Par izruodi “Pa mīlesteibu brīnūt, kuojis nasaļ”

Par izruodi “Pa mīlesteibu brīnūt, kuojis nasaļ”

Recenzejis autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Ontona Kūkoja (1940–2007) 80 godu jubilejai topušuo dzejis video izruode “Pa mīlesteibu brīnūt, kuojis nasaļ” veidota kai vīns projekts ar puorizdūtū dzejūļu kruojumu “Mīlesteiba, Lelais Līpu kolns” (1995). Vysi izruodis teksti pajimti viņ nu ituos gruomotys, a pats izruodis stuosts ir par puisi i meitini, kuri runoj atškireiguos – latgalīšu i zeimu – volūduos.

Nu dzejis iz dramaturgeju

Ontonam itei izruode patyktu, partū ka jis sovys dzeivis laikā vysod veicynuojs i rūsynuojs vysaida veida radūšu izapausšonu – īsazeimiešonu sovā vītā i laikā. Ontons naškiruoja, kurai vītai vairuok pīdereigs. Kur jis beja caur liktini nūlykts, tī atdeve sevi vysu. Tam ir augli. Taišni Ludzā, Jura Soikāna Ludzys muokslys školā, kurys pyrmais vadeituojs jis beja, generej i realizej daudz ideju, ari popularizejūt O. Kūkoja dailradis montuojumu. Radeituo izruode kūpā ar bīdreibu “Teātris azotē” nav teatrala dzejis kompoziceja, a dramatisks uzvadums ar sovu, nu dzejis kruojuma motivu naatkareigu sižeta atteisteibu.

Diveju jaunu cylvāku sasatikšona, īsamīliešona, pyrmuo nasasaprasšona, otkon ceļa atrasšona vīnam pi ūtra – it kai bezgola vīnkuoršs stuosts. A jis kai puzle juosalīk nu vīna kruojuma dzejūļu. Te tys pyrmais pakuopīņs, kur aizamest kuojai. Dramaturgejai vajag konflikta, pretstotu sadursmu, nūtikšonu vierzeibys, a dzejā tik liriskuo varūņa nūskaņuojumu, šaļteņu izjiutu puormejis, tālaineiba, na viestejuma sižetiskums. Tok režisorei Marikai Čerņavskai nadzierdeiguos meitinis i muziķa attīceibu stuosta kotrai epizodei izadevs tik organiski atrast pīmāruotu dzejūli, ka O. Kūkuoja dzejis napaziniejs nūticēs, ka tī dzejūli taidā seceibā ari saraksteiti i jau nu suoku veidoj itū stuostu.

A stuosta nūslāpumainais breineigums dabiskā i estetiskā saspēlis intimitatē, kū nūtāluot akterim ir saguojs. Ka naatrast ituo naradzamuo dīdzeņa, pa kū jū vīnlaidā cauri izruodei izvērt, tei byutu aizamesšona iz ūtrys kuojis. Nabyutu atsataisnuojs, parkū akteri ir viņ diveji, i bez apleicejuo pasauļa leidzdaleibys. Obeju akteru kusteibuos i žestūs viņ muojīni par skateituojam nūjaušamū, tok taipat darejs ari O. Kūkojs tekstūs voi gleznuos – pasacejs napasokūt, paruodejs naparuodūt. Intimitate ir ituos izruodis golvonais panuokums, itys jū atškir nu O. Kūkoja dzejis izruodis “Klēpis”, kas tyka spālāta pyrma 20 godu.

Dialogs ar izruodi “Klēpis”

Runojūt par niulenejū izruodi “Pa mīlesteibu brīnūt, kuojis nasaļ”, navar napīminēt 2000. godā iz Ontona 60 godu jubileju īstudātū Rēzeknis Tautys teatra dzejis izruodi “Klēpis”, koč voi partū, ka obejis izruodis vīnoj pats Ontons. I obejis izruodis paruoda, cik atškireigi iz skotuvis var izruodeit vīna autora leidzeigu motivu dzeju.

Režisore Māra Zaļaiskalns tūreiz napasabeida pajimt Ontona pošu erotiskuokū kruojumu – “Klēpis” (ka īraksteit škārsteikla maklātuojā, var atrast i nūsavērt izrodis īrokstu). Ontons pats ir bejs daļa nu ituo teatra, varbyut tys izlics pīnuokumu sovejū naatdūt publikai puoruok tīši? Juo i Juos saspēle pat koketiešonys momentūs nūteik cytu kluotīnē. Parkū ignorāta intimitate? Voi agruokūs paaudžu kupluos saimis modeļs, kur vysi vysod vīnā ustobā, paredzēja kaidu lauluotūs nūsarūbežuošonu? Saimiskums kai augstuoka vierteiba pyrma, tod viņ dzili, dzili sevī nūglobuotuo intimitate. I dūmuot, Ontons sevī sakūpuojs ituos vysys naizpaustuos mīlesteibys i izliejs sovā dailradē smukuokū nu tuo vysa.

Obejuos itamā ziņā polarajuos izruodēs koč kas kūpejs nūlosoms meitiņu kusteibuos, laikam jau Ontona kods, kas mīdzās iz uoru cauri vysom režisoru koncepcejom. 2000. gods izruodē pret skateituojim ar eisuokū molu pagrīztais golds atguodynoj X burtu. Nazynomais lelums, apslāptais? Sovutīs 2020. gods izruodē izmontuotuos taburetis nikuo nasliep – vyss radzams cauri. Kai sātys modeļs juos nav svareiguokys par cylvākim – pajem i nes, kur vajag, siestīs, kur gribi. Koč i puornosojamys, tok ar skruodžim – kūkim, kas savīnoj taburetis kuojis i stabilizej konstrukceju.

