Nedelis īsacejumi: īpazeisti Rēzeknis apleicīni!

Nedelis īsacejumi: īpazeisti Rēzeknis apleicīni!

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Niule, kod epidemiologiskuo situaceja līk mozuok byut pyulī, turistu gids Voldemārs Ivdris breivajā laikā īsoka izbraukt voi dūtīs kuojom uorpus piļsātys. Tim, kuri meklej kū mozuok zynomu, bet interesantu, jis īsoka divejus maršrutus nu Rēzeknis – eisuokū kuojom, drupeit garuokū – vysai saimei ar mašynu.

1. Maršruts “Rēzekne–Stučovys kolns–Dreiverovka–Garaņči–Viļānu īla–Festivala parks” ap 4-5 km garai pastaigai mīreigā tempā 1,5–2 stuņdēs

Nu Rēzeknis izīmam pa Lubānys īlu, puori dzeļžaceļam par Stučovys kolnu, tuoļuok sūpluok Reigys dzeļžaceļa linejai, leidz Reigys īlai. Izreiz aiz viadukta pasagrīzt pa kreisi i īt pa stidzeņu, kura aizvad da laipom puori upei. Ūtrā krostā car Dreiverovku var izīt iz vacuo Reigys ceļa. Kreisajā pusē atsakluoj naīrosti sovpateigs Rēzeknis skots. Car Garaņčim otkon īīmam piļsātā, tuoļuok dūdamēs pa Viļānu īlu, varim apsavērt sovpateigū lūkveida (ar izlīkumu iz leju) dzelžaceļa tyltu, kū 19. g. s. projektiejs Stanislavs Kerbedzs. Nu Viļānu īlys nūsagrīžūt pa kreisi, pa Piļs īlys tyltu car Festivala parku atsagrīžam piļsātys centrā.

Karteņa: Stanislava Kerbedza projektātais tylts par Rēzeknis upi. Foto: lakuga.lv

2. Bruoļu Stankeviču dailrade

Īmūt apraksteituo maršruta ceļu, aiz tylta, kur Viļānu īla ar leikumu kuop pīkaļnē,  pyrmuo muoja kreisajā pusē ir rakstnīka Ontona Stankeviča i juo bruoļa muokslinīka Aleksandra Stankeviča bierneibys sāta. Vairuokūs O. Stankeviča prozys dorbūs, kai “Šuvējiņa”, “Baltais jātnieks”, “Nātnās drānas” i cytūs atpazeistama ituos Rēzeknis Slobodys (prīškpiļsātys) vide i prototipi.

Karteņa: Ontona Stankeviča dramatiziejumi, muokslinīks Aleksandrs Stankevičs. Foto: lakuga.lv

3. Maršruts “Pa “Boņuka pādim” ap 75 km 4–5 stuņžu izbraukumam ar mašynu

Pyrms ituo ceļuojuma īteicams nūsavērt Juoņa Streiča filmu “Cilvēka bērns”, eipaši tod, kod dūdatēs ceļā kūpā ar bārnim. Maršrutā “Rēzekne–Spuņdžāni (Andreiku sāta, “Untumi”, Boņuka parks)–Taurynkys patmaļis–Sakstagola Juoņa Klīdzieja pamatškola–Lyuža–“Upmaļi”–Kaņtinīku kopi–Viļānu bazneica” īkļautys dažys filmiešonys vītys Rēzeknis apleicīnē.

Izbraucam nu Rēzeknis pa Reigys īlu, Greivuļu krystuojumā pasagrīžam pa kreisi i pa Reigys šoseju puori upis tyltam izbraucam Spuņdžānu kolnā. Autobusu pīturā var izkuopt pasavērt iz lejā leikumojūšū Rēzeknis upis īleju (Skredeļu vacupe, Škarstīnis leiči, Kandru gruovs, Malnī krosti), ūtrā krostā radzams vacais Rēzeknis lidlauks. Nu autobusu pīturys nūsagrīžam pa labi i braucam pa vacū Reigys ceļu. Te tyka filmāta epizode, kurā Boņuks iz Cikcera sasaceņte ar bazneickunga mašynu. Pa labi lejā radzama Bigi sāta, a pi nūruodis “Andreiki”, nūsagrīžūt pa labi, pa aleju var dabraukt da sātai, kur tyka filmātys golvonuos Paulānu sātys epizodis. Ar saiminīku atļuovi var apsavērt sātu i pogolmu, a ka sātā byus saimineica Diāna, tod jū var palyugt pastuosteit, kur beja upis laipa, pi kurys Boņuks aproka nazeiti i daudz kū cytu. Tuoļuok tīpat sūpluok ir zyrgu audziešonys saimisteiba “Untumi”. Filmā Cikcers beja kēveite nu “Untumu”. Te pīduovoj nalelu izjuodi ar zirdzenim.

Sūpluok “Untumim” īkuortuots “Boņuka parks”. Tī ir nalelys atrakcejis (īprīkš vysur vajag dasaceit sovu apmekliejumu). Tuoļuok var braukt pa Reigys šoseju. Pyrms Voronovys pa kreisi kolnā ceļš vad iz Lalim. Aiz dzeļžaceļa lobajā pusē – Rutku sāta. Nu juos “Cylvāka bārnā” filmiejīs Rekss, kas filmā ir Žiks. Aiz  autobusu pīturys “Voronova” pasagrīžam pa labi iz Taurynkys 19. g. s. patmalem. Juos jau seņ nasadorboj, bet var apsavērt iudiņa krytumu. Tepat lejā, upē i krostā, tyka filmātys taidys “Cylvēka bērna” epizodis kai Bigi mauduošonuos, puiku miereišonuos ar “gaileišim”. Atsagrīžūt iz Reigys šosejis, braucam da Sakstagola. Kreisajā pusē, školys suodā, rakstnīka “Cilvēka bērna” autora Juoņa Klīdzieja stateitais ūzuls. A bejušajā “Ciucīnī”, vacajā školys daļā, purmuos sešys klasis (1923–1929) vuicejuos Juoņs Klīdziejs, var apsavērtīs Boņuka ustobu (apmekliejums īprīšk juodasoka školys vadeibai).

Tuoļuok pa ceļu Sakstagols–Kaulači var dabraukt da Upmaļu – rakstnīka bierneibys sātys vītys. Upmaļu sātys vītā var apēst leidza pajimtuos aizkūdys. Tuoļuok pa graņts ceļu iz Kaņtinīku kopim (aiz Lyužys centra pagrīzīņs pa labi), kur paglobuots J. Klīdziejs i juo kuņdze Emilija. Iz kopa simbolisks tieļnīka H. Orakauska kopa pīmineklis – puika ar suni kai asociaceja ar “Cylvēka bērnu”. Ceļuojumu pa “Boņuka pādim” nūslādzam Viļānu bazneicā i juos duorzā. Te tyka filmātys Leldīnis procesejis epizodis, kai ari Bigi i Alekša kuozys.

Karteņa: Cylvāka bārna parks. Foto: lakuga.lv
Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jan
26
Tre
vysu dīnu Nūvodpietnīceibys lasejumi prāve... @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Nūvodpietnīceibys lasejumi prāve... @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Jan 26 vysu dīnu
Nūvodpietnīceibys lasejumi prāvesta Alberta Budžis pīmiņai @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Gūdynojūt prāvesta Alberta Budžis (1930–1957–2017) atceri, Bolvu Centraluo biblioteka aicynoj pietnīkus pīsadaleit “Novadpētniecības lasījumos prāvesta Alberta Budžes piemiņai”. Tēmu lūks nav īrūbežuots, jis ītvar sevkuru pietnīku interesejūšu jūmu, kurys izpietis teritoreja ir Bolvu nūvods. Lasejumu[...]
Jan
28
Pīk
19:00 Gruomotys “Mīlas kastings” muzyk... @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
Gruomotys “Mīlas kastings” muzyk... @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
Jan 28 @ 19:00 – 21:00
Gruomotys "Mīlas kastings" muzykaluo prezentaceja @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
28. janvarī 19.00 Babeitis Kulturizgleiteibys centra lelajā zalē, Piņkūs, nūtiks rakstneicys Ilzis Aizsilys gruomotys “Mīlas kastings” muzykaluo prezentaceja.   Par latgalisku nūskaņu pasaryupēs: rakstneica Ilze Aizsila i improvizators Viesturs Vizulis; muzykys grupa “Dabasu Durovys”; videjuos[...]
Jan
31
Pyr
22:00 Referatu pīsaceišona Latgolys ko... @ Tīšsaistē
Referatu pīsaceišona Latgolys ko... @ Tīšsaistē
Jan 31 @ 22:00
Referatu pīsaceišona Latgolys kongresam @ Tīšsaistē
2022. gods 31. janvars ir pādejuo dīna, kod 27.-29. aprelī nūteikūšajam Latgolys kongresam var pīsaceit sovus referatus. Kongresa tema – “Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdys da ekonomikai”. Aicynuojums pīsadaleit kongresā (ar referatu voi stenda referatu) ITE.[...]
Feb
5
Sai
18:30 Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Feb 5 @ 18:30
Izruode "Pa Laimes lāča pēdām" @ Daugovpiļs teatris
5. februarī 18.30 stuņdēs Daugovpiļs teatrī byus nūsaverama muzykala puorsoka pīaugušajim “Pa Laimes lāča pēdām” Oļega Šapošnikova režejā, kas pyrmizruodi ar stuovaplausim pīdzeivuoja 10. decembrī. Izruode veiduota piec Andreja Upīša stuosta “Sūnu ciema zēni” motivu[...]
Feb
6
Svā
15:00 Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Feb 6 @ 15:00
Izruode "Pa Laimes lāča pēdām" @ Daugovpiļs teatris
 6. februarī 15.00 stuņdēs Daugovpiļs teatrī byus nūsaverama muzykala puorsoka pīaugušajim “Pa Laimes lāča pēdām” Oļega Šapošnikova režejā, kas pyrmizruodi ar stuovaplausim pīdzeivuoja 10. decembrī. Izruode veiduota piec Andreja Upīša stuosta “Sūnu ciema zēni” motivu[...]