Ar jaunu dzīsmi latgaliskajā muzykā atsagrīzs Weron Martin

Ar jaunu dzīsmi latgaliskajā muzykā atsagrīzs Weron Martin

Rokstu sagataveja portals lakuga.lv

Latgolys kongresa dīnā, 27. aprelī, sovu jaunū dzīsmi prezentēs grupys “Dabasu Durovys” muzikis Arņs Slobožanins i muzikis Weron Martin, kuram dzīsme byus atsagrīzšona latgaliskajā muzykā, viestej muziķa īroksts juo profilā socialajā teiklā “Facebook”.

27. aprelī, Latgolys kongresa dīnā, ari portala lakuga.lv skaiteituojim vīnim nu pyrmūs byus vareiba dzierdēt jaunū Arņa Slobožanina i Weron Martin dzīsmi “Muni pādi nava svāti”, kuruos īrūsme ir obeju muziķu sasatikšona i dzejnīka Valentina Lukaševiča jaunuo dzejis kruojuma “Pādi navā svāti” nūsaukums.

Weron Martin aba Verners Martinovs latgaliskajā muzykā tyka zynoms pyrma 15 godu, kod 2006. godā, sasadorbojūt ar basgitaristu Ingaru Viļumu, izdeve tūlaik cīši popularū dzīsmi “Dabasi raud”, kas beja vīna nu popularuokuos tuo laika dzīšmu Latgolys Radejis eterā, i 2007. godā, kod izguoja dzīsme “Pasoki maņ” ar Ilzis Spergys dzejis vuordim. Pa itū laiku Verners aktivi duorbuojīs vairuokūs muzykys projektūs, bet niu, sasadorbojūt ar grupys “Dabasu Durovys” muziki Arni Slobožaninu, latgaliskajā muzykā atsagrīzs ar kūpeigi radeitū dzīsmi “Muni pādi nava svāti”.

Jaunuos dzīsmis rosšonuos stuosts ir obeju draugu sasatikšona piec vaira nikai desmit godu, kod izrunuots par itū laiku pīdzeivuotais i sacynuots, ka laiki pasamainejuši, obeji dabuojuši kotrys cīši kruosainu dzeivis pīredzi, kotram natryukst sovejūs grāku, nu nivīns nivīna nadreikst nūsūdeit, jo kotram īts sovs ceļš i nivīns vys tik nav bez grāku, bet svareiguokais itūs godu laikā nav pasamainejs – sapyni vys vēļ tī poši.

Dzīsmis “Muni pādi nava svāti” autori ir obeji muziki – Arņs Slobožanins i Weron Martin, dzīsmis teksta īdviesme pasmalta Valentina Lukaševiča dzejis kruojuma nūsaukumā, pi dzīsmis produciešonys tolkā guojs grupu “Laime pilnīga” i “Carousel” gitarists, kai ari Vernera bīdrys muzykā Mārcis Vasilevskis, bet bungys īspieliejs Kaspars Pļavnieks.

Dzīsmis skaniejumā jau bejuse vareiba īsaklauseit Latvejis Radejis Latgolys multimedeju studejis latgalīšu literaturai veļteituo raidīroksta “Puslopys” sasatikšonys ar Valentinu Lukaševiču klauseituojim.

https://youtu.be/6QdbfyxXmQI
Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
21
Ūtr
15:00 Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 21 @ 15:00 – 16:30
Izstuode byus veļteita muokslinīkam i literatam Juoņam Trūpam (1924-1989), pīmynūt jū symtgadē. Koč i sovys dzeivis leluokū daļu J. Trūps ir pavadejs trymdā, dzeivuodams ASV natuoli nu golvyspiļsātys Vašingtonys, vystik vysu sovu rodūšū darbeibu, breivū[...]
22:05 Annele Slišāne. Tuoraga stuosti.... @ Latvejis Radio 1
Annele Slišāne. Tuoraga stuosti.... @ Latvejis Radio 1
May 21 @ 22:05 – 23:00
Annele Slišāne. Tuoraga stuosti. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]
May
22
Tre
22:05 Egita Kancāne. Syltuo mola. Rade... @ Latvejis Radio 1
Egita Kancāne. Syltuo mola. Rade... @ Latvejis Radio 1
May 22 @ 22:05 – 23:00
Egita Kancāne. Syltuo mola. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]
May
23
Cat
22:05 Valentins Lukaševičs. Casnāgu ma... @ Latvejis Radio 1
Valentins Lukaševičs. Casnāgu ma... @ Latvejis Radio 1
May 23 @ 22:05 – 23:00
Valentins Lukaševičs. Casnāgu maizeitis. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]