Aizsuokts dorbs pi interaktivys digitaluos izstuodis par latgalīšu i jaunnorveģu volūdom

Aizsuokts dorbs pi interaktivys digitaluos izstuodis par latgalīšu i jaunnorveģu volūdom

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Ar saukli “Struodojam kūpā īkļaujūšai Eiropai” bīdreiba “Valodu muzejs”, bīdreiba “LgSC” i Jaunnorveģu volūdys kulturys centrs (Nynorsk kultursentrum; Norvegeja) aizsuokuši eistynuot projektu, kurā diveju godu laikā tiks sataiseita interaktiva digitaluo izstuode par latgalīšu i jaunnorveģu volūdom. Izstuode byus paradzāta plašai auditorejai, suocūt nu vydsškolānu da volūdys pietnīku i volūdys politikys veiduotuoju, portalu lakuga.lv informēja bīdreibys “Valodu muzejs” vaļdis prīšksādātuoja Elīna Kokareviča.

Kai Latvejā, tai Norvegejā vaļsts volūdai ir divejis rokstu tradicejis – kotrai nu tūs ir senejis, viesturiskys saknis, i ar kotru nu itūs tradiceju saisteita atseviška kultura. Mozuok izmontuotūs variantu – latgalīšu i jaunnorveģu volūdu – lītuotuoji vysod ir ceinejušīs par volūdys statusa dabuošonu i saglobuošonu, par sovu kai volūdys lītuotuoju vīnleidzeibu sabīdreibā i par dažaidu stigmu nūviersšonu. Kab volūda byutu i atsateisteitu, kai jau asūšūs, tai potencialūs lītuotuojus vajadzeigs pamudynuot tū lītuot i juorūn vareiba jim runuot i raksteit sovā volūdā. Pi tuo vysa vajadzeigs ari, kab sabīdreibā kūpumā apsazynuotu mozuok lītuotuos volūdys vierteibu, kab tei tyktu iztvarta kai vierteiga vysys nacejis kūpeiguo montuojuma daļa, kam naiztikt bez atbolsta i atteisteibys.

Vīns nu aizsuokuo projekta mierku ir ari atteisteit ilgstūšu sadarbeibu Latvejis i Norvegejis organizaceju vydā, deļtuo ituo gods septembrī tyka sparts pyrmais sadarbeibys aizsuokšonys i styprynuošonys sūļs – gasteišona Norvegejā, Eštā, kur atsarūn vīna nu treju norveģu sadarbeibys partneru puorvaļdeitūs īstuožu – Īvara Osena muzejs (Ivar Aasen-tunet). Īvars Osens (1813–1896) ir norveģu dialektologejis i leksikografejis pamatliciejs, jaunnorveģu rokstu volūdys sataiseitojs. Jam veļteitais muzejs ir vīns nu golvonūs jaunnorveģu volūdys atteisteibys i styprynuošonys centru Norvegejā. Jaunnorveģu volūdys kulturys centra pīredze kai volūdys politikys veiduošonā, tai jaunnorveģu volūdys statusa styprynuošonā i modernu muzeologiskūs prakšu pīlītuošonā Latvejis partnerorganizacejom projektā byus nūzeimeigs īdviesmis i zynuošonu olūts.

Gasteišonys laikā projektā īsaisteituos pusis puorrunuoja kai projekta eistynuošonys strategeju i vajadzeigūs sūļus, kab sataiseitu optimalu digitalū izstuodi par latgalīšu i jaunnorveģu volūdu pylsūniskuos īsaistis kontekstā. Kluotyn tam guojuse ari vaira izzynuošona par Īvaru Osenu, jaunnorveģu volūdu, tai ari muzeja sataiseišonys viesturi darbeibys strategeju. Taipat norveģu partneri īpasazyna ar bīdreibu “Valodu muzejs” i zeimynu “Valodu māja”, bīdreibu “LgSC” i latgalīšu volūdu kai taidu. Iz prīšku planavuot struoduot pi digitaluos izstuodis satura taiseišonys – pietejuma par obejom volūdom –, lobuokūs muzeologiskūs prakšu apsazynuošonys i sadarbeibys styprynuošonys, kas eistynuosīs, kod ari Norvegejis partneri gasteis Reigā.

Jaunnorveģu volūdys kulturys centra Jaunnorveģu rokstu kulturys nūdalis vadeituoja Tūne Slēnesa (Tone Slenes) atzeist, ka itei ruodīs byus aizraunūša sadarbeiba, jo projekts saskaņ ar Jaunnorveģu volūdys kulturys centra strategeju, kas cyta vydā koncentrejās ari iz tū, kab padareitu pasauļa volūdu daudzveideibu radzamuoku. “Tū mes varim eistynuot, sasadorbojūt ar Eiropus minoritarūs volūdu puorstuovim par pasuokumim i metodem, kai saglobuot i styprynuot volūdyskū daudzveideibu, i sasadorbojūt ar volūdu muzejim pasaulī, kab apsameitu zynuošonom par volūdu i komunikaceju.”

Bīdreibys “Valodu muzejs” vaļdis prīšksādātuoja, rakstneica i literaturzynuotneica Elīna Kokareviča i vaļdis lūceklis, volūdnīks i norveģu volūdys specialists Snorre Karkonens-Svensons, kurs ir ari projekta iniciators, izsver, cik nūzeimeigs itys projekts i sadarbeiba ir bīdreibai, kurys ilgermeņa mierkis ir aptyvai desmit godu laikā Latvejā sataiseit Volūdu muzeju. “Vys jau pandemejis laiks ir mums paruodejs, ka ir juodūmoj ari par jaunom muzeologiskom pīejom i praksem, deļtuo ir aizsuokts dorbs pi digitaluos izstuodis sataiseišonys, kas byus eipašs izaicynuojums, jo gribīs radeit izstuodi par volūdom tai, kab tei ruodeitūs aizraunūša piec īspiejis plašuokai auditorejai.” Kai bīdreibys “LgSC” puorstuovis Norvegejā beja ari latgalīšu volūdys eksperte, literate Ilze Sperga i bīdreibys projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys aktiviste Vineta Vilcāne.

Projekts “Latgalīšu i jaunnorveģu volūdys izstuode: sadarbeiba i pīredze myusdīneigu digitalūs rysynuojumu izstruodē” teik eistynuots ar Eiropys Ekonomiskuos zonys finanšu instrumenta i Norvegejis finanšu instrumenta 2014.–2021. goda perioda Divpusejuos sadarbeibys fonda finansejumu. Vaira par projektu i īsaisteitajom organizacejom var izzynuot ITE.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
27
Sai
all-day “Satiec savu meistaru!” @ Latgola
“Satiec savu meistaru!” @ Latgola
Apr 27 – Apr 28 all-day
Tradicionalais pasuokums “Satiec savu meistaru!” itūgod byus vysa apreļa garumā i kotru nedeļgolu aicynuos interesentus iz kaidu nu latvīšu viesturiskajom zemem i Reigu izzynuot myusu namaterialū kulturys montuojumu meistarklasēs, praktiskuos nūdarbeibuos i lekcejuos, informej Latvejis[...]
10:00 “Vuolyudzāni” i latgalīšu rokstu... @ Rēzeknis Vaļsts gimnazeja
“Vuolyudzāni” i latgalīšu rokstu... @ Rēzeknis Vaļsts gimnazeja
Apr 27 @ 10:00 – 14:00
27. aprelī, Latgolys kongresa dīnā, Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazejā (Dziernovu īlā 3a) nūtiks 24. skotuvis runys konkurss “Vuolyudzāni” i 23. atkluotuo latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis olimpiade, informej Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja[...]
14:00 Dirigentis Andys Lipskys jubilej... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Dirigentis Andys Lipskys jubilej... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Apr 27 @ 14:00 – 15:15
Jau gondreiž 40 godu kordirigente Anda Lipska struodoj sovā profesejā. Dzīd. I īdrūsynoj dzīduot cytim. Ka kaids īrūsynoj, aizsuoc i mes dzīdim leidza, saīt dzīduošona voi varbyut dzīdynuošona? Nu rauduošonys aicynuojuma saīt raudynuošona, nu doncuošonys[...]