Latgalīšu dzīšmu stuosti: Bruoleit (Latvīt, voi nava tev žāl)

Latgalīšu dzīšmu stuosti: Bruoleit (Latvīt, voi nava tev žāl)

Rokstu sagataveja: Edeite Husare

“Kad mans tēvs šo dziesmu dziedāja, visi pagasta vīri cēlās kājās,” tai muzikim, grupys “Baltie lāči” lideram Andrim Baltačam, īdzīdūt dzīsmi “Bruoleit (Latvīt, voi nava tev žāl)” stuostejuse dzejneica, teicieja i nacionaluos pretuošonuos kusteibys dalineica Bronislava Martuževa (1924—2012) (1). Taišni car jū i “Baltajim luočim”, kurī 2010. godā dzīsmei radeja sovu verseju i videoklipu, “Bruoleit (Latvīt, voi nava tev žāl)” otkon ir tykuse zynomuoka plotuokai sabīdreibai.

Ituos dzīsmis stuosts ir tys gadīņs, kod dzīsmis izaceļšona vaicojama cytu tautu kulturā – izaruoda, ka originalā tei ir 19. godu symta ūtrajā pusē raksteita poļaku dzīsme “Góralu, czy ci nie żal?” (Kalnieti, vai tev nav žēl?), kuruos vuordi latgaliski atdzejuoti 20. godu symta suokumā. (1, 2) Puolejā popularuos dzīsmis teksta autors ir poļaku dzejnīks, dramaturgs i publicists nu Krakovys Mihals Baluckis (Michał Bałucki, 1837—1901), kurs dzejūli sarakstejs kai ba 1863. godā, kod par pīsadaleišonu sasaceļšonys nūtikšonā tics Krakovys Svātuo Mihala cītumā. Tī jis atsarads īslūdzejumā kūpā ar kaidu kolnu zemnīku, i vysatycamuok, ka, pasasokūt taišni itai situacejai, rodīs dzejūļs, kurs 1866. goda 3. martā publicāts laikrokstā “Tygodnik Ilustrowany” ar nūsaukumu “Maizei” (Dla chleba). (3)

Ka dzīsmis vuordu autors ir skaidrys, tod par dzīsmis melodejis autoru poļaku muzykys pietnīku vydā gon nav vīnpruoteibys, jo dzejūļam laika gaitā i pošūs suokumūs bejuši vairuoki melodejis varianti, bet kai vysazynomuokuos dzīsmis versejis, kurei īsadzeivuojuse ari latgaliski, autorim teik pīsaukti Antonejs Rutkovskis (Antoni Rutkowski, 1859—1886), Vladislavs Želeņskis (Władysław Żeleński, 1837—1921) voi Mihals Svežinskis (Michał Świerzyński, 1868—1957). Ruodīs, ka iz vysa vaira dzīsmis genezi pietejs komponists Marjušs Matuševskis (Mariusz Matuszewski), i jis kai vysaleluokū ticameibu dzīsmis autoreibai nūruoda Rutkovskis i Svežinski. Cīši īspiejams, ka muzyku Balucka dzejūļam iz vysa seņuok (jau 1880. godā) pīrakstejs komponists Pavels Novočeks (Paweł Nowoczek), nu ni par itū melodeju, ni pošu autoru plotuoka informaceja naasūt sasaglobuojuse. Interesna, ka dzīsmis melodejis leidzeibys asūt ari Fraņcejā, Spanejā, Portugalē i až Brazilejā dzīduotai gavieņa laika dzīsmei, kas īrosts skanūt reizi godā – Lelajā pīktdīnē, pi tuo attīceigi teikūt ari nūruodeits, ka tai asūt poļaku izceļsmis melodeja. (3)

Cikom poļaki turpynoj pieteit, kaida ir ituos popularuos dzīsmis, kuru sovulaik dzīduojs ari pavests Juoņs Puovuls II (4), melodejis autoreiba, latgaliski tei puordzymuse, pasasokūt gimnazistis Benediktys (Benis) Barkānis atdzejuojumam 20. godu symta suokumā. Benediktys dzejūļs “Latvīt, voi nava tev žāl” 1914. godā publicāts dzejnīka, publicista i uorsta Ontona Skrindys (1881—1918) izdūtajā pyrmajā latgalīšu dzejis antologejā – kruojumā “Kūkle”. (5)

