Dzeive šaļtim grib īt pa sorkonū pakluoju

Dzeive šaļtim grib īt pa sorkonū pakluoju

Sagataveja: portals lakuga.lv

Pīduovojam skaiteituojim dzejūļus nu Inetys Atpilis-Juganis jaunuokuo kruojuma “Spuornu golu šolks”. Par kruojumu autore sacejuse: “Šolks – tys ir koč kas tik maigs, vīgls, trausls, caurradzams, a reizē natycami styprs i dabeigs. Jis var i pīsegt, i atkailynuot. I, ka tys ir spuornu golu šolks, tod vyss var byut vēļ natvairamuoks, vēļ caurspeideiguoks, vēļ eteriskuoks” Sarunu ar dzejneicu skaitit ITE.

Liftu var apturēt storp ostoitū i deveitū stuovu,
nu dzeivi navar.
Jei vysod kuop kuojom da bieneņu
i nūraun vysus jumtus.

***

Sukruma nav, viņ zeme i dzilīne,
naizbrugāta, nanūspūdrynuota.
Zeme ir, beja i paliks, slapnis muols voi malnzeme kai malnī ikri.
Siej voi nasiej, kapļoj voi audzej Latvejis kūkvylnu.
Kreit acīs sorkonais mušmīrīņu lokots ar boltīm zierneišim,
kuru sieji micē ap golvu, kab nadabuotu saulis dyurīņa,
ravejūt kilometreiguos kolhoza runkuļu vogys.
Norma. Tei saucēs norma, normāta nanormala norma.
Sorkonais skusts kai leidzsvors storp sevi i daškiertū dzeivi.
Bārna kūpšonys atvalinojums iz myužu i tačka ar pīna konnom iz vysu vosoru.
Vīna gūvs i duhovkā capts pyrmpīns ar myužeibys garšu.
Salaseituos i nūdūtuos butelis kai garants leluokajam gordumam – batonam i limonadei.
A ka veikalā atvede apelsinu žvačkys voi reita pusē ruodeja čutna pyrmū serialu “Bagātie arī raud”, iz stuņdem varēja naīt, i školuotuoji naguoja, vuicejuos saprast cytu i natycamu dzeivi.
I svātki ar sābrim kotru sastdīni, tolkys i jubilejis, tortis ar margarina rūzem, ols
i golvys sīrs, kūpeigs laiks, napalīkūt sovā sīna vuolā ci runkuļu darynuošonys skaudzē.
Kaifs i Iņdeja – tūlaik viņ teicīnī par izadavušu, puorpiļneigu spreidi.
Navar atrast tuo, kuo nav i nabeja, i navajag.
Beja, kai beja. I tei nabeja pādejuo paaudze dzeivei pyrms cyta pasauļa.
Saule tūlaik beja korstuoka, i vosora beja eista, bezgaleiga i naaizmierstama.
Skusteņš nav nūdūts vaļsts nacionalajam kruojumam, koč i byutu peļnejs byut
vasala laikmata zeime.
Jis i tagad sorgoj nu vieja ci kaida saulis spaita eisajuos bazilika, pastinaku i
brokoļu vadzeņuos.
Zyni, a laiks i tagad ir pa eistam. I mes tycam, ka dzeivojam.

***

Sabīdryskajā transportā nu reita izaver,
ka vysi ir dzejnīki i roksta kotrys sovus kasdīnys rainejumus.
Kū apēst pušdinēs, kur i ar kū, kai paguoja nakts, kaidi laika vāruojumi.
Kaids atkluoj jaunu staceju sovā redzislūkā, jaunu piļsātu voi azaru, ka paceļ
golvu i īvalk elpu storp rindeņom, rainim i dūmuzeimem, zeimem dūmuos i
zeimej dūmuos.
Algebrys sātysdorbs sasajauc ar batviņu i cytu rudiņa duorzuoju receptim,
vaļsts svātku nūskanem lauztuos prīdēs zylā vokorā i “i love you” mesidžim
nu 3 svešinīku vīņlaiceigi ar myužeigu apsūlejumu miert i zīduot vysu montu.
Tu pieški par miljonaru kliusti, nav okeanu, i suoc storp paņtim ībaksteit īgrybu
sarokstu, kaidu mašini pierksi, cik syltūs iudiņūs brauksi mauduotūs, i nazyni,
ka cyti raini nanūticieja taidai pat zinei.
Mūde pīdzeivoj renesansi, novembris nav viņ digitalajuos platformuos,
dzeivūkļu cenys nakreit i olga nadaaug.
Dzej
Nīki napīstuoj.
I pa tū laiku paspiej puorsnigt pyrmī i pādejī snīgi.

***

Zīmai i rudiņam nav sātys.
Jī juoīlaiž ustobā pazasiļdeit
koč pa juškom.

***

Dzeive šaļtim grib īt pa sorkonū pakluoju, spolgai klakškinūt smolkus papīdeišus
kai naatkuortojamu muzyku voi jaunu dzīsmi ar nabejušu ritmu i (bez)tekstu.
I vysi atsaver, jei zyna, ka atsaver, vīnaldzeigūs nav. A vēļ kleita ar dekoltē pa vysu
mugoru i nu kuoju nūnasūšs smuords. Kreicnaglenis, vaniļa, ambra i kardamons.
Dzert šampanīti nu leluos butelis, nalejūt gluozē, uzkūduos muokuļu kekseni ar
šokoladi, ūgom i dabasu pīgaršu.
Nūsavaidēt nu baudys. Nasteidzeigi dzert da dybynam kotru molku, nameklejūt dublera, kompanjona voi sarunbīdra, nagaidūt “lyuzīņa” voi apnykuma.
Naatbiļdēt telefona zvonim ni nu vīna kontinenta da cytai sastdīnei i nasasajust atbiļdeigi.
Nagribēt nikaida card sortingu, koučingu, dopingu voi kompeteņcis skrīningu.
I asūt Čiulejā, dzeivuot, dūmuot, meiļuot latgaliski.
I, verūtīs sevkurā spīgelī voi dabasu pylnā pļaņčkā, saredzēt vīneigi guļbi.
Aizmierst žestu i auguma volūdu, i volūdu vyspuor. I vysus – kū jius gribit pasaceit, kū jius te demonstrejat, kū jius te izaruodat, kū jius ar tū dūmojat?
A nikuo.
Dzeivoju sevi, kas saucās
vīns vīneigs spuornu golu šolks.

***

Ap pus devenim suocās svātdīne
i var nasēdēt kai iz odotu. Lai odota palīk sīna kaudzē i vosorā.
Ceisti aizkori i spaitu breivdūmeiga doncuošona cauri
smolkuos drēbis teksturai
vielejās kaituot ar klusumu i 1.novembri.
Dreiži aizsaļs vuordi i jiura byus cikpat laimeiga kai es,
jei liks lada pīturzeimis
putynu celim i nacelim paceli.
Lopys pusis iz lūga gaisma byus pacīteigi izlasejuse
boltys, boltys, bez burtim i biļdem.
I varēs suokt raksteit jaunu gruomotu.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
28
Cat
18:30 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 28 @ 18:30 – 20:00
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
19:00 Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ CATA kulturys noms
Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ CATA kulturys noms
Mar 28 @ 19:00 – 21:00
2024. gods zīmā i pavasarī – nu janvara da apreļa – popularuo šlagermuzykys grupa “Galaktika” dūsīs Latvejis koncerttūrē, kurys laikā tiks prezentāts ari jaunais albums “Mums pieder tik daudz”. Koncerti nūtiks gondreiž vysu Latvejis piļsātu[...]