Stuosti, ar kū sakuortuot pasauli. Recenzeja par gruomotu “Laikmeta nospiedumi: 20. gadsimta Latgales stāsti”

Stuosti, ar kū sakuortuot pasauli. Recenzeja par gruomotu “Laikmeta nospiedumi: 20. gadsimta Latgales stāsti”

Recenzejis autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

2020. godā izguojušajā Ligijis Purinašys i Kaspara Stroda gruomotā “Laikmeta nospiedumi: 20. gadsimta Latgales stāsti” apkūpuoti 37 atškireigi roksti, kuru leluokuo daļa nu jūs īprīkš publicāti vysaidūs medejūs. Interesanti itī pietejumi, sauktī par stuostim, vysu pyrma ar Latgolys viesturē i kulturviesturē moz aiztyktom tēmom – kai nūzīdzeiba, cītumi, prostituceja, naordinarys personeibys.

Stuosta žanrs

Gruomotys zynuotniskais redaktors i konsultants Dmitrijs Oļehnovičs prīškvuordā roksta, ka autori sovu redziejumu pamatoj franču viesturnīka  Pjēra Norā teorejā par atmiņu vītom, roksta par tū, kas paliks atmiņā: “..aiz katra stāsta slēpjas daudz vairāk nekā atklāj autori. Ligija un Kaspars savos stāstos aicina padomāt arī par sev tuviem cilvēkiem, vietām vai notikumiem, kas mums nozīmīgi, kas veido mūsu ģimenes, pilsētas vai sādžas stāstu, kas mums tiešām ir svarīgi.”

Maņ pīgrīž viereibu koč kas filologisks – žanra izvēle. Autori poši sovus tekstus nūsaukuši par stuostim i prīškvuordā paskaidroj jūs byuteibu: “Katram no mums ir savs stāsts – publiski stāstāms vai klusi izdzīvojams.” Runa nav par stuostu kai beletristikys žanru, tok ari na par folklorys nūstuostim. Pa munam, autorim, vīnkuorši runojūt, izadevs ītruopēt t. s. “story” tradicejā i tai, lai apsavārtais viesturis vaicuojums ir baļsteits faktūs i olūtūs, reizē laseituoju intrigejūšs, ari emocionali uzrunojūšs, zynomajā jaunus rakursus atkluojūšs.

Moza atkuope dazynuošonai! Pats viesturis jiedzīņs ir izaudzs nu nūjāguma “stuosts”. Latvīšu volūdā vuords “vēsture”, piec Konstantīna Karuļa “Etimoloģijas vārdnīcas”, ir Ata Kronvalda 1868. gods jaunvuords, atvasynuots nu verba “vēstīt”. Da tuo ar nūzeimi ‘viesture’ lītuojuši apzeimuojumu “stāsti” voi nu krīvu volūdys aizgiutū “istorija”. 20. g. s. suokuos ari latgalīšu tekstūs vuords “viesture”, tuo laika raksteibā “westure”, suoc īsavīst “istorija” vītā. Fraņcs Kemps 1916. gods “Drywys” 3. numerī kritizej jaunvuordu i īsoka palikt pi “istorija”, vēļ lobuok – pi vuorda eisynuojuma: “..eišok storija, kai tù dora itališi, namiliodami garù un naweiklu wòrdu. Tad mes waratu rakstit un runot: Latwijas Storija; pasaulia storija; Swàtas Storijas nùtykumi; storiskas zinias.”

Daudzuos Eiropys volūduos itamā ziņā nikas nav puormeits –  “viesturi” i “stuostu” apzeimoj ar vīnu vuordu voi vysmoz jim ir kūpeja izceļsme. Partū ka vydslaikūs nadiferencēja, kur nūpītnūs olūtūs pamatuots fakts, kur aizraujūšs paguotnes nūtikšonys atstuostejums kai legenda, kur sova laika pareizais vīdūklis par bejušū – vyss kai vīns “story”. Kam ir sovs “story”, tam i sovys koordinatis kulturys telpā. Partū svareigi, kab vyspuor byutu stuosts. Izzynuota telpa ir mitiskā leidzīnī sakuortuota telpa, realā leidzīnī – “sakuortuota” golva. Dūmojams, gruomotys autori itū piļneibā apsazynoj.

Da ituo naārtys temys

Ilgu laiku Latgolys tāls tyka puorlīku idealizāts – dīvticeiga, struodeiga, naiva, pazemeiga (voi tei ir pozitiva soveiba?) jaunuokuo muosa, ka atsakluoj kaids nasmukums, var puorsegt ar boltu pologu voi goldautu. Nūzīdzeiba i prostituceja, biegli karantinā i psihiatrejis pacienti, sorkonī revolucionari i progoreigi karjeristi – ari tys ir Latgolys daļa. Koč, pīmāram, izlosūt par Rēzeknis cītumu, kur 1938. godā “klientim” biblioteka pīduovoj 1481 gruomotu, jī dorbaudzynojās Vipingys saimisteibys syltumneicuos pi arbuzu i meloņu, nasalīk, ka par taida progresiva cītuma nazkodejū eksitenci riezeknīšim byutu juosakaunej.