Saleidzynojūt poļaku “Góralu, czy ci nie żal?” i “Latvīt, voi nava tev žāl”, radzama cīša cīžeta leidzeiba. Par pošu Benediktu līceibu gon ir moz, jo jaunuo mārga dīvamžāļ myruse viņ 17 godu vacumā. Zynoms ir tys, ka vuicejusēs Pīterpilī, Svātuos Katrys sīvīšu gimnazejā i 1910. goda augustā nūguojuse myužeibā naveiksmeigys okluos zornys operacejis deļ, zemis kliepī guļdeiba Viborskys kopūs tīpat Pīterpilī. (6) 1911. goda janvarī laikrokstā “Drywa”, publicejūt ari “Latvīt, voi nava tev žāl” ailis, Ontons Skinda roksta: “Myrušuo školneica Bene Barkan beja myusu struodīguos jaunības pīmārs. Jei drūši nese jaunības karūgu un puļcēja ap sevim gondreiž vysas gimnazistes un gimnāzistus, dadūdama gora tim, kurim juo beja mozuok. Cik Benes Barkan sirds daga ar mīlību da sovai tautai, tu ruoda zamuok īlyktuo dzīsme, kuru viņa saraksteja un pārn bārnu eglītē (veiskupa Cepļaka kluotbyutnē) pasaceja, bet pasaceja ar korstu sirdi, pacaltu goru un stypru puorlīcību. Šū dzīsmīti es aizraksteju un drusku puorstruoduoju pa sovam juos formu, bet vuordus atstuoju daudz moz bez puormeišonas.” (7) Leidza ar itū saīt, ka tam, kaidu dzejūli (atdzejuojumu) mes zinim myusdīnuos, dalics ari pats Ontons Skrinda.

Puorsaverūt periodikys materialus i ekspediceju īrokstus, atrūnomys viņ puora līceibu par dzīsmis tuoluokū ceļu – dzīsmi sovā nadabeigtajā romanā “Gaisa roti” (1961) pīminiejs rakstnīks Ontons Rupaiņs (1906—1976): “Leluos dzīduotuojas — Iļze, Tekļa, Vera, Mase — aizrauteigi dzīduoja ekspromto radeitū dubultduetu: “Latvīt, voi navā tev žāl škiertīs nu dzimtines sovas?” (8), taipat sovā atmiņu apceriejumā “Grīzīs kolš navā vēl vāls!” laikrokstā “Latgolas Bolss” (1973) aprakstejs muokslinīks, rakstnīks Ontons Zvīdris (1911—1992): “Šū skaistū dzīsmi bīži dzīduoja munas puses ganeite Tekle un tai kai ari maņ iznuoce ganeit gūvis ar jū kūpā, tod dabeigi, ari es pīvīnuoju sovu bolsu kluot. (..) Kas šū dzīsmi ir sacerējis? Voi tei ir tautas dzīsme? Nikur cytur un ni nu vīna cyta šū dzīsmi naasu dzierdējis, kai tikai Tekles dzīduotu nazkodejuos gonu dīnuos.” (9)

Latvīšu folklorys kruotivis (LFK) digitalajā arhivā garamantas.lv publiski daīmamajūs īrokstūs dzīsme kai “Latvīt, kai nava tev žāli” fiksāta 1960. goda 14. zynuotniskaā ekspedicejā Bolvu, Dagdys i Kruoslovys rajonūs, kur tū folklorys pietnīkam Andrejam Krūmiņam īdzīduojuse 1903. godā dzymušuo i Dagdā tūlaik dzeivojūšuo teicieja Anna Utāne. (10) I tai car Bronislavu Martuževu i “Boltajim luočim” dzīsme “Bruoleit (Latvīt, voi nava tev žāl)” latgaliski skaņ ari myusdīnuos.

LFK 150, 161

Roksts sagataveits ar Vaļsts kulturkapitala fonda atbolstu. Paļdis par atsauceibu i pavedīnim Andrim Baltacim!

(1) Autoris interveja ar muziki Andri Baltaci 2020. goda oktobrī.
(2) http://katolis.lv/2018/02/bronislavas-martuzevas-teva-dziesmai-berzpilij-un-latgalei-veltits-pasakums-latwit-wai-nawa/
(3) http://archiwum.bibliotekapiosenki.pl/Goralu_czy_ci_nie_zal
(4) https://www.youtube.com/watch?v=he0Bt00_RLA
(5) Kūkle, 1914. Rēzekne: “Dorbs un Zinība”
(6) Drywa (Pēterburga), Nr. 53 (09.09.1910)
(7) Drywa (Pēterburga), Nr. 66 (12.01.1911)
(8) Dzeive, Nr. 46 (01.01.1961)
(9) Latgolas Bolss, Nr. 860 (24.03.1973)
(10) LFK 150, 161

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars