Dokters Klauns ir piļneiga mageja. Saruna ar Zelmu Magaznieci

Dokters Klauns ir piļneiga mageja. Saruna ar Zelmu Magaznieci

Intervejis autore: Sintija Augustova, portals lakuga.lv

Guliešona slimineicys palatā pat pīaugušam cylvākam ir gona emocionali sarežgeits i izaicynuojumu pylns laika pūsmys, eipaši itūšaļt, kod slimineicuos radinīku ci kaidu cytu gostu apmekliejums ir īrūbežuots. Vēļ gryušuok pi jaunys vidis, medpersonala i vysaidu proceduru pīrast ir bārnim. Lai īdrūsynuotu bārnus i dūtu jim pozitivys emocejis, slimineicuos īsagrīž dokteri Klauni. Vaira par dokteru Klaunu projektu i mediciniskū klaunadi sarunā ar vīnu nu nadaudzūs Latvejis dokteru Klaunu – Zelmu Magaznieci, kurei īt nu Daugovpiļs pusis.

Kai suocēs tovs stuosts par dokteri Klaunu?

Vyspuor es jim sekoju jau seņ. Tei viesture ir taida, ka projekts ar dokterim Klaunim Latvejā ir nu 2012. goda. Pa itū laiku te jau ir nūtykuši vairuoki dokteru Klaunu īsaukumi.

Ir 2019. gods, “Facebook” verūs, ka izlāc posts, ka byus atlase dokterim Klaunim, ka jim vajag jaunus Klaunus. Es taišni beju dekreta atvalinuojumā ar mozu bārnu, jam tys vacums, ap gadeņu, kod var atstuot papam voi babeņai, i pats vari suokt dareit kū taidu, kas pyrma tam nav dareits. 

Maņ tei Klaunu miseja vysod ir ruodejusēs simpatiska, ir īspieja, maņ niu ir breivuoks laiks kū dareit, juorauga dasasaceit. “Saskricelieju” CV, vysu kū jī praseja, i maņ pasaveice, ka mani uzaicynuoja iz pyrmū interveju.

Piec tam sekuoja vairuokys atlasis kuortys, deļtam ka beja cīši lels grybātuoju pīplyudums nu vysu regionu. Tod jī gon ar psihologu, gon ar vysaidu treneņu i testu paleidzeibu atlaseja tūs 20, ar kurim struoduot i kurūs apvuiceit. Tai es tī i tyku.

Tod 2019. goda vosorā suocēs apvuiceibys, godu myus izgleituoja, suocēs Covid-19, drupeit sabremzēja vysu procesu, bet godu mes nūsavuicejom. Taišni pyrma goda itymā laikā mums īdeve sertifikatus – diplomus, ka mes varim īt iz Latvejis bārnu slimineicom i struoduot. 

Skaiteju doktera Klauna aprokstā, ka jis ir profesionals medicinys klauns. Kū beja juosavuica, kab varātu īgiut profesionala mediciniskuo klauna statusu?

Nanūsaukšu precizi stuņdis, bet tuos ir symtūs, cik es atguodoju. Byuteibā tys teišom ir gods i, prūtams, na jau dorba dīnys. Mums tuos beja praktiski kotrys ūtruos breivdīnys – sastdīnis, svātdīnis mes pavadejom nu reita da vokora vysaidu profesionaļu pavadeibā. Suocūt ar psihologeju, kur apvuiceibuos analizējom situacejis, tod myusim īdeve cīši spieceigu akteru bāzi. Principā myus apvuiceja mīmu muokslai, plastikai, skečim, improvizacejis teatram – vysam ituos radūšuos profesejis kūpumam.

Kod tu sateic bārnu slimineicā, tu jau nikod nazyni, kū dareisi. Puorsvorā mes nikuo naīstudejam, partū ir juobyun kaidai bagažai jau īvuiceitai, lai var vīnā šaļtī saprast, kū nu tuo izmontuot, kas vyslobuok ar konkretū bārnu struoduos. Saprūtams, juozyna ari dažys medicinys pamatlītys, juozyna, kurā procedurā voi manipulacejā nadreikst traucēt medikim.

