Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Itūnedeļ treis kulturys lītys īsoka portala lakuga.lv redakceja. Mes aicynojam izakustēt nu sātys. Nedeļa nu 9. da 15. augusta zeimeiga ar kasgadejim Vyssvātuokuos Jaunovys Marejis dabasūs pajimšonys svātkim, Sātys kafejneicu dīnom Vydslatgolā 13.–14. augustā i vosorys turpynuošonūs, partū baudom tū, kū pa pylnam var viņ vosorā – Latgolys leluokuos iudiņu kruotivis i tū, kas storp jom.

Aglyunys bazilika Osvalda Zvejsalnieka dorbūs

Svātceļnīki, sakralais laukums, lyugšonys, zynoms sv. mišu parāds, Dīvmuote… Ar kū sovaiduoku var puorsteigt Aglyunys bazilika? Iz jū pasavērt sovaižuok vysplašuokajā nūzeimē var var caur Osvalda Zvejsalnieka glaznom. Paškūrstit glaznu reprodukcejis jam veļteitūs izdavumūs i izstuožu katalogūs. Kruosu kontrasti, naparosti rakursi, vysam puori bazilikys tūrņu vertikalis – Aglyunys ainovā, momenta izjiutā, kristīša apziņā. Glaznu nūsaukumi runoj poši par sevi: “Bazilika. Rudens” 2001, “Aglona” 2000 (P. Zeile “Osvalds Zvejsalnieks no Zvejsalām”, 2004); “Aglona” 2006, “Bazilika” 2006, “Latgale” 2007, “Bazilika. Vējš” 2007 (O. Zvejsalnieks “Baltā baznīca”, 2009); “Baltā ābele. Aglona”, 2012, “Ceļinieks Aglonā” 2012 (O. Zvejsalnieks “Terra Vitae”, 2014); “Aglona” 2015 (O. Zvejsalnieka glaznu izstuodis “Gadiem pāri” buklets, 2019).

 Glaznuos ap baziliku paruodeituos lītys sajiutamys intuitivi, uzrunoj arhetipiski dzili. Uobeļneica – muotis byuteiba, sylta vosorys augļu nūbrīsšona; sātys ar izteiksmeigim jumtim – mīra sajiuta, seve pījimšona, apleicejūs mīlesteiba; viejs – puormaiņu nesiejs, jauna atskuorsme, cytaida saprasšona.

Uorenīšu muokūni iz mēlis soldonumu pīturā “Cīlovys”

Jau viestejom ITE, ka itūvosor Latvejā nūteik Sātys kafejneicu dīnys, itymā nedeļgolā pi seve gostūs sauc sātys kafejneicys Preiļu, Ludzys i Rēzeknis apleicīnē. 14. augustā īsacejums ir nūbraukt iz Lubuona mitruoju, kur Nagļūs durovys vērs i ar gordanumim cīnuos soldonumu pītura “Cīlovys”, kas ir vīnys saimis īsuokta sapyna eistynuošona par gordu nūstuošonys vītu Lubuona azara apleicīnē. Sātys kafejneicu dīnā “Cīlovys” sūlej, ka varēs paraudzeit, kai garšoj “Teirumnīku pūrs”, “Ļuodānu syls”, “Uorenīšu muokūni”, “Lubuons” i cyti Nagļu apleicīnei veļteiti, latgaliski nūsauktī glazurkekseni.

Tymā pat dīnā Nagļu/Īdenis ceļa krystcelēs, kur atsarūn “Cīlovys”, saimem byus vareiba paraudzeit sovus spākus rodūšajuos darbneicuos, apsavērt muokslineicys Agrys Ritenis dorbu vīnys dīnys izstuodi i pīcuos stuņdēs vokora pīdzeivuot literari muzykalu sasatikšonu ar Ilzis Spergys dzejūlim i Ingara Gusāna (kurs zynoms kai Sovvaļnīks) dzīsmem, bet sešuos stuņdēs vokora izbaudeit etnomuzykys grupys “Muosys” dzīsmis. Pyrma braukšonys gon juodasasoka. Bet dīna ir gona gara, kab pagasteitu i vairuokuos vītuos – izzynuot par Sātys kafejneicu dīnu vītom var Lauku ceļuotuoja sātyslopā ITE.

Latgolys apceļuošonys akceja “No Rāznas līdz Lubānam”

Aicynojom atlykušuos puora vosorys nedelis pavadeit ceļojūt, īpazeistūt vysaidys apskatis vītys Latgolā. Niu da augusta beigu veļ var paspēt pīsadaleit Latgolys apceļuošonys akcejā “No Rāznas līdz Lubānam”, kurā, sekojūt kartei, ir vareiba aizbraukt gostūs iz 20 interesantom vītom storp divm leluokajim Latvejis azarim – Lubuonu i Rāznu, suocūt ar pūra stygom leidz pat mini zoo i pūdnīku darbneicom. Vaira informacejis ITE.