Daugovpilī īstudāta pa daļai latgaliska muzykala puorsoka pīaugušajim par Laimis luoci

Daugovpilī īstudāta pa daļai latgaliska muzykala puorsoka pīaugušajim par Laimis luoci

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

5. februarī 18.30 stuņdēs i 6. februarī 15.00 stuņdēs Daugovpiļs teatrī byus nūsaverama muzykala puorsoka pīaugušajim “Pa Laimes lāča pēdām” Oļega Šapošnikova režejā, kas pyrmizruodi ar stuovaplausim pīdzeivuoja 10. decembrī, informej VSIA “Daugavpils teātris” sabīdryskūs attīceibu vadeituoja Janīna Ivanova.

Izruode veiduota piec Andreja Upīša stuosta “Sūnu ciema zēni” motivu i baļsteita puorsoku lykumūs, partū ite seņdīnys mejās ar myusdīnom i breinumi palīk par kasdīnu. Pavysam kai originaldorbā syuncīmīši dūdās ceļuojumā Laimis luoča mekliejumūs, kab izgluobtu sovu cīmu nu godim ilgys nūlemteibys, tok itūreiz ar burvu navigatora paleidzeibu aizkleist Eiropys plašumūs. Iz tyvuokom i tuoluokom zemem pasaverūt, braucieji saprūt, ka laime nav tuoli juomeklej, jei ir tepat i pošu spākim izveidojama.

Karteņa: Gatis Timofejevs

Īstudiejuma dramatiziejumu veiduoja rakstneica Monika Zīle, kura beja ari vīna nu pyrmizruodis skateituoju i lobupruot piec izruodis nūsavieršonys dalejuos sovūs īspaidūs: “Munai paaudzei tei ir klasika. Tei jau ir trešuo reize, kod veidoju pazeistama dorba dramatiziejumu, tok kotra reize ir unikala pīredze, kotrai izruodei ir cyta nūkruosa. Ite es pīsaskaņoju muzykalam nūformiejumam, īkļaunūt latgalisku pīskaņu i, prūtams, saglobojūt autora morali – Laimis luocs eksistej viņ myusu prīškstotūs. I puorsokuos, i realitatē cylvāki gaida syltus peirāgus nu dabasu kreitam, car, ka jūs vītā kaids vysu izdareis, tok sevkurs ir pats sovys laimis kaliejs. Izruode izadeve dzierkstūša, dzeivisprīceiga, bez didaktikys i piersta krateišonys, kab kotrys skateituojs pats var izsprīst, kur varātu byut Syunu cīms i voi gadejumā jis pats nav nu tīnis…”

Karteņa: Gatis Timofejevs

Aktrise Kristīne Veinšteina, kura izruodē ir vīna nu laimis maklātuoju, vuordā Tonija, stuosta par varūnis atskuorstū atziņu ceļuojuma laikā izruodis vuordim: “Zeme vysur vīnaida. Ļauds gon vysaidi. Cylvākam juosabeist viņ pošam nu sova slynkuma.” Sovutīs akters Jānis Jarāns, kurs īsajuta izruodis teicieja lūmā, pīzeist, ka itys stuosts ir par kotru nu myusu.

Daudzus izruodis apmaklātuojus īinteresēja naparostī kostimi, kuri darynuoti nu vysaidu materialu: atkrytumu maisu, rūtaļlītu, bļakys buņdžu i daudzu cytu. Izruodis radūšuo komanda atzeimej, ka ituos izruodis kostimi ir unikala līceiba par īstudiejuma tapšonys procesu uorkuortejuos situacejis laikā. Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” topa vēļ ituo gods suokuos, i tūšaļt uorkuortejuos situacejis deļ beja sarežgejumi ar audumu pīguodi, partū tyka rosti radūši rysynuojumi, kuo rezultatā topa na viņ spūdri tāli, bet ari viestejums par apleicejuos vidis saaudziešonu, kas ir vīna nu syuncīmīšu ceļuojumā saprostūs atziņu. 

Karteņa: Gatis Timofejevs

Izruodē pīsadola Jānis Jarāns, Ilona Bagele, Kristīne Veinšteina, Agnese Laicāne, Maija Korkliša, Jūlija Ļaha, Inese Ivulāne-Mežale, Ritvars Gailums, Māris Korsiets, Zanda Mankopa, Marģers Eglinskis, Egils Viļumovs, Milena Savkina, Jevgeņijs Mihailovs, Dainis Skutelis, Atis Ieviņš, Alisa May, Kristīna Zaharova, Natālija Kotona i Daugovpiļs teatra dejuotuoju trupa.

Izruodē skaņ Valta Pūcis muzyka Reiņa Sējāna aranžiejumā, dzīšmu tekstu autoris ir Inese Zandere i Kristīne Veinšteina, solistu vokaluo pedagoge – Ilona Bagele, īstudiejuma horeografe – Irina Bogeruka, scenografejis i kostimu autore – Inga Bermaka, stilists – Gatis Timofejevs, gaismu muokslinīks – Sergejs Vasiļjevs. Izruode nūteik latvīšu i latgalīšu volūdā ar dažom ainom pūļu, romu i vuocu volūdā. Izruode paradzāta skateituojim nu 16 godu vacuma.

Karteņa: Gatis Timofejevs

Beleti – Daugovpiļs teatra kasē (654 26520), “Biļešu paradīze” kasēs i škārsteiklā

Kalenders

Dec
4
Tre
18:00 Latgolys dīna 2024 @ tīšsaistē
Latgolys dīna 2024 @ tīšsaistē
Dec 4 @ 18:00 – 20:00
Latgolys dīna jau catūrtū godu ir izaveiduojuse par Latgolys Plānuošonys regiona (LPR) goda gola vierīneiguokū nūtikšonu, kas veļteita cylvākresursim, Latgolys regiona uzjiemiejdarbeibys aktiviziešonai i atteisteibai, Latgolys puorstuovnīceibys darbeibys populariziešonai, taipoš ari vītejūs uzjiemieju, izgleiteibys īstuožu[...]