Kuo dokterī Klaunā ir vaira – uorsta voi klauna?

Atbiļdiešu tev ar teoreju, ar viesturis stuņdi. Pyrma kaidu 50 godu dokters Klauns roduos Amerikā. Divejūs štatūs, kas tuoli vīns nu ūtra, dokteru Klaunu ideja dzyma praktiski vīnlaiceigi divejim cylvākim. Vīns nu jūs beja dokters, ūtrais – klauns. Dokters gribēja saprast, kai tys byutu, ka jis byutu klauns, a klauns dūmuoja, kai byus, ka jis tāluos dokteri i taidā veidā paleidzēs bārnim. Piļneiga mageja roduos, div drupeit atškireigi mediciniskuos klaunadis vierzīni – vīns taids cīš profesionali vārsts ir iz aktermeistareibu, bet ūtrais – kai paleigprofeseja, kai socialais dorbs. Tai tys izaplateja pa vysu pasauli.

Zelma ar cīmata bārnim Nepalā
Karteņa: Zelmys personeigais arhivs

Mes skaitomēs kai profesionali – tu navari īt i izreiz struoduot ar bārnu, cikom naesi īsavuicejs aktera prasmis, psihologeju i tamledzeigys lītys. Ir vaļstis, kuruos, ka viņ tev ir gribiešona, tu ej bez moz voi kai socialais darbinīks pi jūs, tī naapvuica tik pamateigai. Pīredze pasaulī atsaškir. 

Kaida ir tipiska doktera Klauna kasdīna?

Kotram nu myusu ir vēļ kaidi darbeni, kū mes dorom. Doktera Klauna dorbs ir atkareigs nu īspieju. Maksimums, kū mes varim struoduot, ir treis dīnys nedeļā. Tys mums ir kai kodekss. Ka struoduosi vaira – ir īspieja izdegt.

Parostai vyss suocās tai, ka Klauns īsarūn slimineicā. Atkareibā nu regiona, jam ir kaida telpa, kas ir tai saucamuo grimātova, bet cytu reizi tei vīnkuorši ir telpa, kurā ari muosenis puorsavalk. Tu īīmi kai normals cylvāks, bet izīmi jau piļneigi cytā tālā. Tei puorsaviļšona nav viņ tys, ka apvalk cytys drēbis, izlīk dagunu – tys ir gona ilgs process, mums aizīt kaida pusstuņde, cytu reizi – pat stuņde.

Parostuo prakse ir taida, ka Klauni īt puorūs. Cytu reizi vīns cylvāks vaira atrūn kontaktu ar mozuokim bārnim, ūtrys – ar leluokim, tai vīns ūtram var paleidzēt vysaiduos situacejuos. Goduos tai, ka Klaunu juovalk uorā nu palatys, jis tī ir īspryuds, kam bārns jū nalaiž paceli, bet juonūīt vēļ pi cytu bārnu. Ir vysaidys situacejis. Praksē ir pīsaruodejs, ka divatā ir drūsuok, lobuok, ari bārnim ir interesantuok.

Obeji Klauni sasateik tymā grimātovā i suoc pamozom nūsaskaņuot. Apvalk tārpu, suoc īsasiļdeit. Tei īsasiļdeišona nūteik leidzeigi kai akterim. Ka kaids ir redziejs, tys izaver nu molys cīš sovaidi. Īsyldūt bolsu, jī izdveš vysaidys skanis, deļtam ka bīži viņ dokterim Klaunim juoizmontoj piļneigi cyts bolsa tembrs. Tod ir vysaidi treneņaizdavumi, pīmāram, – svaidūt bumbeņu vīns ūtram, trenejam partnereibu i saspēli.

