Aizsuokts dorbs pi interaktivys digitaluos izstuodis par latgalīšu i jaunnorveģu volūdom

Aizsuokts dorbs pi interaktivys digitaluos izstuodis par latgalīšu i jaunnorveģu volūdom

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Ar saukli “Struodojam kūpā īkļaujūšai Eiropai” bīdreiba “Valodu muzejs”, bīdreiba “LgSC” i Jaunnorveģu volūdys kulturys centrs (Nynorsk kultursentrum; Norvegeja) aizsuokuši eistynuot projektu, kurā diveju godu laikā tiks sataiseita interaktiva digitaluo izstuode par latgalīšu i jaunnorveģu volūdom. Izstuode byus paradzāta plašai auditorejai, suocūt nu vydsškolānu da volūdys pietnīku i volūdys politikys veiduotuoju, portalu lakuga.lv informēja bīdreibys “Valodu muzejs” vaļdis prīšksādātuoja Elīna Kokareviča.

Kai Latvejā, tai Norvegejā vaļsts volūdai ir divejis rokstu tradicejis – kotrai nu tūs ir senejis, viesturiskys saknis, i ar kotru nu itūs tradiceju saisteita atseviška kultura. Mozuok izmontuotūs variantu – latgalīšu i jaunnorveģu volūdu – lītuotuoji vysod ir ceinejušīs par volūdys statusa dabuošonu i saglobuošonu, par sovu kai volūdys lītuotuoju vīnleidzeibu sabīdreibā i par dažaidu stigmu nūviersšonu. Kab volūda byutu i atsateisteitu, kai jau asūšūs, tai potencialūs lītuotuojus vajadzeigs pamudynuot tū lītuot i juorūn vareiba jim runuot i raksteit sovā volūdā. Pi tuo vysa vajadzeigs ari, kab sabīdreibā kūpumā apsazynuotu mozuok lītuotuos volūdys vierteibu, kab tei tyktu iztvarta kai vierteiga vysys nacejis kūpeiguo montuojuma daļa, kam naiztikt bez atbolsta i atteisteibys.

Vīns nu aizsuokuo projekta mierku ir ari atteisteit ilgstūšu sadarbeibu Latvejis i Norvegejis organizaceju vydā, deļtuo ituo gods septembrī tyka sparts pyrmais sadarbeibys aizsuokšonys i styprynuošonys sūļs – gasteišona Norvegejā, Eštā, kur atsarūn vīna nu treju norveģu sadarbeibys partneru puorvaļdeitūs īstuožu – Īvara Osena muzejs (Ivar Aasen-tunet). Īvars Osens (1813–1896) ir norveģu dialektologejis i leksikografejis pamatliciejs, jaunnorveģu rokstu volūdys sataiseitojs. Jam veļteitais muzejs ir vīns nu golvonūs jaunnorveģu volūdys atteisteibys i styprynuošonys centru Norvegejā. Jaunnorveģu volūdys kulturys centra pīredze kai volūdys politikys veiduošonā, tai jaunnorveģu volūdys statusa styprynuošonā i modernu muzeologiskūs prakšu pīlītuošonā Latvejis partnerorganizacejom projektā byus nūzeimeigs īdviesmis i zynuošonu olūts.

Gasteišonys laikā projektā īsaisteituos pusis puorrunuoja kai projekta eistynuošonys strategeju i vajadzeigūs sūļus, kab sataiseitu optimalu digitalū izstuodi par latgalīšu i jaunnorveģu volūdu pylsūniskuos īsaistis kontekstā. Kluotyn tam guojuse ari vaira izzynuošona par Īvaru Osenu, jaunnorveģu volūdu, tai ari muzeja sataiseišonys viesturi darbeibys strategeju. Taipat norveģu partneri īpasazyna ar bīdreibu “Valodu muzejs” i zeimynu “Valodu māja”, bīdreibu “LgSC” i latgalīšu volūdu kai taidu. Iz prīšku planavuot struoduot pi digitaluos izstuodis satura taiseišonys – pietejuma par obejom volūdom –, lobuokūs muzeologiskūs prakšu apsazynuošonys i sadarbeibys styprynuošonys, kas eistynuosīs, kod ari Norvegejis partneri gasteis Reigā.

Jaunnorveģu volūdys kulturys centra Jaunnorveģu rokstu kulturys nūdalis vadeituoja Tūne Slēnesa (Tone Slenes) atzeist, ka itei ruodīs byus aizraunūša sadarbeiba, jo projekts saskaņ ar Jaunnorveģu volūdys kulturys centra strategeju, kas cyta vydā koncentrejās ari iz tū, kab padareitu pasauļa volūdu daudzveideibu radzamuoku. “Tū mes varim eistynuot, sasadorbojūt ar Eiropus minoritarūs volūdu puorstuovim par pasuokumim i metodem, kai saglobuot i styprynuot volūdyskū daudzveideibu, i sasadorbojūt ar volūdu muzejim pasaulī, kab apsameitu zynuošonom par volūdu i komunikaceju.”

