Latgalīšu iedīņu nūsaukumi

Latgalīšu iedīņu nūsaukumi

Roksta autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Kai vīna nu Latgolys turisma “ūdzeņu” teik pasnāgts kulinarais montuojums. Goldā turistim ceļ tradicionalūs zemnīku iedīņus, gon myusu dīnuos radeitys interpretacejis par senejom receptem. Kas pyrma 150 godu beja kasdīnys iz golda, šudiņ ir kas eipašs i varbyut pat garšys ziņā puorsteidzūšs i napījamams. Rokstā apsavārti pīci latgalīšu iedīņu nūsaukumi, kas pi sirds īs ari 21. godu symta latgalīšim.

Zacerka

Zacerka ir pīna kļocku zupa. Myusu dīnuos puorsvorā kļockys taisa nu kvīšu myltu, nu seņuok vyra nu vysaidu – mīžu, rudzu i pat pupu myltu. Zacerku var mudri sataiseit, partū itū iedīni seņuok saimineicys taiseja reizēs, kod nabeja daudz laika itai nūdarbei. Iz vysa bīžuok zacerku ēde vakareņuos. Recepte ir pavysam vīnkuorša – izlīk kotlā virt pīnu, dalej drupeit iudiņa, daber cukra i suoļa. Cikom pīns vard, taisa kļockys – īsyt ūlu, damat cukra i suoļa, myltu i drupeit pīna. Dažaidūs materialūs skaitomys zinis par divu veidu kļockom – vīnā gadīnī tuos ir škeistuokys i ar lizeiku laiž vardūšajā pīnā, ūtrā gadīnī kļocku meikli taisa cītu, jam rūkuos i mozuos “skaideņuos” berž vardūšajā iudinī.

Zupys nūsaukums raksteits ari kai “zacirka”, taipoš tys pīraksteits pārņ izdūtajā Sielejis iedīņu gruomotā. Kai nūruodejuse profesore Janina Kursīte sovā gruomotā “Virtuves vārdene”, vuords aizgiuts nu krīvu ci boltkrīvu volūdys.

Cymuss

Kai jau daudzu senejūs latvīšu iedīņu receptis, ari cymusa recepte ir pavysam vīnkuorša. Tuo pagataveišonu aprakstejs pietnīks Leonards Latkovskis sovā 1937. godā izdūtajā brošureņā par latgalīšu iedīnim. Burkuonus i guļbys, cytu reizi ari grīziņus sagrīž mozuos škēleitēs, līk taidā traukā, kuru var likt maizis ceplī sutynuotīs. Kluotyn dalej drupeit iudiņa, dalīk taukus ci ari svīkstu, smolkai sagrīztu gaļu. Saprūtams, ka kotra saimineica itū iedīni taiseja pa sovam i variēja ar sastuovdaļom, tai, pīmāram, atrūnama recepte, kur par cymusu saukta bīzuo mīžu putra ar pupeņom i galis gabalenim. Cymusu seņuok vysvaira ēde zīmā pušdīnēs i vakareņuos.

Vāluok, byudams trymdā, L. Latkovskis publikacejā “Acta Latgalica” rakstejs, ka latgalīšu vyrtuvē itys iedīņs kūpā ar vysu nūsaukumu īsaguojs nu ebreju. Suoteiguo iedīņa nūsaukuma izceļsmi jis saista ar vuocu volūdu, prūti, tys radīs nu garšvīlys “der Zimt” aba kanieļa nūsaukuma.

Latgalīšu volūdā cymuss pasaruoda na tikai kai sautātuo iedīņa nūsaukums, J. Kursītes “Virtuves vārdenē” publicātajūs materialūs nu kaidys eskpedicejis radzams, ka itys vuords lītuots kai brāgys sinonims. Vīnlaikus latgalīšu volūdā vuords “cymuss” lītuots kai apzeimiejums koč kam gordam, kai koč kuo esence ci kulminaceja, par tū itys vuords izavālāts Ludzys veikala, kurā puordūd vītejūs produktus i ražuojumus, nūsaukumam.