Varbyut izruodis veiduotuoji nikuo par taburešu simboliku nav dūmuojuši, tok, sasnādzūt zynomu dzilīnis leidzīni, sevkurā dorbā nūlosomys papyldu nūzeimis. Juopīzeist, ka izruodē na viņ atrosti pareizī dzejūli stuostam, tok ari pastreipuoti dzejūļu kruojuma akcenti.

Šaļteņa pyrma

Nūdzierdys, ka tiuleņ nūtiks koč kas svareigs, breineigs ci napīradzāts, ir caurveju motivs dzejūļu kruojumā “Mīlesteiba, Lelais Līpu kolns”. Nūstuojūt, pīklustūt pyrma tuo, liriskais varūņs paruoda bejeibu, cīnu pret Vysaugstū i Pasauļa kuorteibu, kai: “Tys skatīņs – pyrms pasavieršonys…/ Tuos acis – pyrms īraudzeišonys…” Izruode īsasuoc ar taidu pat pasauļa apbreina momentu, skonūt dzejūļam “Kaidā vokorā klusā..”. Varūņs vēļ uorā i saulē dūmuos runojās ar vysu apleik asūšū, tok dreiž jis tiks tymsā, psihologejis volūdā – attīceibu puorbaudejumā, kur obejim juoizīt gaismā.

Varūni piec nasaprasšonuos atrūn ceļu vīns pi ūtra i gaismu, izruodis kulminaceja ir finals. Viņ spūži prožektori i smaideigi, kusteibā dzeivi akteri, a sajiuta, ka izsauts nazcik salutu.

“Kod beju es pats”

Izruode beja īcarāta kai programys “Latvijas skolas soma” produkts, kū školys varātu pīsasaceit kai unikalu vareibu vīnkūp i kluotīnē sasatikt ar latgalīšu volūdu, O. Kūkuoja dzeju, Kristapa Rasima muzyku, kusteibu i zeimu volūdu. Tok itūšaļt Covid-19 ir puormejs vysu plānus. Izruode nūsaverama škārsteiklā.

Kū stuosteit jaunajai paaudzei par O. Kūkoju? Vysu pyrma, ka jis beja patīss sovā i cytu prīškā. Kod esi tics skaidreibā ar sevi, tod var saīt kombinaceja “tu i es, i pasauļs”.

Kū atguodynuot tim, kas Latgolys goreigū spākaveiru pazyna? Ka napagaist padareitais, palīk energeju i sajiutu leidzīnī. Tys veicynoj turpynuošonūs i myužeigu grīzšonūs pa atteisteibys spiralis riņčim.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jul
29
Cat
13:00 Annys Dagdā 2021 @ Dagda
Annys Dagdā 2021 @ Dagda
Jul 29 @ 13:00 – Jul 31 @ 22:00
Annys Dagdā 2021 @ Dagda
Itūgod Annys dīnu Dagdā svieteis treis dīnys – 29, 30. i 31. juli.  Catūrtdīne ir filmu dīna – Dagdys kulturys centrā varēs redzēt gon Gunāra Pīša 1985. goda puorsoku kinu “Sprīdītis”, gon ari pyrmyzruodi pīdzeivuos[...]
Jul
31
Sai
11:30 Veloceļuojums “Rainim pa pēdām” @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Veloceļuojums “Rainim pa pēdām” @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Jul 31 @ 11:30
Veloceļuojums "Rainim pa pēdām" @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Raiņa muzejs “Jasmuiža”, Preiļu nūvoda Turisma informacejis centrs i Aizkaļnis Tautys noms 31. julī 11.30 stuņdēs aicynoj dūtīs veloceļuojumā “Rainim pa pēdām”. Ceļuojums ir aptuveni 25 kilometru garumā, tuo laikā byus vareiba īpazeit 11 ar[...]
12:00 Akceja “Gostūs Latgolā” @ Daugovpiļs Vīneibys laukums
Akceja “Gostūs Latgolā” @ Daugovpiļs Vīneibys laukums
Jul 31 @ 12:00 – 22:00
Akceja "Gostūs Latgolā" @ Daugovpiļs Vīneibys laukums
31. julī Daugovpilī “Šmakovkys muzejs” reikuos akceju “Gostūs Latgolā”. Akceja veļteita Latgolys vīsmīleibai i “Šmakovkys muzeja” 5 godu jubilejai.  Vysys dīnys garumā – nu 12.00 da 22.00 stuņžu – Vīneibys laukumā byus vairuokys aktivitatis –[...]
12:00 Latgalīšu hiphopa piecpušdīne Dagdā @ Dagdys kulturys centra pogolms
Latgalīšu hiphopa piecpušdīne Dagdā @ Dagdys kulturys centra pogolms
Jul 31 @ 12:00 – 22:00
31. julī Annys dīnu ītvorūs Dagdā byus hiphopa piecpušdīne, kurā varēs dzierdēt Ūgu nu Ausmeņa Records, redzēt, kai doncoj “STOPTIME Dance Studio”, kai ari pasavērt grafiti paraugdemonstrejumus Kvāpa (Ausmeņa Records) izpiļdejumā. Vaira par piecpušdīni var[...]
Aug
1
Svā
20:00 Konkurss “Novadpētniecība novados”
Konkurss “Novadpētniecība novados”
Aug 1 @ 20:00
Konkurss "Novadpētniecība novados"
Apguods “Jumava” izsludynoj manuskriptu konkursu “Novadpētniecība novados”. Konkursa mierkis ir ceļt Latvejis nūvodu cylvāku pošapziņu i popularizēt kulturviesturiskū montuojumu, stuostūt par nūvodu kulturu, saimem i tūs tradicejom.  Dorbus konkursam var īsnīgt ga ituo gods 1.[...]