstruodis ryupneicys teritoreja, kuramā nu vieršu uodom ražuoja materialu zūlem i juftu – speciali apstruoduotu uodu – zuobokim, sūmom, siksnom, sadlim, īmauktim.

Lynu fabrika Viļānūs 19. g.s. Karteņa: lv.wikipedia.org.

20. g. s. suokuos leluokī Latgolys uzjāmumi ir Satiksmis ministrejis lokomotivu remontdarbneica (apgrūzejums 431,307 rubļu, 834 struodnīki), Leivuona stykla fabrika (320,000  rubļu, 472 struodnīki), Leiksnys odotu fabrika (299,000 rubļu, 464 struodnīki), bruoļu Lurjē spičku fabrika (220,000  rubļu, 420 struodnīki). (“Список фабрик и заводов Российской Империи” 1912)

Uorpus Latgolys pazeist kūrortu “Poguļanka”, Rēzeknis tyvumā asūšuos Adamovys Sv. Helenys olūta mineraliudini, a pats slovonuokais vysā Krīvejis imperejā i uorzemēs ir patentātais zeimyns “Rozentovo”. Rozentovys muižā (Maltā) piec slepeneibā turātom receptem gatavej vysaidu škirņu sīrus, ilgi globojamus pasterizātus pīna produktus, zam lakto nūsaukuma ari pīna puļvera buļjonu ar duorzenim.

Karteņa: Diary.ru
Zeimyna “Rozentovo” reklamys presē.
Zeimyna “Rozentovo” reklamys presē.

Čačits – latgalīša Čača radeits izstruoduojums

Meikuls Čačs-Dorzinīks (1870–1949) ir vīns nu pyrmūs latgalīšu ar augstuokū laiceigū izgleiteibu, jis studiejs Pīterburgys kolnu institutā. Dabuojs bankys aizdavumu i nūpiercs īkuortys Vuocejā, jis 20. godūs Daugovpilī īreikuoja pyrmū šifera fabriku Latvejā. Te ražuoja 40×40 cm mozys šifera lūksnis, kū sauce par čačitim. Jūs sastuovdaļuos ītylpa speciala drēbe, kū īvede nu uorzemem, cements i cīš kaiteigais asbests, kū vāluok jis dūmuoja nūmaineit ar poša izgudruotu vīlu. Uzjāmumam nasalūbe, ražuošona apsastuoja.

Daugovpiļs čačita fabrikys īkuortu 1935. godā nūpierka Vaļsts šifera fabrika, dorbu pasuoce Reigā i beja vīneiguo vysuos trejuos Baltejis vaļstīs. Šifera puordūšonys cenys beja stypri zamuokys kai uorzemēs, a kvalitatis ziņā pat dažā ziņā puorspēja konkurentus. Pasyutejumi īguoja nu Leitovys, Igaunejis i Vuocejis. Šifera pionera Baltejā gūds pīdar tūmār latgalīšam.

Latgolys zalts – lyni

Nu Latvejis teritorejis pyrmskara ryupnīceibys uzjāmumi ir evakuāti, bet Latvejis īdzeivuotuojus spuornoj jaunuo vaļsts i juos eistynuotuo agraruo reforma. Tūmār Latgola leidza nateik. Vysu Latvejis breivvaļsts laiku Latgola ekonomiskuos atpalikšonys deļ leidzjiuteigi saukta par jaunuokū muosu, kurai par paraugu teik lyktys vacuokuos muosys – Vydzeme i Kūrzeme. Iz 1935. godu nu amatnīceibys i ryupnīceibys kūpprodukcejis vaļstī – 481,5 miļjonu latu – Latgola davuse viņ 24,5 miļjonus, kas ir 5%; nu tierdznīceibys uzjāmumu kūpprodukcejis – 1,017 miļjonu latu – Latgolys davums ir tikai 93,3 miļjoni, kas veidoj 9%. Nu īdzeivuotuoju skaita proporcionalitatis vīdūkļa tim vajadzātu byut pi 29%. (“Aizsargs”, 1938, nr. 4)

20. godūs politiki cyluoja idejis par cukra i bekona puorstruodis fabrikom Latgolā. Bekona puorstruode Daugovpilī jau ruodejuos pavysam reala, Jezupa Trasuna rokstā “Latgolas bekona fabrikas lītā” (“Jaunō Straume”, 1928, nr. 3) runuots par konkretom ceļšonys izmoksom i ekonomiskū lobumu vysai Latgolai, bet tys īt sacyn. Vēļ vairuok, zemkūpeibys ministra J. Kauliņa runā skaņ vuordi: “..pasokit ikvīnam, ka, jo jis grib par sovu preci sajemt pēc īspējas vairok, lai šūgod naaudzej pōrdūšonai divas cyukas, bet vīnu. Jo audzēs vīnu, cena byus augstāka, jo audzēs divas – cena byus uz pusi zamōka, un lauksaimnīkam kabatā tikpat daudz naudas īnōks pordūdūt vīnu.” (“Latgolas Zemkūpis”, 1935, nr. 3)

Taitod lauksaimnīceiba eisti nav perspektiva? Tok vaļsts aparats par varis turēja pylsūņus pi lauksaimnīceibys, pīmāram, nu Vaļsts prezidenta K. Ulmaņa nūruodejumu Kameru kūpsapuļcē 1938. gods 2. novembrī: “Tagad nopietni jāstājas pie strādnieku atpakaļdabūšanas no turienes, t. i. no darba ražošanas nozarēm ārpus lauksaimniecības. Protams, tikai lauksaimniecības darbam piemērotas, no lauku darba neatradinātas personas. Un tādu ārpus lauksaimniecības ir daudz, ļoti daudz. Fabrikās, pie būvēm, pie ceļu taisīšanas un citur.” (“Cukurbiešu Kultūra un Cukurrūpniecība”, nr. 7–8)

Ap 25 % nu vysys eksportātūs preču kūpvierteibys veiduoja lyni, jūs pamatā audzēja Latgolā, tok pi tureibys natyka. Tys beja ar nūdūmu.

Vaļdeibys politika lynu vaicuojumā beja īpierkt nu lauksaimnīku par vysmozuokū cenu, īpierktūs jūs uzglobuot i puordūt šaļtī, kod jūs cena pasauļa tiergā ir vysaugstuokuo. Deļtuo lynu audzātuoji sajēme tikai dasmytū daļu nu tuos peļnis, kū dabuoja vaļsts.

Divkūseiba izapaude metaforiskā lynu kai Latgolys zalta slavynuošonā runuos. Lyni palyka par poetisku Latgolys simbolu, tū ir nūstyprynuojs Madolys Jōņa kruojums “Lynu zīdi” (1943; 1998), daudzu latgalīšu dzejnīku atsevišku dzejūļu nūsaukumi, vāluok popularuo dzīsme “Zilie lini” ar Alfreda Krūkļa vuordim i Raimonda Paula muzyku. Latgola tī nav pīmynāta, bet kur tuos lynu dryvys, ka na Latgolā?

Taudejāņūs austī goldauti prezentej Latveju Eiropā

Vīna nu slovonuokūs vītu Latgolā 30. godūs ir Taudejāni – Latgolys audieju centrs. Gajevys i Skudru cīmā godu symtūs puormontuotuos prasmis daudzom audiejom pādejā paaudzē izkūptys profesionali – 1905. godā Rēzeknē nūdybynuotajā Vandys Vadinskys aušonys školā-darbneicā. Taišni juos tūlaik aktivi aicynoj prezentēt Latvejis i reizē Latgolys amatnīceibys prasmis Eiropā. Presē naskaitomūs rokstūs slavynuoti panuokumi izstuodēs, Kārļa Ulmaņa premeja, nūzeimeiguokais pat na medalis i diplomi, a tys, ka 1934. gods etnografiskajā izstuodē Anglejā pīcus goldautus nu sešim atvastajim nūpierkuši angļu vaļdeibys puorstuovi, Taudejāņūs goldautu nūpiercs Zvīdrejis konsuls.

Padūmu laika industrializacejis viļnī

Daugovpiļs kimiskuos škīdrys ryupneica ar leluokū industrialuo parka teritoreju Latvejā i 8000 darbinīkim 20. g. s. 60.–70. godūs beja leluokais ražuošonys uzjāmums Latgolā, leluokais kimejis ryupnīceibys uzjāmums Latvejā. Te nu kaprolaktama taiseja ap 30 vysaidu škīdru, kurys lītuoja tekstilryupnīceibā, autorīpu korda audaklim i zvejis teiklu ražuošonā, taiseja ari kaprona dīgus trikotažys i zeču ražuošonai, kaprona sorus, modificātūs vystrys dīgus tepikim i c. produktus. 81,6 % nu saražuotūs sintetiskūs dīgu i škīznu, 97,3 % korda audakla daudzuma tyka eksportāts.

Pīna konservu sortiments (20. gs. 80 godi). Karteņa: publicitatis materials.

Rēzeknis pīna konservu kombinats 20. g. s. 80. godu beiguos goda laikā saražuoja pi 90 miļjonim ībīzynuotuo pīna skuordiņu.

Jis beja vīns nu vodūšūs itaida tipa uzjāmumu PSRS i juo kvalitate beja pasauļa lobuokūs paraugu leiminī, tai gorduo “sgusčonka” palykuse par Latgolā ražuotūs preču storptautyski atpazeistamuokū zeimynu. Vītejī veikalu plauktūs ituos produkcejis naredzēja, jū plaši eksporteja iz Bulgareju, Čehoslovakeju, Ungareju, Suomeju, Grekeju, Kipru, Izraelu, Afganistanu, Birmu, Taizemi, Šrilanku, Tanzaneju, Gvineju, Senegalu, Kubu, ASV i daudzom cytom vaļstim.

Konservu cehs (20. gs. 80 godi). Karteņa: publicitatis materials

Sovutīs par plānveida ražuošonys zamuos kvalitatis simbolu Latgolā palykuse “leivuonīte” – 20. g. s. 80. godu Leivuonu eksperimentaluo kūka konstrukceju ryupneicā ražuotuo tipveida salīkamuo vīndzeivūkļu dzeivuojamuo āka. Dzeivuojamuo fonda deficita apstuokļūs itūs sātu byunīceiba beja byutiska īdzeivuotuoju pīsaiste lauku teritorejom. Juos kolhozu centrūs taiseja vasalim cīmim voi vysmoz izcēle vīnu īlu ar leivuonītem. Suokumā juos nūdrūsynuoja sadzeivis komfortu, kai centraluo iudiņa apguode, kanalizaceja, sovutīs kvalitatis problemys, kai guņsnadrūšeiba, kaiteigu sintetiskūs materialu smuords i c., atsakluoja vāluok.

Ari padūmu godūs bejs uzjāmums ar Latgolys vuordu. 1966. godā Rēzeknis metalapstruodis ryupneicai daškierts Rēzeknis ceļtnīceibys instrumentu ryupneicys “Latgale” nūsaukums, vāluokajai REBIR – Rēzeknis elektrobyuvinstrumentu ryupneicai. 70. godūs tyka īvīti jauni produkcejis veidi, jūs skaitā elektriskuo ēvele “Latgale”.

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Nov
7
Sai
16:00 Catūrtais pasauļa diktats latgal... @ Vyss pasauļs
Catūrtais pasauļa diktats latgal... @ Vyss pasauļs
Nov 7 @ 16:00
Catūrtais pasauļa diktats latgalīšu rokstu volūdā @ Vyss pasauļs
Diktats skanēs 7. novembrī 16 stuņdēs jaunīšu raidejumā “Pīci breinumi” vysuos Latvejis Radejis 5 frekveņcēs, tū varēs klauseitīs ari škārsteikla platformuos pieci.lv i lsm.lv, kai ari Latvejis Radejis Latgolys studejis i portala lakuga.lv kontūs socialajūs[...]