Kai izmierst volūdys?

Kai izmierst volūdys?

Roksta autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Pasaulī ir vaira nikai 7000 volūdu, nu tūs aptuveni 41% volūdu ir apdraudātys. Bez tuo daudzuos nu apdraudātūs volūdu runoj mozuok kai 1000 cylvāku, latgalīšu volūdys situaceju ar apmāram 165 000 runuotuoju daudzys kūpīnys var apskaust. Volūdys nuokūtni nanūsoka tys, cik daudz cylvāku tamā runoj šudiņ, bet gon tys, voi volūda teik nūdūta nuokušajom paaudzem. Volūdys pošys par sevi napastuov, tom vajadzeigi runuotuoji.

Kotrys divejis nedelis nūmierst vīna volūda

Volūdys izmiest dažaidu īmesļu deļ, bīži viņ tī ir politiski, t. sk. militari, konflikti, ekonomiski ci kulturali. Pīmāram, kaidys mozuoklītuotuos volūdys kūpīnys puorstuovji izlam, ka bārna nuokūtnei ir lobuok vuiceit volūdu, kas jam vāluok nūdrūsynuos ekonomiska rakstura panuokumus. Tai nūtyka ar daudzom latgalīšu saimem, kurys devēs emigracejā Ūtruo pasauļa kara laikā, ci ari gadīņūs, kod latgalīši sovā jaunajā mītnis zeimē izveidova saimis.

Volūdys nuokūtni var ītekmēt ari ekologiskī i klimatiskī apstuokli teritorejā, kuramā dzeivoj volūdys runuotuoji. Ka vide vaira nav pīmāruota dzeivuošonai, pīmāram, nav daīmamys dzeramuo iudiņa rezervis, kūpīnys lūcekli emigrēs iz cytom teritorejom. Sovukuort, asūt uorpus volūdys dabiskuos vidis, ir sarežgeiti tū saglobuot.

Pi tuo vēļ volūdys pagaisšona nūzeimoj ari kūpīnai rakstureiguos kulturys nuovi. Tū spylgtai ilustrej LU Lībīšu instituta vadeituoja Valta Ernštreita saceitais intervijā portalam lakuga.lv: “Tamā šaļtī, kod beigsīs lībīšu volūdys pratieji, tod ari vyss tys lībīšu namaterialais kulturys montuojums, kas ir īkodāts volūdā, paliks “aizslāgts”. Ni ar igauņu, ni suomu volūdys zynuošonom nabyus leidzāts.”

Volūdnīki lieš, ka nuokušūs 100 godu laikā izzus apmāram puse nu myusu dīnuos lītuotūs volūdu. Cyti ir pat vēļ pesimistiskuoki, apgolvojūt, ka leidz 2115. godam byus izzuduši aptuveni 90% nu šudiņ lītuotūs volūdu.

2009. godā UNESCO publicēja Pasauļa apdraudātūs volūdu atlantu, tymā volūdys klasificātys piec apdraudiejuma pakuopem. Par latgalīšu volūdu nūruodeits, ka tei ir naaizsorguota, vīgli īvainojama (angliski: vulnerable). Volūdys, kuruom daškierta itei apdraudiejuma pakuope, lītoj ari vairums bārnu, bet atseviškuos jūmuos volūdys lītuojums var byut īrūbežuots.

Lels volūdys runuotuoju skaits automatiski nanūzeimoj, ka volūda ir drūšeibā. Pīmāram, Indejā lītuotuo kuruksu volūda (angliski: Kurux) saskaņā ar UNESCO atlantu ir naaizsorguota, vīgli īvainojama, apdraudiejuma pakuope ir taida poša kai latgalīšu volūdai, tok tū lītoj vaira kai vīns miļjons cylvāku. Tymā pošā laikā islandīšu volūdu lītoj ap 314 tyukstušys cylvāku, kas ir tikai div reizis vaira kai latgalīšu volūdys runuotuoji, bet volūda nav apdraudāta, jo ir Isladis oficialuo vaļsts volūda.

Volūdu izmieršonys temps ir gona dreizs, teik lāsts, ka kotrys divejis nedelis nūmierst vīna volūda. Volūdu izzušana nav abstrakts process, kas nūteik koč kur tuoli kaidā Afrikys ciļtī ci Brazilejis džuņgļūs. Mes Latvejā asam bejuši līcinīki volūdys nuovei napasenā paguotnē – 2006. godā myužeibā aizguoja pādejais Ludzys igauņu volūdys pratiejs.

Daudzys iz izmieršonys rūbežys asūšuos volūdys nav nimoz dokumentātys, i, ka napīsaisteis pietnīku viereibu, tai ari pagaiss, naatstuojūt par sevi līceibys. Pīmāram, Brazilejā lels skaits pyrmīdzeivuotuoju kūpīnu dzeivoj gryuši daīnamuos teritorejuos, par tū teju gondreiž puse nu itamā vaļstī runuotūs volūdu nimoz nav pieteitys.

Karteņa: portala lakuga.lv kolaža

Voi latgalīšu volūdai draud izmieršona?

Teik skaiteits, ka volūdys situaceja ir stabila, ka kūpīnā vysi bārni konkretū volūdu vuicuos i izmontoj. Tū vīnnūzeimeigi navar saceit par latgalīšu volūdu, i 2020. gods nūgalē asūšuo situaceja atbylst tam, kai pyrma 11 godu nūruodeits UNESCO atlantā.

Portals lakuga.lv aicynuoja sovus laseituojus socialajā teiklā Facebook izsaceit redzīni par latgalīšu volūdys nuokūtni. Iz vaicuojumu “Voi, tovupruot, tyvuokūs 100 godu laikā latgalīšu volūdai draud izmieršona?” leluokais vairums atbiļdēja, ka latgalīšu volūdai izmieršona nuokušūs četru pīcu paaudžu laikā nadraud.

Adama Mickeviča Universitatis Poznaņā profesore i itūšaļt Rēzeknis Tehnologeju akademejis vīsprofesore Nikole Naua, kurys pietnīceibys interesis saistuos ar latgalīšu volūdu, pīzeist, ka nuokušūs 50 godus latgalīšu volūda nūteikti pastuovēs, bet situaceju piec 100 godu itūšaļt navarūt prognozēt. Jei ari nūruoda, ka latgalīšu volūdys nuokūtnei ir byutiska volūdys lītuošona bārnu i jaunīšu vydā: “Ir cīši svareigi, kaida ir pusaudžu attīksme pret latgalīšu volūdu. Ka attīksme ir pozitiva, tod vysdreižuok jaunīši volūdu lītuos sovstarpejā saziņā. Piec godu, kod jim pošim byus bārni, dūmojams, ka ar tim runuos latgaliski, i otkon byus jaunuo paaudze. Itū procesu var styprynuot, volūdu vuicūt školuos. Niu tam ir lobvieleigs laiks.”

Ari Tīslītu ministrejis, kurys kompetencē ir ar latgalīšu volūdu saisteiti vaicuojumi, ministra biroja vadeituojs Aldis Bukšs volūdys saglobuošonys procesā nūzeimeigu vītu redz školom. Tok vīnlaikus jis nūruoda, ka Latvejis vaļstei byutu juoīdrūsynoj pošus latgalīšus volūdu lītuot, juomudynoj apsazynuot volūdys vierteibu, kai ari finansiali juoatbolsta navaļstiskūs organizaceju iniciativys volūdys saglobuošonai i atteisteibai.

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars