Kinu konkursā “Latvijas kods” taps stuosts par dzejnīku Eināru Pelšu

Kinu konkursā “Latvijas kods” taps stuosts par dzejnīku Eināru Pelšu

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Latvejis Televizeja paviestejuse dokumentalūs eiskinu konkursa “Latvijas kods. Latvija šodien” 2022. goda uzvarātuojus. Tymā pīcu stuostu vydā, dokumentejūt Latveju, byus ari režisoris Betijis Zvejniecis kina par dzejnīku i atdzejuotuoju nu Preiļu Eināru Pelšu.

Kotru godu kinu cykla “Latvijas kods” mierkis ir padzilinuoti pieteit ituos dīnys Latvejis realitati. 2022. goda filmu izlase pīduovuos daudzveideigu Latvejis myusu laika portretiejumu, atsadzūt itam laikmatam rakstureigus paradoksus, fenomenus i nūvārojumus. Ituo gods kinu temuos dominēs pylsūniska i sociala leidzdaleiba, kulturys montuojums i sabīdreibys pošreflekseja.

Konkursā itūgod atbolstu dabuojušys pīcu režisoru kinys, nu kurūs trejim režisorim ituos byus debejis filmys. Sūpluok Mārtiņa Jansona “Lapsas āda”, Unys Cekulis “Viena maza ballīte”, Ivara Zviedra “Birokrātijas līķis” i Mārča Ābelis i Laura Ābelis “Pilnmēness serenāde” itūgod taps ari Betijis Zvejniecis kina “Einaratīvs”.

“Einaratīvs” byus stuosts par dzejnīku i atdzejuotuoju nu Preiļu Eināru Pelšu. Filmys anotaceja viestej, ka Pelšs dzeju ar puortraukumim roksta jau 44 godus, jam izdūti deveni dzejis kruojumi, nu kurūs pyrmī ir tradicionali, nu pādejī – piļneigs avangards, par pīmāru, dzejis kartys, ceglys, gruomota bez puslopu i tml. Jaunuokais dzejis kruojums – kūpūti roksti “Digi. Dīgi” izguojuši 2020. godā Valtera Dakšys izdevnīceibā i tymā ir puorskaitomi ari latgaliski raksteiti dorbi. Dzejnīka eksperimentalajūs kruojumūs izmontuotys na viņ raksteituo vuorda, nu ari dažaidu grafisku i škārsteiklā atrastu zeimu īspiejis, taidā veidā padorūt plotuokus latvīšu myusu dīnu dzejis rūbežus. Gastejūt pi Eināra Pelša Preiļūs, vairuoku Latvejis dzejnīki ir sataisejuši jaunu dzejis vierzīni – Preiļu konceptualismu. Ar tū gols golā ari Latvejā asūt aktualizāti konceptuali dzejis izteiksmis leidzekli i formali eksperimenti dzejā. Preiļu konceptualisma puorstuovi itūšaļt ir zynomuokī Latvejis dzejnīki, nu kurūs leluokuo daļa ir ari literaturzynuotnīki i pietnīki. Vaira par Preiļu konceptualismu varēja izzynuot raidejumā “Literatūre”.

Gotovī kinu dorbi Latvejis Televizejis eterā byus nūsaverami novembrī, vaļsts svātku laikā.

“Einaratīvs” nabyus pyrmais stuosts par Latgolys cylvākim, kas taps konkursā “Latvijas kods”. 2019. godā sataiseits stuosts “Prīsters” par prīsteri Rinaldu Broku, bet 2016. godā pyrmizruodi pīdzeivuoja Daiņa Kļavys kina “Runātāji” par latvīšu volūdys dažaideibu. “Runātāji” sovulaik sajēme ari Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2016” par lobuokū snāgumu audiovizualajā muokslā.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jan
26
Cat
12:00 Daugovpiļs Universitatis Humanit... @ Daugovpiļs Universitate
Daugovpiļs Universitatis Humanit... @ Daugovpiļs Universitate
Jan 26 @ 12:00 – Jan 27 @ 16:00
26.–27. janvarī Daugovpiļs Universitatis Humanitarajā fakultatē (DU HF) nūtiks kasgadejuo storptautyskuo zynuotnyskuo konference XXXIII Zynuotnyskī skaitejumi. Konferencis fokuss ir DU puorstuovātuos humanitarūs zynuotņu jūmys – saleidzynojamuo literaturzynuotne, sastotamuo volūdnīceiba, tulkuojumzynuotne, regionalistika, mutvuordu viesturis pietejumi, kulturys[...]
Jan
27
Pīk
11:00 Seminars “SPĀKA LAB. Prasmeiga n... @ Kuorsovys kulturys noms
Seminars “SPĀKA LAB. Prasmeiga n... @ Kuorsovys kulturys noms
Jan 27 @ 11:00 – 16:00
Seminars "SPĀKA LAB. Prasmeiga nūvodpietnīceibys strategeja: kai atrast pasauļa centru sovā sātā" @ Kuorsovys kulturys noms
Janvara golā, 20. janvarī Daugovpilī i 27. janvarī Kuorsovā, Latgolys kulturys darbinīkus i navaļstiskūs organizaceju puorstuovus aicynoj iz izgleitojūšim seminarim komunikacejis i nūvodpietnīceibys prasmu styprynuošonai “SPĀKA LAB”. Kotrā nu seminaru byus vareiba dzierdēt treis attīceiguos[...]
Jan
28
Sai
12:00 Puorguojīņs pa Rēzekni “Piļsāta ... @ Rēzekne
Puorguojīņs pa Rēzekni “Piļsāta ... @ Rēzekne
Jan 28 @ 12:00 – 15:00
28.janvarī gaidoms puorguojīņs pa Rēzekni “Piļsāta pi upis i storp stacejom”. Plānuots apmāram 3 stuņžu laikā nūīt ap 7 kilometrim. Tū suoks pi dzeļžaceļa stacejis “Rēzekne II”, varēs izzynuot, ar kū tei ir seviška. Tuoļuok[...]