Nūzeimeiga ir pīsagrīzšona sīvītis leidztīseibys vaicuojumim, itys sasasauc ar tū sabīdryski nūzeimeigū dorbu, kū Ligija suokuse, vadeidama centra “Marta” Rēzeknis filiali, kur reali paleidz vardarbeibys uperim. Varbyut šudiņdīnys mozgus var atraiseit, lobuok izprūtūt paguotnis vardarbeibys īmesļus? Tok vysom Latgolys meitinem ari šudiņ vys vēļ mozūtnē navuica, kai pastuvēt par sevi, napasakļaut, nasasamīrēt ar tū, kai ir. Stuostā “Dzīve bez izskaistinājumiem: daži Latgales sievietes dzīves aspekti 1908.–1910. gadā” pīmynātī fakti kaidim var izaruodeit realī stuosti par dzymtys sīvītem īprīkšejuos paaudzēs.

Stuosteidami par personeibom, autori vadejušīs nu kritereja, cik interesants stuosts saīt, na kuramā politiskajā pusē cylvāks atsarads.

Eksperimenti ar viersrokstim

Soka, ka viersroksts asūt 50% nu vysa teksta. Škārsteikla publikacejom, dūmoju, pat vairuok. Praksē nu viersrokstu radeituoju teik gadeits daudz – īintrigēt i reizē napuorspeilēt, paspeidēt ar originalitati i uzturēt sovu individualū i medeja kūpejū stilu. Autori atzeimoj, ka nav cantušīs nūvīnaiduot stilu, tok pi viersrokstu, redzīs, itim stuostim padūmuots ilguok. I interesantuokī viersroksti ir tekstim par Latgolys personeibom – autori muok atrast pīmāruotuokū epitetu i metaforu. Kaids daudzaptverūšs spektrs – „aizmierstī latgalīši”, „skandalozais” latgalīts, „nasaprostais” Latgolys socialdemokrats, politruks nu Bieržgola, latgalīšu Veidenbaums, vīnkuoršs puiss nu Rykovys itml. Na cylvāks kai sistemys sastuovdaļa, a sova dzeivis stuosta unikalitatē i vīnreizeigumā.

Viņ žāļ, ka pagaisynuots stuosta “Starp politiku, pārliecību un noziedzību: 4. Saeimas deputāts Konstantīns Mežulis” pyrmpubliciejuma portalā lakuga.lv viersroksts “Gondreiž Bonija i Klaids. Aizbēgt iz PSRS i nikod naatsagrīzt” i reizē daļa nu šarma, kas rūnās ari nu tuos romantiskuos puora fotografejis pi viersroksta. Kai filmys kadrs. Varbyut teišom kaids nuokūtnē sataiseis filmu par itū puori? Puortaiseitais gruomotys stuosts vaira tai naizaceļ. Reizem rodomuo teksta idejis intuitivi atīt tālu veidā, kū gryuši pamatuot ar faktim. Laikam pruots pasaceja prīškā, ka par drūsu saleidzynuojums – Albīna i Konstantins Mežuli eisti nav taidi kai amerikaņu banditi Bonija Elizabete Pārkere i Klaids Česnats Barovs. Tok ari leidzeigais saradzams!

Viersrokstu sistema gruomotā ir deļtuo, kab vīgļuok tekstā orientētīs, na aizamest. Vizuali gruomotā par daudz treknuo šrifta (bold), apakšviersroksti prosuos byut mozuoki i “nakonkurēt” ar stuostu viersrokstim. Īekonomātais puslopys laukums izmontojams sevkura stuosta īvoda atkuopei nu viersa.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Apr
16
Pīk
14:00 Profesoris Lidejis Leikumys lekc... @ Tīšsaitē
Profesoris Lidejis Leikumys lekc... @ Tīšsaitē
Apr 16 @ 14:00
Profesoris Lidejis Leikumys lekceja "Sibīrijas latgalieši un viņu valoda" @ Tīšsaitē
Kruoslovys nūvoda centraluo biblioteka aicynoj iz Latvejis Universitatis profesoris i viesturneicys Lidejis Leikumys lekceju par Sibira latgalīšim – “Sibīrijas latgalieši un viņu valoda”.
Apr
19
Pyr
16:00 Imanta Magones atceris pasuokums @ Tīšsaitē
Imanta Magones atceris pasuokums @ Tīšsaitē
Apr 19 @ 16:00
Imanta Magones atceris pasuokums @ Tīšsaitē
Bolvu Centraluo biblioteka 19. aprelī aicynoj iz horeografa Imanta Magones atceris pasuokumu.