Tihovsku saime īdzīduojuse dzīsmi “Lyugums Latvejai”

Tihovsku saime īdzīduojuse dzīsmi “Lyugums Latvejai”

Sagataveja: portals lakuga.lv

Tihovsku saime nu Ludzys kai veļtejumu Latvejai svareigom ituo goda nūtikšonom īdzīduojuse dzīsmi “Lyugums Latvejai”, portalam lakuga.lv viestej dzīsmis autore Anita Bērziņa.

Dzīsmis “Lyugums Latvejai” autore Anita Bērziņa, kurei ir pazeistama kai grupys “Latgales dāmu pops” dalineica i dzīšmu autore, stuosta, ka dzīsmis verseju Ata Auzāna aranžejā i Tihovsku saimis dzīduojumā sajēmuse kai breineigu duovonu ituo goda suokumā.

Dzīsmis muzykys autore ir Anita Bērziņa, bet vuordu autori Fraņcs Trasuns i Anita Bērziņa, tei raksteita pyrma vairuoku godu i skanējuse “Latgales dāmu popa” izpiļdejumā. Jaunajā versejā “Lyugums Latvejai” īt pi klauseituoju godā, kod janvara suokumā tyka svieteiti 30 godi nu 1991. goda barikažu laika, bet niu, maja suokumā, prīcojamīs par Latvejis Republikys naatkareibys atjaunuošonys 31. godu.

“Dzīsmē jiutama sirsneiba, saimis i paaudžu kūpabyušona, patriotismys i myusu zemis mīlesteiba, bet par vysu ticeiba i pasaļaušona iz Dīva svieteibu i pasorguošonu. Dūmys par vīnuoteibu paleidz eipaši gryušu puordzeivuojumu breižūs, ari šudiņ, kod myusu puorbaudejums ir ‘Covid-19’. Turu nūceju, ka dzīsme styprynuos, dūs ticeibu i puorlīceibu, ka dzeivē vyss pasamaineis iz lobu!” tai dzīsmis autore.

“Lyugums Latvejai” īrokstā pīsadalejuši: Dace Tihovska, Laima Tihovska, Dagnis Tihovskis i Dagņa pīcgadeiguo meiteņa Kristiāna. Īprīšk jaunu skaniejumu Tihovsku saimis dzīduojumā dabuojuse ari bruoļu Valža i Māra Muktupāvelu dzīsme – vīna nu simboliskūs Latgolys himnu – “Pīmiņ, bruoļ”.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Feb
4
Sai
vysu dīnu TLMS “Dzīpariņš” 45 darbeibys go... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
TLMS “Dzīpariņš” 45 darbeibys go... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Feb 4 vysu dīnu
Jaunū izstuožu godu Latgolys Kulturviesturis muzejs īsuoc kūpā ar ilggadejū i vysod atsauceigū sadarbeibys partneri – Tautys lītiškuos muokslys studeju “Dzīpariņš”. Tei nūdybynuota jau 1978. godā i apvīnoj sevī vysaidu paaudžu rūkdarbneicys, kurys saista kūpeiga[...]