10 saturiski boguoti stuosti par viesturiskim pagrīzīnim, personeibom i ceiņu

10 saturiski boguoti stuosti par viesturiskim pagrīzīnim, personeibom i ceiņu

Recenzejis autore: Regita Zeiļa portalam lakuga.lv

Izruode “Mans kaimiņš – ebrejs” (latgaliski “Muns sābris – ebrejs) ir etnografiskys pīdzeivuojums paguotnē, kod Rēzekne (taipat, kai daudzys cytys piļsātys Latgolā), beja mutuļojūša ebreju piļsāta, kas ļaun īpazeit vasalu nacejis stuostu vīnā kvartalā.

Bet izruode nav tikai par tū – dūmoju, ka lelā mārā tei ir apceriejums par ceiņu, iztureibu i viesturis narativim, kas kaidu naceju attāloj vīnā voi cytā gaismā. Nazynomais bīži viņ teik apveits mītim, anekdotem, nūsaceitam attāluojumam i stereotipim. Ari ebreju tēma kūpumā nav vīnnūzeimeiga – bīži viņ jei teik saisteita ar holokaustu voi sārom, voi taišni ūtraiži – komiski, ar zynomom rakstura soveibom i izskotu. Ebreju narativs izruodē teik apsavārts daudzpuseigi – ar vīglumu anekdotēs, ar cylvākstuostim, ar avīžu viersrokstim i medeju ironiski greizū atainuojumu, i ari ar īsavieršonu viesturis rūbežškiertnēs, kas nūsacejušys nacejis pastuoviešonu i atteisteibu Latgolā.

Izruodi ir varams pīdzeivuot kai viņ daļu nu stuosta voi 10 ne-hronologiskus i nasaisteitus stuostus, kuri atainuoti shematiskā maršrutā iz A4 lopys, kū īgiustu pi īejis – kai ceļš, kuram sekuot, breivi izalosūt pīturpunktus i laiku, kū gribīs tī pavadeit – sevkurs stuosts teik atkuortuots ik piec 5 minotu i kūpumā ir ap 15 minotu gars. Tys ir narativs, kam nav suokuma voi beigu, voi riņča kompozicejis – viesture ir fons, bet ari golvonais fokuss, sevkuru stuostu papyldynuot ar godsskaitlim, kas paleidz stuostu pīsaisteit nūsaceitam kontekstam i vītai. Tī nav fakti voi tikai stuosti, tys ir viestejums caur dzeju, muzyku, kusteibom, skateituoju īsaisti – kaidā šaļtī Tu pats palīc par daļu nu izruodis, meitini ebreju školā, kas vuicuos raksteit i sajauc veidu, kai juolosa ivritā, Tu sverīs i mierejīs, kab izzynuotu, voi esi dereigs karaveirs breiveibys ceiņuos. Tu palīc par sovu sābri – ebreju – kurs var byut sevkurs nu myusu itamā kasdīnys ceiņā, kū navarim ītekmēt.  

Izruode ir ari par nūzeimeigim cylvākim mums sūpluok, tei ir cylvāk-centrāta viesture i etnografisks pasavierīņs ar dziļu cīnu pret “mozū cylvāku”. Tys ir atguodynuojums, ka kasdīnai ir nūzeime i mums sevkuram ir stuosts, kū izstuosteit, sadzeive ir svareiga, partū ka tei ir daļa viesturis, laikmata, konteksta i leluoka stuosta, kur patīseibā sevkuram prīškmatam ir nūzeime. I mes sevkurs personeigi asam svareigi.

Es sovu ceļu itamā vierpulī īsuoču ar stuostu par školuotuoju, kas pošaizlīdzeigi organizej školu ebreju tauteibys meitinem Rēzeknē, izzynoju par Kopelu Goreliku – jaunuokū kareivi Latvejis armejā, Jefimu Grodzinski, kas beja pyrmais Rēzeknis piļsātys vaļdis prīšksādātuojs, uorsts i sabīdryskais darbinīks, kas devs naizmārojamu īguļdejumu piļsātai, bet stuostā izzynojam juo skaudrū liktini, Abramu Leibovicu, pyrmū fotografu Rēzeknē, Kukļu saimis stuostu par pretuošonūs i daudzus, daudzus cytus. Ir stuosti, kū pīdzeivoju vīnatnē – tys roda intimitati i pīsaisti, palīkūt par daļu nu akteru spēlis.

