Ticeiba sev i dorbs, kas līk sirdei i dvēselei doncuot. Saruna ar Lauri Zalānu

Ticeiba sev i dorbs, kas līk sirdei i dvēselei doncuot. Saruna ar Lauri Zalānu

Sarunu sagataveja: Līga Springa (plānuotuojs “Giut breidi”) portalam lakuga.lv

Vysu 2022. godu portals lakuga.lv sadarbeibā ar pyrmū plānuotuoju latgaliski “Giut breidi” kotra mieneša suokumā pīduovuos sarunys ar 12 personeibom, kurūs spāka vuordi atrūnomi plānuotuoja puslopuos. Februarī plānuotuojā var sasatikt ar socialūs teiklu satura veiduotuoju i “Radio TEV” etera personeibu aba foršu cylvāku i vīnkuoršu latgalīti – Lauri Zalānu. Laura puordūmys sagiva plānuotuoja “Giut breidi” idejis autore Līga Springa.

Kai puiss nu Latgolys tyka lelpiļsātā?

Standarta stuosts: suokuma pūsmys, kod pabeidžu sovys piļsātys školu, munā gadīnī tei beja Jāņa Eglīša Preiļu Vaļsts gimnazeja, i vyss, tod brauc lelajūs pīdzeivuojumūs iz golvyspiļsātu, Reigu, kab vuiceitūs Kulturys koledžā teatra menedžmentu. 12–13 govu vacumā suoču dūmuot par muzykys pasauli, vaira par dīdžeja īspiejom. Preiļūs īsadeve dīdžejuot vairuokuos balleitēs, bet daguoja šaļts, kod drupeit suoce apnikt. Dūmuoju par īspiejom, kur vēļ varu pīslēgt muzyku i dīdžejuošonu ari kasdīna, na tik balleitēs voi pasuokumūs, tod aizadūmuoju par radejis dīdžeju. Tei beja dūma, kurū paturēju sev pruotā da tuo, kod pabeidžu vuiceibys gimnazejā. Absolvejūt školu, saprotu, ka grybu byut akters. Školys godūs nabeju skotivis cylvāks, izjemūt tautiskuos dejis, kuruos doncuoju 16 godu. Nikod naasu bejs vokora vadeituojs, īrosts beju baudeituojs.

Beja gribiešona stuotīs Kulturys akademejā, nu tymā godā nabeja uzjimšonys, deļtuo nūguoju studēt teatra menedžmentu iz Kulturys koledžu. Asūt Latgolā, Preiļūs, sātā, es jutu, ka asu drupeit īrūbežuots, nu lelpiļsātā, kur asu piļneigi vīns, nivīnam nainteresēju. Es asu breivs putyns, kurs vysu laiku var byut kusteibā, īpasazeit ar jaunim cylvākim. Tymā laikā nadareju nikuo, kas byutu veļteits munai izaugsmei, nu es cīši dreiži apjautu, ka itai nadreikst turpynuot. Īsastuoju Biznesa augstškolā “Turība”, kurū ari golā nadabeidžu, jo interesis suoce pasameit.  Dūma par radejis dīdžeju maņ nadeve mīra, ruodejuos, ka tī struodoj akteri, sabīdreibā zynomi ļauds voi caur pazeišonūs. Maņ nabeja nūjausmys, kai tikt radejā, bet es atrodu dīdžeju kursus, koč i tī ari maņ napaleidzēja tikt radejā.

Tai saprotu, ka pošam ir juovaicoj īspieja tikt radejā, atsasauce vīna radeja – Pieci.lv, kas deve maņ godu laika, kab tiktu pi jūs. Rezultatā beju viņ iz divejim eterim, jo sovu dareja latgalīšu akcents. Niu es saprūtu, ka jī pasabeide taidu puisi, kuram ir akcents, laist pi dzīsmis. Beja breids, kod apsalaide rūkys, kū dareit, kod naspieju pīpiļdeit nivīnu nu sovu sapynu? Es atrodu dorbu Preiļūs, jaunīšu centrā “Četri”, praksi – breivpruoteigū dorbu – Reigā “Ghetto Games”. Praksis vītā bejom 20 cylvāku, golā palyku es vīns. Maņ beja svareigi pīruodeit sev, ka es varu koč kū sasnēgt. Piec saspryngta laika, suoču sev nūticēt, ka es varu koč kū izdareit.

Es vīnkuorši dareju i ticieju, ka tū varu. Golā “Ghetto Games” pīduovuoja pylna laika dorbu. Suokuma sapyns – struoduošona radejā – pats atguoja pi mane. Napīkrytu treis reizis, beiguos pats jim aizraksteju, ka vys tik grybātu paraudzeit. Jemūt vārā, ka tei beja pādejuo šaļts, maņ beja juosasaceņš ar cytim, nu golā es izturieju atlasi i suoču struoduot “Radio TEV”.

Karteņā: Lauris Zalāns i Līga Springa, foto Amanda Anusāne

I kai tei leluo piļsāta pījēme tū puisi nu Latgolys?

“Ghettto Games” ar plotai attaiseitom rūkom. Tymā pošā laikā tī nivīns ar tevi nasaucynuos, tei ir vīta, kur tu ej i dori. Tī pošam ir juojādz pajimt tū, kū tev dūd. Tī nivīnam naizviļks ni pamperu, ni kieneņa tārpa, ni nosuos iz rūku – nikuo taida nabyus. Tev ir vareiba izmontuot platformu, bet kai tu jū izmontuosi, tys vyss jau palīk tovā ziņā. Itys ir stuosts par gribiešonu, ticiešonu i dareišonu.

Voi tev ir svareigi, ka kaids cyts tic tovim spākim? Voi ari tev gona viņ ar sovu ticeibu?

Svareigi, kab tyvynīki, tī sovi ļauds tic. Itūšaļt jiutu lelu mīlesteibu, kas ari dūd tū spāku īt i dareit. Saprūtams, ir juotic i pošam sev.

Kaids tu esi kasdīnā?

Dzeivē es nasauoveju, kasdīnā asu nūsvārts, taids vaira vāruotuojs nu molys. A itys ir stuosts par tū, kai nūdaleit profesionalū dzeivi nu privatuos. Kasdīnā iz vysom lītom verūs cīši vīnkuorši, cytureiz naaizadūmojūt par sekom i, saprūtams, ar pozitivu skotu. Taids, kaidu jius mani radzat socialajūt teiklūs, naasu, dzeivē asu pīzamātuoks.

Kai ir byut latgalīšam Reigā?

Breineigi! Es napuormeitu tū ni pret kū! Struodojūt radejā, maņ beja pīduovuota vareiba īt volūdys kursūs, kurūs es i suoču apmeklēt. Saprūtūt, kai teik lauzta muna volūda, es saprotu, ka tys ir tys, kuo nasagrib pagaisynuot. Es asu latgalīts, palikšu i es grybu taids byut! Šaļtim ir labi nūbraukt iz mežu i izelpuot tū, kas ir sasakruojs piļsātā. Byut pi dobys, kab dabuotu energeju, kū esi pagaisynuojs.

Kaidi mierki iz prīšku?

Eistyn grybu turpynuot atsateisteit itamā sferā – radejā. Maņ nasagrib sev izlikt koč kaidus īrūbežuojumus i termeņus, kas maņ traucēs dareit vēļ cytys lītys. Vyss, kas ir saguojs munā dzeivē da ituo ar tū profesionalū pusi, ir guojs dabeigi i nagaidūt. Ir juospiej īraudzeit i sagiut tuos lītys kasdīnā. Navajag beitīs, ka īcarātais naīsadūd, sevkurā gadīnī tei ir loba pīredze.

Kū īsaceisi jaunīšim, kurī piec školys absolviešonys nazyna, kur īt tuoļuok?

Ka piec školys beigšonys nazyna, kur studēt, tod piec pīredzis varu īsaceit pajimt breivu godu. Īsasaisteit breivpruoteigajā dorbā, nasabeit nu tuo, jo tik paraugūt var saprast, voi patīseibā tū gribi dareit dzeivē. Ari maņ ruodejuos, ka es grybu byut stand up komikis da tuo breiža, kod maņ beja vareiba pīsadaleit stand up pasuocīni i tī es saprotu: “Johaidi, itū es vys tik nagrybu! Tys nu eistyn nav muns.” Tys ir stuosts par breivpruoteigū dorbu, aizīmūt iz “Ghetto Games”, es dareju vysu, kū maņ deve – suocūt nu fiļmiešonys, beidzūt ar tribiņu skryuviešonu pasuokumam. Tamā vysā dunā es saprotu, ka ir lītys, kū es grybu dareit iz prīšku, es suoču fokusētīs iz konkretim mierkim. Rodūšajā vidē breivpruoteiguo dorba rūkys navar byut līkys. Nasabeistit nu tuo, jius saprassit, kas jums pošim pateik, interesej i kas nainteresej. Svareigi nasabeit kuopt uorā nu sovys komforta zonys, jo viņ uorpus komforta zonys mes augam.

Kotru dīnu, īmūt iz radeju, es sasatraucu. Īmūt iz itū interveju, es ari sasatrauču. Kotru dīnu es ari pīļaunu klaidys, tys ari ir cīši svareigi. Nav juosabeist nu klaidu, jo viņ tod, ka ir klaidys, mes zynim, kai dareit tuoļuok – kū lobuot. Es kotru dīnu, struodojūt radejā, vysmoz vīnu reizi pasoku koč kū napareizi, na tai kai beju īdūmuojs.

Karteņā: Lauris Zalāns, foto Amanda Anusāne

Kai tu dūmoj, kas tev ir paleidziejs sasnēgt sovu mierkauditoreju i atpazeistameibu Latvejā – tovs latgalīša tāls voi tova apjiemeiba?

Es grybātu saceit, ka vyss kūpā. Koč kaidūs atseviškūs pūsmūs koč kas nūteikti nūstruoduoja vaira, bet es dūmoju, ka tuos vysys lītys guojušys par lobu, kab es byutu tī, kur niu asu. Latgalīši ir cīši lobsirdeigi, īt preteimā, vīnkuorši i raugu paturēt tū ari sovā gadīnī, verūtīs iz daudzom lītom nu taidys perspektivys. Tei poša pīsakuopšona, par pīmāru, breivpruoteigajā dorbā, deveņus mienešus. Es zynu, ka daudzi tū navarātu izturēt, jo atītu tei dūma: kod maņ byus koč kas par padareitū dorbu? Munā gadīnī grybysspāks apseviškūs pūsmūs ir bejs tik lels, ka puorejais ruodejuos mozsvareigs.

Kai ir ar plānuošonu tovā kasdīnā?

Maņ cīši pateik spontanys lītys. Es až vīnu tetovējumu asu tam veļtejs, kas pats par sevi ir spontans, jo tī nikuo navar īraudzeit. Bet, runojūt par spontanom lītom, tys ir atkareigs ari nu dzeivis pūsma: ir breiži, kod bez scenareja navar, ir taidi, kod gribi improvizēt. Maņ ir baist nu improvizacejis, jo es naasu lobs itamā sferā, par tū jau asu puorsalīcynuojs, īmūt iz improvizacejis kursim. Asu secynuojs, ka itys pasauļs ir cīši juosavuica, kab byutu par lobu improvizātuoju. Nu Renāra Zeltiņa asu īsavuicejs: “Vysa lobuokuo improvizaceja ir labi sagataveits scenarejs.” Tys ir atkareigs nu dzeivis situacejis, iz radeju es vysā gataveju tik temu, par kū runuošu, tuoļuok ļaunu klauseituojim apaudzēt itū temu.

Plānojūt iz papeira, tys maņ lobuok palīk atmiņā i ir lobuok puorsaverams. Ir reizis, kod es pīrokstu iz papeira, par reizi nūfotografeju, jo cytureiz, kod klade aizamierst, tod es zynu, ka asu tū nūbiļdiejs. Storp cytu, napaseņ, puorškūrstūt pīrokstus, atrodu ideju, kurū beju paredziejs eistynuot radejā, bet puorguoja tik daudzi laika, ka jau beju aizmierss.

Kai tev ruodīs, kaida varātu byut Latgolys volūdys i kulturys situaceja iz prīšku?

Es grybātu, kab ir lobuokais variants, kaids var byut. Kab bārni, jaunīši vuicuos volūdu. Pošureiz kotru dīnu arviņ vaira nūvierteju Latgolu. Asu pateiceigs Latgolys viestnīceibai GORS, kas mani ir īsaistejs daudzuos latgalīšu lītuos, par pīmāru, “Boņuks”, Latgolys dīna. Ir fantastiska sajiuta byut kūpā ar cylvākim, kurim ir svareiga latgalīšu volūda. Itūgod maņ beja vareiba byut ari Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” žurejā. Asūt tymā vydē, es vēļ vaira saprūtu, cik tys ir svareigi – akcentēt Latgolys vierteibys. Es cīši ceru, ka cylvāki arvin vaira, i na tik poši latgalīši, bet ari vysa Latveja nagribēs pagaisynuot latgaliskū, jo mes vysi asam dažaidi i tys ari ir pats breineiguokais!

Kas līk tovai sirdei i dvēselei doncuot?

Maņ ir tei vareiba dareit dzeivē tū, kū es eistyn mīļoju. Kotru dīnu ceļūs i asu pateiceigs i prīceigs, ka varu byut tī, kur niu asu. Kai i kotrā dorbavītā, saprūtams, ir šaļts, kod koč kas napateik i gribīs atlikt, puorlikt, nadareit, bet tod, kod tu napadori, saprūtu, cik cīši mīļoj tū, kū dori. Redzēt, ka cylvākim pateik muns īguļdeitais dorbs, tys līk vēļ vaira doncuot munai sirdei i dvēselei. Pats golvonais ir leidzcylvāku veseleiba, tys ir puori vysam!

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Feb
4
Sai
vysu dīnu TLMS “Dzīpariņš” 45 darbeibys go... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
TLMS “Dzīpariņš” 45 darbeibys go... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Feb 4 vysu dīnu
Jaunū izstuožu godu Latgolys Kulturviesturis muzejs īsuoc kūpā ar ilggadejū i vysod atsauceigū sadarbeibys partneri – Tautys lītiškuos muokslys studeju “Dzīpariņš”. Tei nūdybynuota jau 1978. godā i apvīnoj sevī vysaidu paaudžu rūkdarbneicys, kurys saista kūpeiga[...]