Mums vysod ir sova klaunu muzyka, kas attaisa prīcys i smīšonuos čakrys, lai mes atstuotu sevi, pīmāram, Zelmu, gierbtuvē i izītu kai dokteri Klauni. Mums ir juobyun bez rūbežu, lai dorbu var izdareit pylnvierteigi. Pošuos beiguos izlīkam Klauna dagunu, tod varim dūtīs ar partneri uorā i suokt.

Ar pyrmajim satyktajim cylvākim saīt īsasiļdeit, izspēlēt jūkus, jautrys situacejis, pi reizis verūtīs, kai jūs uztver. I tod pamozam īmam iz vajadzeigū nūdaļu. Regionūs, pīmāram, Rēzeknē, Daugovpilī, ir vīna moza bārnu nūdaļa vysā slimneicā. Es puorsvorā struodoju Bārnu Kliniskuos universitatis slimineicā (BKUS), kur ir daudz nūdaļu. Tū grafikā īrokstom – šudiņ paradzāta Kirurgejis nūdaļa, tod mes iz tīni īmam i struodojam ar tim bārnim. 

Nu suokuma izīmam vysu koridori, “izūšņojam” situaceju – kaidi bārni, cik daudz, kaida vacuma, vēļ naīguojuši, izveidojam ocu kontaktu, lai jī nūsaskaņoj, ka cīmuosīs Klauni.

Karteņa ar filmu tālu Amerikā
Karteņa: Zelmys personeigais arhivs

Tod suocās individualais dorbs pa palatom, cytu reizi caur lūgim, caur durovom, ka ir aizdūmys, ka bārnam ir Covid-19. Mums ir vysaidi markeri, ar kū var zeimēt pa styklim, spēlejom “kristeņus i nulleitis”, syutom “slaponuos zinis”. Kod cytaiž navar, ir īspieja ari tai, attuolynuotai, struoduot. Lobs pīmārs ir ari BKUS Infekceju nūdaļa. Tī mes principā struodojom tikai apleik, caur lūgim. Bārni ir cīši prīceigi, ka vyspuor leidz jim kaids atīt, parostai ari radinīkim ir īrūbežuota īspieja tikt pi jūs.

Maiņa ir pi treju stuņžu aktiva dorba – pa nūdaļom, uorā pa teritoreju, ap lūgim. Tod tu atej atpakaļ i atslēdz dokteri Klaunu, atsagrīz atpakaļ cylvāka tālā.  

Tev ir saime, ari mozs dāls. Voi jis ari tevi ir redziejs doktera Klauna tārpā?

Ir redziejs, nui. Interesanti, ka cytu reizi jis mani napazeist, soka – klauneņš! Tys ir tys, kas fascinej. Tai ir bejs ari daudzim munim kolegom. Vīnai dakterei, jei mums ir pīredzis boguotuokuo, saguoja, ka juos mozdāls tyka slimineicā, jei kai Klauns pi juo atguoja, i jis piļneigi napazyna sovys babys.

Tys ir tys magiskais, ka tu maksimali nasaleidzynoj sev, gadejumā, ka saīt satikt radinīkus voi draugus. Tod ir gryušuok, deļtam ka ir tuos personiskuos attīceibys. Lobuok, ka tevi napazeist.

Kas ir tys gondarejums, kū dokters Klauns daboj mainis beiguos?

Leluokuo daļa nu myusu struodoj taidā dorbā, kur rezultatu sasnādz gona ilgā laikā. Vīnolga, kū tu dori – voi esi IT specialists, voi tu esi gruomotveds, paīt kaids laiks, kurā tu struodoj pi projekta, pabeidz jū… Kab dabuotu tū gondarejuma sajiutu, juostruodoj pat mienesi, divejus trejus…

Ite ir tei burveiba, ka tu vari pastruoduot ar bārnim vīnā palatā i atgrīzeniskuo saite, rezultats, ir momentā, 10 minotuos. Tei eiforeja, kod redzi, ka bārns nu pagrymuša stuovūkļa teik izvylkts uorā. Tei ir īspieja īdūt cereibu, ka operaceja byus veiksmeiga i vyss byus kuorteibā, ka jam vyss byus labi piec gipša nūjimšonys i otkol byus īspieja sportuot, eistynuot sovus sapynus.