Izruode ir na statisks, linears stuostejums, bet vairuoku dimenseju narativs vairuokuos volūduos i kulturtelpuos. Izruodē mani pavoda soldoni siereiga sajiuta par tū, cik moz es īprīšk zynuoju par ebrejim Rēzeknē (piec izruodis suoču tū padzilinuotuok pieteit), kū papyldynoj īdereigais muzikalais pavadejums, sevkuram stuostam pīškirūt napīcīšamū nūkruosu. I tuos nav viņ suopis, taišni ūtraižuok, tys ir par iztureibu, pretesteibu, bīži viņ labesteibu i pošaizlīdzeibu, ironeju i ari ticeibu lobajam, ari humoru. Tys ir stuosts par sabīdreibu kai kūdūlu tam, kaidi asam. Par nūtikšonu interpretacejis īspiejom, medeju lūmu tamā, i ari par varu, juos radzamū i naradzamū kasdīnys ītekmi iz sadzeivi, myusu liktinim i dzeivis pagrīzīnim.

Pyrma pīcu godu Rēzeknē atkluoja Zaļū sinagogu – i tys ir pagrīzīņa punkts tymā, cik i kai mes runojam i dūmojam par ebrejim Rēzeknis kulturtelpā. Pasateicūt tam, izveiduots ari rokstu kruojums “Ebreju Rēzekne” i audio maršruts pa vītom, kas vēļ īdzeivynoj ebreju viesturi Rēzeknis īluos. Maņ ebreju tēma ir bejuse patuoļa – jei ir dzierdāta pa ausu golam, puorsteidzūt, ka nazkod munā dzymtajā piļsātā ir bejušys 11 sinagogys, tok ebreji ir veiduojuši leluokū daļu īdzeivuotuoju skaita, lelā mārā veidojūt Rēzekni par to, kas jei ir niu.

Izruode nūteik Zaļuos sinagogys kvartalā – patīseibā, izruode pyrmū reizi lokalizej itū apleicīni itai, īdzeivynojūt Zaļū sinagogu ari kai kulturvītu, kas ir ari izruodis sirds, ap kurū napīradzāti mutuļoj dzeiveiba. Sovutīs izruode nūsaslādz tierga laukumā, kas laiku laikūs bejuse vīta, kas apvīnoj dažaideibu, dūd īspieju tierguotīs i izdzeivuot daudzom sociali mozaizsorguotom sabīdreibys grupom. Kvartals, kuram parosti izanasam cauri, izmontojūt jū kai eisuokū ceļu voi īmūt caur tiergu, pieški ir dzeivs – te dzeivoj stuosti, kuri sovaižuok palyktu nasadzierdāti, te atsarūn cylvāki, kuri nūdzeivoj dzeivis i jūs vuordus mes, varams, nikod naizzynuosim. Parosti tik tukšuos (i reizem pavysam marginalizāti aizmierstuos) īlys pīpiļdeitys ar sarunom, dzīsmem i patīsim stuostim. Izruode mums ļaun īsavērt ari kasdīnā paslāptuos i nadaīmamuos lokacejuos, pīmāram, Trubicina sātys pogolmā, kas kasdīnā ir slāgts apmaklātuojim, i pogolmā aiz Latgolys rakstnīceibys muzeja, kur nimoz tik bīži nav daguojs dūtīs. Izruode ļaun īraudzeit mozūs pogolmus, telpiski īpazeit vuortim aizžūguotus koktus i īdzeivynoj tierga aizgoldus ar seikumu tierga elementim. Redzīs, nikod īprīšk naasmu pavadejuse ite tik daudz laika. Poši akteri ir pamonomi putekļainuos, laikmatam atbylstūšuos drēbēs, burtiski izkuopuši nu viesturis lopyspusem, kab izstuosteitu sovu stuostu i mes varātu palikt par daļu nu tuo.

Vīta, telpa i stuosts ļaun atskuorst ari leluokus vaitcuojumus – voi i kai mes pījamam cytaidū, volūdu, kuru mes nasaprūtam, kulturu, kuru neredzim kasdīnā, cylvākus, kuri nav myusu sābri, viesturi, kas stuosta par cytaidū, bet patīseibā ir nūzeimeiga daļa myusu pošu piļsātys viesturis. Izruode pastreipoj ari multikulturalismu – jei skaņ i latvyski, i krīvyski, mums vuica raksteit ivritā –  Latgola viesturiski bīži ir bejuse rūbežjūsla i vīta, kur sasateik “izstumtī” nu cytim kontekstim, vīta, kur pasagluobt i rast īspiejis saglobuot sovpateibu – te jū roduši ebreji, vacticeibnīki i c. nacejis.Latgola vysod ir bejuse zynoma kai multikulturala, daudznacionala vīta ar kūšu dažaideibu. Bet voi mes tū redzim i pījamam kai daļu nu latgaliskuo itūšaļt? Voi apsazynojam i ar gūdbejeibu pījamam tū viesturi, kas radejuse myusu piļsātys mentalitati i, cīš varams, ari ir nūzeimeiga daļa myusu i myusu piļsātu identitatis?

Izruode pīdzeivoj kulminaceju maršā orkestra pavadejumā, kuram pīsapuļcej vysi skateituoji, garom vysom pīturvītom, kurys nu ir palykušys otkon tukšys. Mes vysi asam vīns i itys ir myusu kūpeigais ceļš. Bet tierga laukumā kūkūs karinej drēbis, kas tikai viestej par nasaskaitomim stuostim, kū vēļ naasam dzierdiejuši.

Bet, voi Tu zini sova sābra stuostu? “Ryupejīs par sovu sābri kai par sevi pošu” – Ņujorkys  Rēzeknis ebreju bīdreibus moto[1].

Ka gribi izzynuot vairuok par ebrejim Rēzeknē, īsoku:


[1] Runce I. Rēzeknes ebreju vēstures un sociālās atmiņas pētniecība: Rēzeknes ebreju kopienas vēsture līdz 1940. gadam. Īss ieskicējums // Zelča Sīmansone, I. (sast.) Ebreju Rēzekne, Rīga: Creative Museum, 2017, 51. lpp.

Par recenzejis autori vaira izzynuot var ite: Dareit, lai nazkas pasamaina. Saruna ar Regitu Zeiļu

Izruodi “Mans kaimiņš – Ebrejs” veidoj Rēzeknis teatris “Joriks”. Rodūšuo grupa: komponists: Jēkabs Nīmanis, režisors Mārtiņš Eihe, librets Krista Burāne, dzejnīks Kirils Vilhelms Ēcis, scenogrāfija Pamela Butāne, viesturis konsultatnts Kaspars Strods. Lūmuos: Inese Pudža, Rūta Holendere, Karīna Lučiņina, Sandija Dovgāne, Jana Ļisova, Artūrs Čukurs, Kristīne Klimanova, Larisa Beilo, Tatjana Suhiņina-Pecka, Jekaterina Garfunkele, Nadežda Voronova, Larisa Ščukina, Aivars Pecka, Kārlis Tols, Vladimirs Petrovs, Genādijs Voronovs. Taipat izruodē pīsadola: J. Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolys kors (vadeituoja Anda Lipska), pyušamūs instrumentu orkestris “Rēzekne” (vadeituoji Sergejs Sergejevs i Juoņs Pavlovskis), akordeonisti Zane Vancāne i Igors Popovs, Rēzeknis teatra jaunīšu studejis dalinīki (vadeituoji Edvins Klimanovs i Larise Ščukina), doncuotuoji nu jaunīšu deju kūpys “Dziga” (vadeituoja Inga Žirgule). Vaira par izruodi ITE.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
25
Tre
16:00 Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Vabalis krysts
Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Vabalis krysts
May 25 @ 16:00 – 17:30
Majs katuoļu bazneicys kalendarā ir Svātuos Jaunovys Marijis mieness – laiks, kod Vabalē teik izpuškuoti ceļa molys krysti i nūteik maja dzīduojumi. Ari itūgod, saglobojūt vīnu nu namaterialuo kulturys montuojuma tradiceju, pogosta ļauds teik aicynuoti[...]
May
26
Cat
10:00 Tierdzeņš Ukrainys saimu atbolstam @ Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba
Tierdzeņš Ukrainys saimu atbolstam @ Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba
May 26 @ 10:00 – 12:00
26. majā Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys ākys vestibilā Rēzeknis nūvoda specialuos pamatškolys audziekni reikoj labdareibys tierdzeņu, kab snāgtu sovu atbolstu ukraiņu saimem i bārnim, kam kara dieļ daguoja pamest sovu dzimtini.  Tierdzeņā pret zīduojumu varēs īsaguoduot[...]
19:00 Daņču vokors ar folklorys kūpu “... @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
Daņču vokors ar folklorys kūpu “... @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
May 26 @ 19:00 – 21:00
Daņču vokors ar folklorys kūpu "Dyrbyni" @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
Leidza: ārtys mainis kurpis doncuošonai, dzeramais iudiņs. Daleiba breiva.
May
27
Pīk
15:00 Diskuseja par Latgolys parka att... @ Reiga
Diskuseja par Latgolys parka att... @ Reiga
May 27 @ 15:00 – 17:30
Diskuseja par Latgolys parka atteisteibu @ Reiga
Reigys dūme piec latgalīšu navaļstiskūs organizaceju rūsynuojuma lāmuse Moskovys duorzu Reigā puorsaukt par Latgolys parku. Kab dūmuotu, kai reizē ar itom puormaiņom parku padareit par pīviļceiguoku teritoreju i īspieju reidzuonim car tū vaira izzynuot par[...]
16:00 Storptautyskuo Latgolys grafikys... @ Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs
Storptautyskuo Latgolys grafikys... @ Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs
May 27 @ 16:00 – 17:30
Simpozeju producej bīdreiba SIVIA, i jau ostoitū reizi tys nūteik kai daļa nu Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centra simpozeju programys. Tys turpynoj grafikys muokslys medeja īdzeivynuošonu Daugovpilī i Latgolys vuorda nesšonu storptautyskai car grafiku aktivitatem[...]