Ilze Sperga. Nikur, nikur

Ilze Sperga. Nikur, nikur

Stuosta autore: Ilze Sperga

Pārnejuo goda decembrī konkursā “Latgolys prozys skaitejumi 2021” III vītu dabuoja Ilzis Spergys stuosts “Nikur, nikur”, tys aizsuokts 2019. godā, bet punkts pyrma publiciešonys dalikts 2021. godā. Stuostu kai video, tai puorskaitomā versejā pīduovojam ari portala lakuga.lv skaiteituojim.

Karteņa: ekranuzjāmums nu video

Kur ta ir tī laimeigī cylvāki. Tī, kas dzeivoj vīgli. Tī, kam vyss ir labi. Kas karteņuos vysod smaida, kam ir tī gordī peirāgi, šmukī bārni i kopeja kruškys, sieņs, ūgys, snīgaveiri, kļovu lopys, kruosuotys ūlys, puču vaiņuki. Kas paspiej vysu padareit laikā, vysu nūfotografēt i īlikt Instagramā.

Es beju laimeiga. Lobu laiku es beju laimeiga. Kai sapynā liduoju viers zemis. Īsadūmoj, tys ir kai pasaceļt puori kūku viersyunem, puori elektreibys stulpim, kab nasasapeit vodūs. Aizturēt elpu i īt taišni gaisā, a vodi palīk apakšā. Augši, augši. Elpuot dzili, vīgli, vīgli liduot vysam pasauļam puori i redzēt skaidri — vysu da pādejuo seikuma.

Beja i izbeja. Padzeivuoji i gona.

Izamauc kai syla tuorps nu zuomaucis. Niu jauna uoda, speideiga. Vītom suop. Rudiņa saulē tai i laistuos. A tai žāļ tuo, kas bejs. Tūs pīskuorīņu, kū globuoja tei vacuo uoda, kuruos vaira nav. Nazkaidi palāki kokari iz zemis.

Tai vyss aizīt. Beja i nav.

Syltā rudiņa saulē siedieju jūs jiurys krostā iz taida kai kūka tylta, jiura elpuoja i sytuos pi apglumiejušūs ak jau ūzula stulpu. Jiura elpuoja maņ zam kuoju, jiura lyzguoja senejuos kūka konstrukcejis, zalis zuoļu buordys leiguojuos jai leidza. Vysur mygla apleik, saule kai apmauta. Speid nazkur tī augši, bet nikur. Sfumato. Siedieju i beju pylna da molu ar prīcu i mīlesteibu. Jis dreiži atīs nu sovys vīsneicys, sasatiksim otkon. Staiguosim pa īleņom, miļjonim ļaužu ar zūlem iztreitys akmiņa plitkys zam kuoju, īīsim paēst, jis turēs munu rūku. Pasauļs ir tik skaists i vyss muns. Jiura lyzgoj sātu pamatus, gruobojās ap slapnim i nūglumiejušim myurim ar kanalu tausteklim i vysu laiku nazkū čoukst i stuosta, elpoj i eļsinej. Izelpa, īelpa.

Nazkaidi rasni i bļausteigi ļauds gondoluos, ratī svešinīki, kas kai tauksteidamīs īt puori tyltim i sasaklīdz ar paliciejim ūtrā krostā. Jis mani aizvess da vīsneicys, mes sarunuosim, kod otkon vokorā sasatikt. Juoīīt dušā. Tod patimsī staiguosim pa lampu izgaismuotim pogolmim, vārdamīs skotlūgūs, raudzeisim izīt vysu labirintu i atrast ceļu iz sātu.

Jis naatguoja. Juo telepons naatbiļdēja. Feisbuka profils beja slāgts. Pi juo palyka muna gruomota par senejū muokslu. Jis vērēs ilustracejis i vaicuoja, kaidā volūdā tys ir. Es jam vysu jau beju izstuostejuse.

Nikuo nav muna. Nazkaida sveša zeme. Atsadzeivuojuse postkarte. Interesnai pasavērt, bet nikuo sova. Turisti i veikali, suveniri i raibumi, musureiba maun pīglumiejušā iudinī, izprīcu gondola, nauda. Atīztim zūbim vecs ar karnavala capuri sauc kuopt laivā. Saprats, ka naīšu, aizagrīž kuortuot viervis i laivys puorkluoju. Besam vyss.

Tik i beja kai tei eisuo šaļteņa svešuos jiurys krostā, verūtīs naskaidrā dabasu molā, pi kuo kai kaupris pasaceļ ni to solys, ni to kliņts, ni to nazkaidi kuormi. Kas zyna, kas tī beja. Skaidrā laikā jau mane ite nikod nabeja bejs. Viņ eiss rudiņa atvalinuojums.

Jis tai i naatguoja. Nivīnys zinis mesendžerī. Nivīna zvona. Izbeja. Vēļ sajutu juo lūcekli sevī, juo mīsu munā mīsā, tod i tys izgaisa, aizamiersa. Apakšā it kai aizdzeja, aizavylka rāna.

Atbraucem pa vīnam. Aizbraucem kotrs pa sovam.

Nu Londonys izbraukuot mudri. Pasauļa piļsāta. Aprej i izvem. Mes asam pasauļa pluovi. Ar vīnu kuoju tī, ar ūtru cytur, a sirds nav nikur.

Puors dīnu laimeiga, puors dīnu raudi. Vasalu dīnu vyss vysleidza. Tys puorīt mudri. Leidza nes pluonu mugursumku.

Nu Londonys sātys pajiemu tikai datoru, pasi i puors syltūs driebu. Puorejū iznešu i nūlyku prīškys pogolmā. Ka kam vajag, lai jem. Tī nikuo taida nav, tikai nazkaida kuortejuo muna dzeive.  Trauki, lupotys. Par atlaidem kai pi boda sapierkta jaunuo Anglejis dzeive. Aizsīt veikši i izsvīst kai lītuotu prezervativu miskastē. Bess jū ruovs.

Agri nu reita iz lidūstu, iz īlys vēļ nakts dzeivis pluovi – izmaļavuotys sīvītis šauruos drēbēs īmīgtim pupim, pusplyki augumi, gari papīži. Transportā malnūs rajonā pībierst pylns ar pusaudžim. Stacejā ofisa žurkys skrīn iz dorbu. Lidūstā siedi Tax free zonā iz plastmasa beņča, dzer kopeju papeira gluozē i gaidi sova reisa. Īsalaid ceļā, a ceļš pats aiznas. Kai iudiņs nūsleikušu tuorpu.

Kas zyna, kas tī beja. Beja, izbeja.

Pārņ ap itū laiku izguoju Reigā nu dorba. Ruodejuos, ka varbyut vēļ kaidu reizi atīšu. Navar tok tai byut, ka ni reizis. Montys salaseju, salyku sumkā. Palyka kruškeņa i čajs darbinīku kuknē. Kūrpis. Zontiks. Gon jau izsvīss. Kam vajag svešu kūrpu. Vēļ vīna dzeive.

Reiga, Reiga. Atbrauču reizē ar vysim nu lidūstys, izkuopu pi “Stockman”. Stuovieju aizlejušuos īlys molā. Tai i naaizguoju iz vacū dorbu. Zontiks šudiņ nūdarātu. Tok gobols braukt. Solts, slapnis.

Kū ta es saceitu. Maņ, lyudzu, 563. kabineta atslāgu? Sorgs to īdūtu. Vēļ apsarunuotu. Tuoļuok? Nivīns tok nagaida. Nā, nu gaida. O, tu jau atpakaļ? Tu tok naatsagrīzsi? Kai guoja. Cik nūpeļneji. Smaidi, smaidi. Voi vēļ brauksi? Niu jau vysi brauc.

Apreitu munys gastiņča kompetys i tod kotrys atpakaļ pi sova datora. A muna datora nav. Da i dareit te nav vairs kuo.

Nā.

Atguoja autobuss, aizbrauču iz polikliniku. Nūguoju gar sātu, kur nazkod dzeivuoju. Muni lūgi iz vītys, a sābru vecineitis lūgim nūmaineitys ramys. Nūmyruse ak jau. Niu salykti plastmasa lūgi, nazkam jauna dzeive. Kas zyna, kur palyka juos pučis i kači. A voi nav vīnolga. Es nu tīņs aizguoju pyrmuo. Jei nūsavārdama palyka trepēs i saceja: laimeigi, laimeigi. Tai i dzeivojam – laimeigi.

Poliklinikā akutuo stuņde. Mane seņ vaira najem ni īsnys, ni kuoss. Tik jūceigi, organisms it kai sasajiems i nalaiž nikuo kluot, bet ari uorā vaira nā. Pi uorsta durovu ryndā, ruodīs, viņ muotis ar bārnim. Leli, mozi, vēļ mozuoki. Kuosej i klīdz.

Kod verūs iz ļaužu, vysod raugu īsadūmuot, kaida kuram cylvākam ir bejuse muote. Voi jei skraideja jam pakaļ – apēd tū, izdzer itū, ite, bierneņ, jaceņa. Voi tikai aizarēce – pajem, atnes, nūlic. Voi jam vyspuor ir bejuse muote. Tū cīši labi var redzēt.

Koridori. Rasnys muosenis, steivi uorsti. Aizdusa, pīpompušys pūteitis. Kaids tam sakars ar veseleibu. Vot, lekarstva ot prostudy. I vyss.

Uorsts izmierieja maņ spīdīni, pasavēre ocu zeileitis. Golvā tok naīleissi. Pavaicuoja par reibūnim, švaku dūšu, mudri saraksteja vysus papeirus. Invaliditati vareisi kuortuot piec pusgoda. Niu saīt tik četri mieneši. Piec Jaunuo goda jau vareisi suokt syuteit papeirus.

Ir vēļ agresivuo terapeja. Jis saceja. Tikai tys moksoj. Jius jauna, varit raudzeit. Jis energiski suoce skaidruot, ruodeja papeirus. Vajag konsileja lāmumu. Īsastuot slimneicā, saraksteit papeirus. Naaizmierstit par itū veidlopu. Jis kruši pagrīze monitoru iz munu pusi. Raksteja iz nazkaidu zuoļu reklamys lapenis ūtruos pusis sūļus – īt, dareit, satikt, saceit. Šaļtim ruodejuos, ka jam interesej.  Es izsliedžu skaņu. Saceju, ka zynu. Bet es naīšu i nadareišu. Jis nūkuore golvu, gaiss nu juo izguoja kai nu sašļuopuša balona. Naraudzeja puorlīcynuot. Nauda. Laiks. Nauda, laiks, nauda, laiks.

Maņ ir vyss pasauļa laiks. Vyss pasauļs ir muns. Vyss ir muns.

Jis beja leidzjiuteigs, bet varēja just – muns laiks ir cauri, jis jau atsavoda. Nuokušais. Boltuo kiteļa polys atsacālušys, iz gaišuo krakla sorkona pleme. Ak jau zapts. Voi kečups. Jis pasavēre iz mane i energiski pasagrīze īlikt printerī papeiru, pleme nūsaglobuoja aiz kiteļa polys. Jis tūmār īdūškys maņ nūsyutejumu. Maņ tikai juoaizīt iz slimneicu. Konsilejs. Veidlopys. Nikuo naatguodoju. Navajag.

Aiz durovu skanēja bārnu gamaniešona. Akutuo stuņde. Dreiži jau pīroksts. Mamys starta pozicejā. Mamys puorgrīztom sejom, bārni nūsleikuši ekranūs. Pasidzi spakoina. Siedi mīreigs. Nešūpo kājas. Celies, zeme netīra. Da sidzi ty!

Kai ar naudu? Pabolstim? Voi jius par reizis pīsasacejot mītnis zemē? Jis vēļ vaicuoja. Durovu kļamka. Voi jius aizpiļdejot tī paeirus? Socialais nūdūklis. Apdrūsynuošona. Durovys atsataisa. Varbyut varit tī palikt i sakuortuot, cikom iz vītys. Kļamka maņ rūkā. Jis saceja, daraksteidams munus papeirus da gola. Dorba attīceibys tok sasagloboj. Jius tok niu skaitotēs tī.

Es nazynu, kur es skaitūs. Nazynu, deļkuo es tī stuovu durovuos. Maņ navajag nikuo. Licit mani mīrā. Dūdit maņ svātu mīru.

Pretim jau beja nūsastuojuse muote ar bārnu. Puika, izrauts nu ekrana, čērce i kryta pi zemis. Muote sirdeiga ruove jū kabinetā. Ruodejuos, ka pastums i mani paceli i aizīs puori.

Saceju uorstam, ka nui. Vyss ir. Vyss byus. Maņ ite nikuo nav. Nav laika ite kuortuot. Bilete. Braukšu.

Nu da. Tai jau daudzim. Dzeive tī.

Zynu. Paļdis. Vysu lobu.

Vysu lobu. Da cytys reizis.

Muotei īstyume kabinetā sovu dālu. Juo bļaušona pagaisa aiz durovu.

Cereiba. Dzeive. Nu da. Da cytys reizis. Vysu lobu. Vysu lobu. Pusgodu.

Kaidu pusgodu.

Zuoļu smoka. Muoseņa sēdēja pi golda ar papeirim. Pasavēre iz munu papeiru i pasagrīze pajimt nu skapa mapi. Krāslys kroukstādams brauce pa smiļkšainū zemi, až sasalīcs nu juos svora. Ite taida blanka, te taida blanka. Aiznesit, nūkuortojit. Varit syuteit pa postu. Ka kas, itī īsnīgumi ir ari jim sātyslopā. Tik juopameklej. Privatpersonom, kreisajā pusē pasaverit sadaļu sarokstu.

Kai tod. Tiuleņ.

Izguoju iz īlys. Trolejbuss aizīt gaudodams. Kluodz nazkaidi vasari. Piļsāta pa pusei pamasta, tukša īla. Izašīps asvalts. Nazuole lein nu škierbu. Sakrytuse sāta. Statiņs ar grafiti atsabolsta pret kuorma paksi. Iz īlys nav nivīna cylvāka. Tramvajs grab i krotuos, pīturuos īkuop i izlein nazkaidi cylvāki.

Autoūsta. Pi ituos malejuos kasis maņ nazkod pītryuka desmit saņtimu. Cikom meklieju, autobuss aizguoja. Daguoja braukt ar stopim. Autobusu apdzynu.

Cik ite stuņžu sādāts. Ar tukšu sumku iz sātu, atpakaļ ar buļbem, ūlom i kriejumu. Izelpa, īelpa. Īelpa, izelpa.

Mežā jau tymss. Rudiņa dabasi mudri izbuolej. Kotru vokoru es ite guoju nu školys. Aizaudzs ar kryumim. Var jau izkopuot, taipat ataugs. Nazuole mudri ataug. Es izkopuošu, da pavasara byus teirs. Piec mane otkon aizaugs vyss.

Atslāga suņa butkā, Luoča seņ jau nav. Ustoba izsoluse. Papeirus salyku muotis atviļktnē. Tī stuov lauku atbolsta dīnāsta papeiri, gūvu sākluošonys papeiri. Pa viersu slimneicu izroksti, pošā viersā pādejī zemis īris papeiri, puordūšonys leigumi. Mieršonys aplīceiba. Damīdžu papeiru skaudzi i aiztaiseju. Žālai nūčeikstēja prodzeda kumūde. Babys pyurs.

Babys biļde pi sīnys. Dzeda biļde pi sīnys. Tai vajag. Mamys biļde pi sīnys. Jezus. Marija. Słodkie serce Jezusa. Bądź mojem Zbawieniem.

Gultā. Sasaruovu komulī, driebu smoka, duniejuma smoka, sātys smoka, mamys smoka. Vēļ pavysam vīgli jiutama mamys smoka.

Sasaraut kai glīmiežam sovā čumolā. Nikur, nikur nikod, nikod naīt, naīt, naīt. Nikur, nikur. Nikod. Nikod.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
17
Ūtr
15:00 Maja dzīduojumi pi krysta @ Ūzulainis krysts
Maja dzīduojumi pi krysta @ Ūzulainis krysts
May 17 @ 15:00 – 16:00
Maja dzīduojumi Dīvmuotis gūdam kūpā ar Ūzulainis Tautys noma folklorys kūpu “Zeiļa”.
16:00 Maja dzīduojumi pi krysta @ Pleikšņu krysts
Maja dzīduojumi pi krysta @ Pleikšņu krysts
May 17 @ 16:00 – 17:00
Maja dzīduojumi Dīvmuotis gūdam kūpā ar Ūzulainis Tautys noma folklorys kūpu “Zeiļa”.
May
18
Tre
15:00 Lienītis Slišānis izstuodis “Uzd... @ Latvejis Nacionaluo teatra Jaunuo zale
Lienītis Slišānis izstuodis “Uzd... @ Latvejis Nacionaluo teatra Jaunuo zale
May 18 @ 15:00 – 16:30
Nu 10. maja Latvejis Nacionaluo teatra Jaunajā zalē apsaverama Lienītis Slišānis izstuode “Uzdevums”. Izstuodi īspiejams apmeklēt stuņdi pyrma izruožu suokuma i izruožu laikā. Lienīte Slišāne ir gaismu muokslineica i 2020. goda beiguos sajēme “Spēlmaņu nakts”[...]