Murcovka

Murcovka ir gavieņa iedīņs, tū puorsvorā seņuok ēde pyrma Zīmyssvātku i Leldīnis. Nalelūs gabaleņūs sagrīž rudzu maizi, dalīk sagrīztu seipulu, eļļu, pīmāram, lynsāklu, i suoli. Olūtūs ari mynāts, ka maizi miercej atdzasātā vuoreitā iudinī. Sovuos atmiņuos trymdā 1967. godā izdūtajā gazetā “Latgolas Bolss” bazneickungs Grišāns rakstejs: “Myusu ēdīņs beja “murcovka”. Kas tei beja “murcovka? Mōla bļūdā īlējom soltu yudini, lykom tur gabalenim sagrīztu maizi, bērem sōli klōt, seipulus, pīlējom eļļu, vysu samaisejom un vysi nu vīnas bļūdas strēbem.” Sovukuort Cyblys nūvoda Zviergzdinis cīmā kaidā ekspedicejā pyrma 56 godu pīraksteita itaida murcovkys recepte: “Čuguna pūdā savyra sagrīztus seipulus, maizis drupačys, suoli, iudini. Vyra tikai treis četri mynoti. Dalēja saulispuču eļļu i ēde.”

“Virtuves vārdenē” nūruodeits, ka vuords “murcovka” aizgiuts nu krīvu ci boltkrīvu volūdys.

Myusu dīnu cylvāka sejā smīnu varātu izraisēt vuords, kuru seņuok dažuos Latgolys vītuos lītuoja ituo poša iedīņa apzeimiešonai, – “čura”.

Sipisnīks

Vuords “sipisnīks” palics par vīnu nu zynomuokūs latgalīšu vuordu, tū nareši īkļaun vysaiduos vuordu miniešonys spēlēs. Īspiejams, sovu popularitati vuords īgiva pasasokūt Preiļu tierdznīceibys centrā “Ūga” sovulaik pastateitajim stendu nūsaukumim latgaliski, kurūs beja radzams ari vuords “sipisnīks”.

Vuordam “sipisnīks” latgalīšu volūdā ir viertine sinonimu – bīzapīns, tuorogs, žvyrpīns, boltpīns i c. Vēļ tikai nadaudz vaira kai symts godus atpakaļ itys pīna produkts beja vīns nu nūzeimeiguokūs produktu zemnīku kasdīnys uzturā. Sipisnīks beja sezonals produkts, golvonūkuort daīmams vosorā. Seņuok gūvs beja nalela auguma i deve daudz mozuok pīna na kai myusu dīnuos, gūvi, nu kurys dīnā varēja izslaukt ap sešu litru pīna skaiteja par pīneigu.

Pietneica Brigita Bušmane raudzejuse skaidruot sipisnīka nūsaukuma izceļsmi. Sovā monografejā “Piena vārdi” jei roksta, ka nūsaukums “sipisnieks” konstatāts Gaļānūs i Viļānūs. Viļānūs konstatāts ari vuords “sibisnieks”. Vuords “sipisnieks” B. Bušmanis īskotūs varātu byut atvasynuots nu vuorda “sipināt”, kas nūzeimoj bērt, bierdynuot. Pīļaunūt itū saisteibu, pietneica nūruoda, ka vuords “sipisnieks” suokūtnieji, īspiejams, ir apzeimuojs vīgli dryupstūšu bīzapīnu.

Pontāgs

Pontāgs ir ūlu iedīņs, runojūt myusu dīnu terminologejā, tei ir omlete. Itam ūlu iedīņam ir vairuoki sinonimi – poncāgs, pontuogs, ūlinīks, ūluoknis.

Seņuok, kod zemnīki pīsaturāja pi godskuortu kalendara, eipašu viereibu pīgrīze dīnai, kod pyrmū reizi pavasarī gonūs dzyna lūpus i zyrgus pīguļā, i ituos dīnys simboliskais iedīņs beja ūlu kuļtiņs, kurs varēja byut pagataveits vairuokūs veidūs. Ruguoju nūvoda Aizstirnē par pontāgu pīraksteitys itaidys zinis: “Pontagu deve ēst gonam, kod pavasarī pyrmū reizi dzyna gonūs lūpus. Saklapēja ūlys i īlēja vuorūtīs putrā nu beidalātu myltu. Sagrauzdēja speki – ciercineišus, īlēja vydā i ēde.”

Maruta Latkovska sovā autorraidejumā “Volūdys vaicuojums” atzeimuojuse, ka pontāgu aba ūlu i pīna kultini karsēja ceplī i tradicionali pasnēdze krystobuos, i itymā vuordā teik saukta ari bīza mērce, taipoš jaunpīns.

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.

Print Friendly, PDF & Email