Bīdreibys “Valodu muzejs” vaļdis prīšksādātuoja, rakstneica i literaturzynuotneica Elīna Kokareviča i vaļdis lūceklis, volūdnīks i norveģu volūdys specialists Snorre Karkonens-Svensons, kurs ir ari projekta iniciators, izsver, cik nūzeimeigs itys projekts i sadarbeiba ir bīdreibai, kurys ilgermeņa mierkis ir aptyvai desmit godu laikā Latvejā sataiseit Volūdu muzeju. “Vys jau pandemejis laiks ir mums paruodejs, ka ir juodūmoj ari par jaunom muzeologiskom pīejom i praksem, deļtuo ir aizsuokts dorbs pi digitaluos izstuodis sataiseišonys, kas byus eipašs izaicynuojums, jo gribīs radeit izstuodi par volūdom tai, kab tei ruodeitūs aizraunūša piec īspiejis plašuokai auditorejai.” Kai bīdreibys “LgSC” puorstuovis Norvegejā beja ari latgalīšu volūdys eksperte, literate Ilze Sperga i bīdreibys projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys aktiviste Vineta Vilcāne.

Projekts “Latgalīšu i jaunnorveģu volūdys izstuode: sadarbeiba i pīredze myusdīneigu digitalūs rysynuojumu izstruodē” teik eistynuots ar Eiropys Ekonomiskuos zonys finanšu instrumenta i Norvegejis finanšu instrumenta 2014.–2021. goda perioda Divpusejuos sadarbeibys fonda finansejumu. Vaira par projektu i īsaisteitajom organizacejom var izzynuot ITE.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Dec
4
Sai
14:00 Dzejis festivals “Prima Vista” @ Ciesis, tīšsaiste
Dzejis festivals “Prima Vista” @ Ciesis, tīšsaiste
Dec 4 @ 14:00 – 23:00
Dzejis festivals "Prima Vista" @ Ciesis, tīšsaiste
“Prima Vista” ir storpautiskys literaturys i dzejis festivals, tys kotru godu nūteik Igaunejā, Tartu. Ituo gods festivala programu ar golvonū temu “Mozais pasauļs” (Mazā pasaule) 4. decembrī prezentēs ari Ciesīs. Dzejnīku i muokslinīku vydā byus[...]
17:00 “Gūdi” Upītē @ Namaterialuos kulturys centrs "Upīte"
“Gūdi” Upītē @ Namaterialuos kulturys centrs "Upīte"
Dec 4 @ 17:00 – 18:00
"Gūdi" Upītē @ Namaterialuos kulturys centrs "Upīte"
Ituo goda 4. decembrī Namaterialuos kulturys montuojuma centrā “Upīte” byus Namaterialuos kulturys montuojuma svātki “Gūdi”, kurūs sveiks i gūdynuos cylvākus, kas atbolsta i veicynoj “Upītes kulturtelpu”. Taipoš byus ari starpdisciplinars koncerts ar vairuoku muziku apvīnuojumu[...]
19:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Jelgavys Kulturys noms
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Jelgavys Kulturys noms
Dec 4 @ 19:00
Grupys “Baltie lāči” koncertprograma “Tirgus stāsti” @ Jelgavys Kulturys noms
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
Dec
7
Ūtr
22:05 Ilzis Spergys kruojuma “Dzeiveib... @ Latvejis Radejis 1 eters
Ilzis Spergys kruojuma “Dzeiveib... @ Latvejis Radejis 1 eters
Dec 7 @ 22:05
Ilzis Spergys kruojuma "Dzeiveiba" radejis lasejumi - "Marabeju kolns" @ Latvejis Radejis 1 eters
Nu 7. da 11. decembra, kotru vokoru 22.05 Latvejis Radejis 1 eterā izskanēs pyrmī radejis lasejumi latgaliski – Ilzis Spergys kruojuma “Dzeiveiba” stuosti. Radejis lasejumu muokslinīcyskais vadeituojs ir Kristaps Rasims, bet stuostu klausamuos versejis golvonais[...]
Dec
8
Tre
22:05 Ilzis Spergys kruojuma “Dzeiveib... @ Latvejis Radejis 1 eters
Ilzis Spergys kruojuma “Dzeiveib... @ Latvejis Radejis 1 eters
Dec 8 @ 22:05
Ilzis Spergys kruojuma "Dzeiveiba" radejis lasejumi - "Puika mežā" @ Latvejis Radejis 1 eters
Nu 7. da 11. decembra, kotru vokoru 22.05 Latvejis Radejis 1 eterā izskanēs pyrmī radejis lasejumi latgaliski – Ilzis Spergys kruojuma “Dzeiveiba” stuosti. Radejis lasejumu muokslinīcyskais vadeituojs ir Kristaps Rasims, bet stuostu klausamuos versejis golvonais[...]