Cytu reizi na tikai bārnam juoīdūd tys gaismys stors, bet ari vacuokim i vacvacuokim. Bārni tū traumu voi slimeibu uztver saleidzynūši normali, bet otkon vacuoki ir stresā i nazyna, kas byus tuoļuok i puordzeivoj. Tod, kod tū pozitivū rezultatu sasnēdz, tod ir miļzeiga gondarejuma sajiuta, tys nav izmierejams naudā voi kaidūs apbolvuojumūs.

Cīši bīži mes dorbā redzim cylvākim prīcys osorys. Tys ir tik magiski! Nu kurymā vēļ dorbā ir prīcys osorys? Kotru dīnu, kotrā maiņā ir kaids bārns voi mama, kas nu prīcys raud.

Zelma Zvīdrejā studeju programā “EUROFORESTER”
Karteņa: Zelmys personeigais arhivs

Esi dabuojuse izgleiteibu Latvejis Lauksaimnīceibys universitatis Meža fakultatē. Kas pamudynuoja tevi izalaseit studejis, kas saisteitys ar kūkim, mežu i dobu?

Nui, es jau gaideju itū vaicuojumu i itū lītu tikai šudiņ saprotu. Es vuicejūs mežus gona ilgi i Latvejā, i Suomejā, i Zvīdrejā, bet tei īvierze, kū es vuicejūs dziļuok, pietieju, vysod beja par meža slimeibom, ari tī beju kai meža dokters. I tik sovaidā kuortā tys mani nūvede leidz medicinys nūzarei i dokterim Klaunim. Koč tei ir medicinys klaunade, tī ir lela saskarsme ar slimeibom, jūs uorstiešonu.  Taipat ari mežā pieteju slimeibys, patologejis, kai juos varātu nūvērst. Koč kaida saikne tymā vysā ir.

Vaicuošu par studejom Zvīdrejā. Kai tys beja? Voi pamaneji kaidys atškireibys storp studeju procesu Latvejā i Zvīdrejā?

Nui! Lai ari kai byutu Latvejā, saprūtams, godu gaitā vysaidys lītys uzaloboj, prīcej tys, ka tīpat Lauksaimnīceibys universitatē vys vaira var satikt apmainis studentus nu uorzemu. Teikūt Suomejā voi Zvīdrejā, itamā ziņā sajiuti “piļneigu kosmosu”. Tī ir īspaideigs “Erasmus” studentu skaits, tī realizej vysaidys storptautyskys programys, kab pīsaisteitu jaunīšus nu cytu zemu ar mierki vuiceibu procesu studentim padareit interesantuoku. 

Mums Zvīdrejā beja kurss, kur bez zvīdru studentu vysi puorejī, pa munam, puorstuovēja treis četrus kontinentus – praktiski vyss pasauļs aptvarts. Ka izavierš kaidys diskusejis, kotrys var kū sovu pastuosteit – vīns par tropu mežim, ūtrys par Sibira taigu. Tei informacejis aprite ir tik apjūmeiga! Tei ir kai “Google”, tikai reali cylvāki pastuosta realus faktus nu dzeivis, nu sovu vaļstu pīredzis. Tys cīši daudz dūd studentam.

Ari volūdu tys cīši atteista. Maņ vysod ir bejuse loba angļu volūda i školā, i ari universitatē, bet nasaleidzynuot tū ar situaceju, kod teic īrauts uorzemu vidē. Principā viņ treis mieneši – i cyts volūdys leimiņs rūkā, deļtam ka juokomunicej ar cylvākim – sovaižuok navar. 

Tev cīši pateik ari ceļuot, cik daudzuos vaļstīs esi bejuse?

Vysa Eiropa ir izbraukuota gona daudz, Krīvejā ir pabyuts, paļdis vuiceibom, Nepalā ir byuts. Maņ ruodīs, ka tys taids muns tuoļuokais punkts, par kū es vys vēļ asmu sajiusmā. Ari pasateicūt vuiceibom mežu jūmā, i taišni caur tū Zvīdrejis programu tys beja īspiejams. Deļ tam vysim jaunīšim īsoku– ka ir īspieja, dūditēs paceli, lai piec tam atsagrīztu. 

Zelma ar veiru Juoni i dālu Jēkabu
Karteņa: Zelmys personeigais arhivs

Vai tev ir kas taids, kas spylgtai palics pruotā nu ceļuojumu?

Es saceitu, ka Eiropa mani ni ar kū navar cīši šokēt. Iedīni garšeigi kai pi myusu, vyss ir daudzmoz pīrosts, nazkur varbyut goldā līk vaira jiurys veļšu. Vēļ ceļuoju iz Ameriku, kas cīši, cīši maineja skatejumu iz dzeivi. Magistranturys studeju godūs roduos īspieja iz div nedeļom aizbraukt iz okeana ūtru pusi, nedeļu pabeju Amerikā, nedeļu – Kanadā. Braucīņs beja saisteits ar pietejumim mežu nūzarē.

Tu vysu laiku kai bārns, kai jaunīts esi dūmuojuse, kai tymā Amerikā tī cylvāki dzeivoj, kai jī izaver i kū ād, i tod tu aizbrauc… Mums tai saguoja, ka mes kotru nakti palykom pi kaida cyta amerikaņa caur “Airbnb” īspiejom. Kod vēļ dzierdi tūs personeigūs stuostus, kaidys ir jūs vierteibys – nu “piļneigs kosmoss”, piļneigi kas cyts kai pi myusu. Tik cīši jī dzeivoj iz poruoda, kredits principā vysam – mašynai, sātai, vasarneicai. Mums kai latvīšim, maņ ruodīs, eipaši latgalīšim, tys ir nasaprūtamai. Ka esi koč nedeļu poruodā sābram, jau ir naārta sajiuta.

Prūtams, ka dobys daudzveideiba cīši, cīši īdvasmoj i vyspuor līk ceļuot.

Varbyut tev ir vēļ kas, par kū gribi pastuosteit?

Es par tim pošim dokterim Klaunim. Varu pačukstēt, ka piec goda dokterim Klaunim teik plānuota vēļ vīna atlase. Vēļ nazynim, cik cylvāku byus atlaseiti, bet zynim tū, ka cīši vajag papyldspākus taišni regionūs – tuolajā Kūrzemē, Līpuojā, Ventspilī, i Latgolā. Taišni Rēzeknis i Daugovpiļs slimineicā, deļtam ka tī kotrā slimineicā itūbreid struodoj pa div meitinem, kas ir par moz. Ka nu kaida saslymst voi pajam atvalinuojumu, voi ir kaidys svareigys dorba dzelys, partū saīt “izkrist”. Tai kai dokteri Klauni struodoj puorī, slimineica byuteibā palīk iz laiku bez dokteru Klaunu.

Deļtam grybātūs piļneibā uzrunuot, lai sasarūsa cylvāki, kam varbyut ir taida dūma, ka jī varātu kū taidu dareit. Ir laiks gataveitīs atlasem i atteisteit sovus talantus, varbyut kaids labi muzicej voi grib muzicēt, tys cīši nūdar, ari improvizacejis prasmis.

Cylvāki prosa, kai var īsasaisteit, lai paleidzātu – kai breivpruoteigī ari var īsasaisteit daudzūs projektūs. Tiuleņ, tiuleņ startēs velomaratons. Mums ir vīns Klauns Juoņs nu Lubānys, veloentuziasts. Jis ir apsajiems izbraukt vysu Latveju, īsagrīzt vysuos slimineicuos, kur ir dokteri Klauni, jam varēs sekuot leidza.

Ka navar nikai fiziski paleidzēt, vysod var zīduot naudeņu. Nav jau tikai tai, ka mes ražojom prīcu. Mums vajag ari tārpus, vysaidus rekvizitus. Ari ceļš da slimneicys koč kū moksoj – daudzi brauc iz slimneicu pusstuņdi, ari stuņdi.

Tim cylvākim, kas teik doktera Klauna projektā, cīši magiskai mainuos dzeivis, cīši daudzi pamat sovus dorbus. Daudzi ir aizguojuši cytūs vierzīņūs, atteistejuši sovys radūšuos prasmis – attaisejuši šyušonys salonus, palykuši par frīlanserim.

Zelma ker zivs Kanadā
Karteņa: Zelmys personeigais arhivs

Tai ir ārtai apvīnuot dokteri Klaunu ar dorbu. Ka esi dorbā nu ostoņu da sešu, cīši gryuši ir īplānuot mainis, deļtam ka tuos ir puorsvorā nu reita voi pa dīnu. Dokteri Klauni nastruodoj ostoņūs deveņūs vokorā, deļtam ka bārni jau guļ.

Storp cytu, mums ir ari cīši interesanta līta – mums ir naseņ apsapreciejs Klaunu puors. Nu munys karjerys suokuma, kod mes vuicejomēs kūpā, div piļneigi napazeistami cylvāki īsapazyna Klaunu projektā, apsaprecēja i tagad laimeigi dzeivoj.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Sep
24
Pīk
18:00 “Dailes Kanona” pyrmais koncerts... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
“Dailes Kanona” pyrmais koncerts... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Sep 24 @ 18:00
"Dailes Kanona" pyrmais koncerts - veļtejums Bronislavai Martuževai @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Nu 3. augusta Dailis teatris aicynoj iz septeņu koncertu cyklu “Dailes Kanons”, kuruo pyrmajā koncertā izskanēs veļtejums Bronislavai Martuževai aktrisis Olgys Dregis skaiteitajā dzejā i pianista Edgara Cīruļa spālātajā Imanta Kalniņa muzykā. “Dailes Kanons” ir[...]
Sep
26
Svā
10:00 Seminars “Latgales kultūrtelpas ... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Seminars “Latgales kultūrtelpas ... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Sep 26 @ 10:00 – 16:00
Seminars "Latgales kultūrtelpas identitātes jautājumi un tās aktuālie izaicinājumi" @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Latgalīšu kulturys bīdreiba 26. septembrī aicynoj iz seminaru “Latgales kultūrtelpas identitātes jautājumi un tās aktuālie izaicinājumi”. Vaira informacejis par seminaru ITE. Dasasaceišona seminaram, rokstūt epostu iz latgalisubidreiba@gmail.com.
15:30 Nikodema Rancāna bolvys padūšona... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Nikodema Rancāna bolvys padūšona... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Sep 26 @ 15:30
Nikodema Rancāna bolvys padūšona Latgolys izcyluokajim pedagogim @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
26. septembrī Rēzeknis Tehnologeju akademejā (RTA) padūs Nikodema Rancāna bolvy Latgolys izcyluokajim pedagogim.  Seši školuotuoji sajims eipašu Riharda Cibļa darynuotu saktu, kas jau palykuse par tradicionalu ituo konkursa bolvu. Bolva – sudobra pokovsakta – ir[...]
Oct
2
Sai
18:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Krustpiļs Kulturys noms
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Krustpiļs Kulturys noms
Oct 2 @ 18:00
Grupys "Baltie lāči" koncertprograma "Tirgus stāsti" @ Krustpiļs Kulturys noms
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
19:00 Gundegas Rancānes gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Gundegas Rancānes gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Oct 2 @ 19:00
Gundegas Rancānes gleznu izstuode "Klātesot" @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Laikā nu 8. septembra leidz 2. oktobram Latgolys Kulturviesturis muzejā var apsavēr pavasarī Covid-19 īrūbežuojumu dieļ atcaltū muokslinīcis Gundegys Rancānis gleznu izstuodi “Klātesot”. Izstuode atspīgeļoj G. Rancānis vierteibys gleznīceibā, kur vysu leluokuo nūzeime ir koloritam,[...]