Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Latvejis Universitatis Latvīšu volūdys instituts sadarbeibā ar UNESCO Latvejis Nacionalū komiseju aicynoj pīsadaleit Apvydvuordu tolkā, viestej informaceja tūs sātyslopuos. Tei veļteita volūdnīka Jāņa Endzelīna 150. dzimšonys dīnai.

Apvydvuords var byut sevkurs vuords – kai lītvuords (par pīmāru, ķinka ‘buļbu bīzputra’ ap Mozsalacu, Limbažim, Gaujīnu), tai darbeibys vuords (par pīmāru, lūsināties ‘viereigai vērtīs’ Kūrzemē), eipašeibys vuords (par pīmāru, breineigs Latgolā) i cyti, pat izsauksmis vuords voi saiklis. Vuordu skaita par apvydvuordu ari tod, ka tys tik nadaudz atsaškir nu cytur lītuotuo vuorda (par pīmāru, par kartupelis apvydvuordim skaitami ari karpelis, kartpelis, kartfelis i cyti). Par apvydvuordim saucami ari vuordi, kam nūvodā ir tik atškireiga nūzeime (par pīmāru, rāceņi kai buļbys Kūrzemē). Datubazis apvydvuordu aileitē ir īspiejams īvadeit ari nūvodam rakstureigūs teicīņus (frazeologismus).

Apvydvuordu tolkā aicynuotys pīsadaleit izgleiteibys īstuodis, bibliotekys, muzeji, turisma informacejis centri, navaļstiskuos organizacejis i cytys institucejis, kai ari sevkurs interesents i aktivistu grupys.

Apvydvuordus sevkurs byus aicynuots registrēt eipaši izveiduotā datubazē, kas byus daīmama papyldynuošonai nu 22. februara. Datubazis atkluošonys pasuokums, kū vadeis akters Gundars Āboliņš, nūtiks tīšsaistē Jāņa Endzelīna 149. dzimšonys dīnā 22. februarī 16.00 stuņdēs i byus apsaverams sevkuram interesentam kai Zoom puorraidē (https://lu-lv.zoom.us/j/97042740164), tai Latvejis Universitatis i LU Latvīšu volūdys instituta Facebook lapā.

Apvydvuordu tolkys laikā kotru nedeļu tiks atlaseits vuords, kū dareit zynomu plašuokai publikai.