Drycānīšu portreti i apleicīnis ainovys saplyust fotografeju serejā “Es asu Drycani”

Drycānīšu portreti i apleicīnis ainovys saplyust fotografeju serejā “Es asu Drycani”

Sagataveja: portals lakuga.lv

Itymā nedeļgolā, 31. julī i 1. augustā, Drycānūs byus apsaverama Lanys Kazlauskienis radeitūs fotoportretu izstuode “Es asu Drycani”, kurymā saplyust desmit Drycānu pogosta īdzeivuotuoju portreti i desmit apleicīnis ainovu biļdis, viestej Drycānu pogosta bibliotekys sagataveituo informaceja.

Lanys Kazlauskienis izstuode “Es asu Drycani” ir 2020. godā uzjimtys lelformata fotografejis, kurymuos vīnu vasalumu veidoj desmit Drycānu pogosta īdzeivuotuoju portreti i desmit ituos apleicīnis dobys ainovu i kulturviesturiskūs elementu, tymā skaitā arhitekturys, fiksacejis. Izstuode byus apsaverama pyrmū reizi i tei ir ari Lanys pyrmuo personalizstuode.

Fotografeju serejis autore, īpazeistynojūt ar izstuodis koncepceju, soka: “Muns dzymtais Drycanu cīms, vysa tycamuok, ni ar kū eipašu naatsaškier nu cytu, nu vys tik asu puorlīcynuota – ka vīnu i tū pošu ainovu apsaver tyukstūšom reižu i tikpat i vēļ vaira sūļu tīpat nūīt, itys godim kruotais redzis, taustis, dzierdis i cytu maņu pīredzejums nūsagulsnej, teik nanūviertejami skaists i sirdei tyvs. Tys teik par nūzeimeigu vītejuo cylvāka identitatis daļu. Taitod – lelu vierteibu. Diveju obrozu samontiešona vīnā nav nikas jauns, nu taišni itei tehnika maņ itūšaļt ruodejuos vysa pīmāruotuokuo, kab simboliskā veidā paruodeitu, kai apleicīne laika gaitā saaug ar cylvāku i ūtraiž. Koč i Drycanūs pastuoveigi nadzeivuoju jau aptyvai 20 godu, vys tik itys vidis i cylvāku pīredzejuma zeimūgs ir pamasts tik styprys, ka da ituo naasu atroduse taidys vītys, kur justūs tik pat labi i īdvesmys, spora pylna.”

Fotoserejis “Es asu Drycani” publicitatis biļde

Izstuodē byus apsaverami dažaidu paaudžu drycānīšu portreti, kurūs vydā: Imalda Kazuševa, Staņislava Kompa, Roberts Saksons, Silvija Laizāne, Māris Laureckis, Artūrs Eriņš, Ineta Veļičko, Regīna Ārmane, Antons Kindzuļs i Jānis Vespers. Bet Drycānu ainovys elementus serejai izaraudzejuse poša fotografe, nu itū izvēli ītekmiejs ari vītejūs īdzeivuotuoju paustais redzīņs par, jūspruot, zeimeiguokajom i šmukuokajom vītom Drycānūs. Biļdēs vīta atsaroduse kai obejim pogosta teritorejā dīvnomim, tai vydsškolai, Kakarvīšu piļskolnam, baronu Manteifelu eipašumu drupom, tai ari vairuokom cytom ainovom. Vysus izstuodis dorbus papyldynoj autoris eisi komentari.

“Es asu Drycani” atkluošona paradzāta 31. julī vīnūs piec pušdīņu pi plebanejis i tei byus apsaverama 31. julī nu 13.00 da 19.00 i 1. augustā nu 9.00 da 16.00.

Fotoserejis autore Lana Kazlauskiene kasdīnā struodoj sabīdryskūs attīceibu i marketinga sferā kulturys nūzarē, bet fotografeja ir breivuo laika nūdarbe, kuruos pamati īvuiceiti Profesionalajā fotoškolā Reigā, zynuošonys papyldynotys Reigys Stradeņa universitatis i ISSP školys studeju kursūs.

Izstuode “Es asu Drycani” kai originala Drycānu pogosta vizitkarte iz prīšku byus apsaverama interesentim ari cytuos Rēzeknis nūvoda vītuos. Fotografeju sereja eistynuota kai Drycānu pogosta puorvaļdis inicativa ar Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys Rodūšūs dorbu finansiešonys konkursā dabuotū finansialū atbolstu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Sep
24
Pīk
18:00 “Dailes Kanona” pyrmais koncerts... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
“Dailes Kanona” pyrmais koncerts... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Sep 24 @ 18:00
"Dailes Kanona" pyrmais koncerts - veļtejums Bronislavai Martuževai @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Nu 3. augusta Dailis teatris aicynoj iz septeņu koncertu cyklu “Dailes Kanons”, kuruo pyrmajā koncertā izskanēs veļtejums Bronislavai Martuževai aktrisis Olgys Dregis skaiteitajā dzejā i pianista Edgara Cīruļa spālātajā Imanta Kalniņa muzykā. “Dailes Kanons” ir[...]
Sep
26
Svā
10:00 Seminars “Latgales kultūrtelpas ... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Seminars “Latgales kultūrtelpas ... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Sep 26 @ 10:00 – 16:00
Seminars "Latgales kultūrtelpas identitātes jautājumi un tās aktuālie izaicinājumi" @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Latgalīšu kulturys bīdreiba 26. septembrī aicynoj iz seminaru “Latgales kultūrtelpas identitātes jautājumi un tās aktuālie izaicinājumi”. Vaira informacejis par seminaru ITE. Dasasaceišona seminaram, rokstūt epostu iz latgalisubidreiba@gmail.com.
15:30 Nikodema Rancāna bolvys padūšona... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Nikodema Rancāna bolvys padūšona... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Sep 26 @ 15:30
Nikodema Rancāna bolvys padūšona Latgolys izcyluokajim pedagogim @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
26. septembrī Rēzeknis Tehnologeju akademejā (RTA) padūs Nikodema Rancāna bolvy Latgolys izcyluokajim pedagogim.  Seši školuotuoji sajims eipašu Riharda Cibļa darynuotu saktu, kas jau palykuse par tradicionalu ituo konkursa bolvu. Bolva – sudobra pokovsakta – ir[...]
Oct
2
Sai
18:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Krustpiļs Kulturys noms
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Krustpiļs Kulturys noms
Oct 2 @ 18:00
Grupys "Baltie lāči" koncertprograma "Tirgus stāsti" @ Krustpiļs Kulturys noms
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
19:00 Gundegas Rancānes gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Gundegas Rancānes gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Oct 2 @ 19:00
Gundegas Rancānes gleznu izstuode "Klātesot" @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Laikā nu 8. septembra leidz 2. oktobram Latgolys Kulturviesturis muzejā var apsavēr pavasarī Covid-19 īrūbežuojumu dieļ atcaltū muokslinīcis Gundegys Rancānis gleznu izstuodi “Klātesot”. Izstuode atspīgeļoj G. Rancānis vierteibys gleznīceibā, kur vysu leluokuo nūzeime ir koloritam,[...]