Festivals “Upītes Uobeļduorzs” itūgod byus jau 20. reizi

Festivals “Upītes Uobeļduorzs” itūgod byus jau 20. reizi

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Sastdiņ, 18. septembrī, sovu 20. nūtikšonys reizi svieteis senejuokais vys vēļ nūteikūšais latgalīšu festivals – meilys aiļu i dzīšmu festivals “Upītes Uobeļduorzs”, kas ir vīna nu stabiluokūs i zynomuokūs rudiņa tradiceju Zīmeļlatgolā. Jubilejis festivalā Bolvu nūvoda Upītē eipaši taiseitā spīgeļu estradē sūpluok grupom “Dabasu Durovys”, “Unknown Artist”, folklorys kūpai “Upīte” i cytim, gostūs byus dzīduotuoja Katrīna Dimanta i dzīsminīks Goran Gora, informej festivala reikuotuojs Andris Slišāns.

Meilys aiļu i dzīšmu festivala “Upītes Uobeļduorzs”, kas nūtiks 18. septembrī sešuos stuņdēs vokora eipaši taiseitā zalta spīgeļu estradē Bolvu nūvoda Upītē, suokums vaicojams 2002. godā, i tys ir vacuokais da ituo nūteikūšais latgalīšu festivals pasaulī. Pasuokuma idejis autors ir latgalīšu literats, nūvodpietnīks Ontons Slišāns, kurš sovulaik īsadūmuoja sataiseit sovpateigu Dzejis dīnom veļteitu festivalu, kab popularizēt i saglobuot latgalīšu volūdu. Itūšaļt festivala organiziešonu turpynoj Ontona dāls Andris Slišāns ar saimi, saglobojūt festivalu kai kasgadeju sasatikšonys reizi, kurā skaņ latgalīšu volūda.

Festivala reikuotuojs, namaterialuos kulturys montuojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns, gaidūt jubilejis festivalu, atzeist: “Prīca, ka loba ideja, kas rodusēs jau pošā 21. godu symta suokumā ir dzeivuotspiejeiga i bez puortraukuma kotru rudini vuoc latgalīšu dzejis i muzykys augļus. Lapnums, ka “Upītes Uobeļduorzs” 20 godus ir audzs i styprynovīs gorā, namaineigi palīkūt par vīneigū regularū, stabilū nūtikšonu, kur vīnuvīt puļcejās kai populari, tai tikū darbeibu suokuši muziki i dzejnīki, kuri sovus dorbus roda latgaliski.”

“Upītes Uobeļduorzs” kotru godu puļcej latgalīšu literatus i muziķus, īpazeistynojūt kai ar jaunim vuordim latgalīšu kulturā, tai aicynojūt latgalīšu muzyku i literaturu atkluot kotram interesentam. Itūgod festivala dalinīku pulkā ir i festivala veterani – grupys “Dabasu Durovys”, “Unknown Artist”, folklorys kūpa “Upīte”, tai festivalā dzierdātys apvīneibys i nu jauna daguojuši izpiļdeituoji – “Ginc un Es”, “Kei-Rei”, Santa Savicka-Drozdova, “Staiguļi”, “Гном”. Naiztryukstūša festivala daļa ir literarī lasejumi, kurūs itūgod varēs dzierdēt Ligijis Purinašys, Ilzis Spergys, Mārītis Slišānis, Evikys Muizniecis, Annelis Slišānis, kai ari Egitys Terēzis Jonānis, Dagnejis, Guntys Ločmelis i Meldys Gailānis literarūs dorbus. Festivala tradiceja ir ari kaids eipašais gosts – ite bejs i muzikis Renārs Kaupers, i aktrise Zane Jančevska, dzīsminīks Kārlis Kazāks, grupa “Inokentijs Mārpls”, “Gain Fast” i cyti, nu itūreiz iz skotivis kuops ari dzīduotuoja Katrīna Dimanta i dzīsminīks Goran Gora, kuru izpiļdejumā skanēs ari kaida dzīsme latgaliski. Ituo gods festivala vadeituoja lūmu apsajiems piļdeit Latvejis Radejis 5 raidejuma “Pīci breinumi” vadeituojs i Rēzeknis Tautys teatra akters Juoņs Pampe.

Festivala beleti byus nūpārkami pyrma pasuokuma 18. septembrī, festivala suokums sešuos stuņdēs vokora. Beletu cena 5,00 €. “Upītes Uobeļduorza” reikuotuojs ir namaterialuos kulturas montuojuma centrs “Upīte”, bet festivala nūtikšonu podtur Vaļsts kulturkapitala fonds.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jan
28
Sai
12:00 Puorguojīņs pa Rēzekni “Piļsāta ... @ Rēzekne
Puorguojīņs pa Rēzekni “Piļsāta ... @ Rēzekne
Jan 28 @ 12:00 – 15:00
28.janvarī gaidoms puorguojīņs pa Rēzekni “Piļsāta pi upis i storp stacejom”. Plānuots apmāram 3 stuņžu laikā nūīt ap 7 kilometrim. Tū suoks pi dzeļžaceļa stacejis “Rēzekne II”, varēs izzynuot, ar kū tei ir seviška. Tuoļuok[...]
21:00 “Muzikālā banka 2022” @ Daugovpiļs Olimpiskais centrs
“Muzikālā banka 2022” @ Daugovpiļs Olimpiskais centrs
Jan 28 @ 21:00 – 23:30
Daugovpiļs Olimpiskajā centrā otkon nūtiks Latvejis Radejis 2 goda vierteiguokūs pop i rokdzīšmu aptaujis “Muzikālā banka 2022” apbolvuošonys ceremoneja. Jau īrostai “Muzikālās Bankas” finala koncertšovs byus dinamiski kruošņs, muzykali vierīneigs i īspaideigs, pīsadolūt aizvadeituo gods Latvejis[...]