Maltys muzejā apsaveramys Latgolys ainovu i keramikys izstuodis

Maltys muzejā apsaveramys Latgolys ainovu i keramikys izstuodis

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Da apreļa beigu Maltys viesturis muzejā apsaveramys divejis izstuodis: Juoņa Igoveņa gleznu izstuode “Latgales ainavas un ziedi” i Aleksandra Visocka keramikys dorbu izstuode, viestej muzeja kruojuma globuotuoja Jana Indričāne.

Juoņa Igoveņa gleznu izstuode

Da 29. apreļa Maltys viesturis muzejā apsaverama muokslinīka Juoņa Igoveņa gleznu izstuode “Latgales ainavas un ziedi”.

Muokslinīks  dzims 1941. godā Kaunatys pogosta Lelūs Batņu cīmā. Nu 1992. da 2005. goda vadejs Rēzeknis Lītiškuos muokslys vydsškolys Kūka muokslinīcyskuos apstruodis nūdaļu, 1994. godā Latvejis Muokslys akademejā dabuojs muokslys magistra gradu vizuali plastiskuos muokslys apakšnūzarē. Juoņs Igoveņs izstuodēs pīsadola jau nu 1967. goda. Gleznuos poetizāta dzymtuos  pusis doba – zalī meži, zemis gaišī celi, saulis izrūtuotī zylūs azaru iudini i zīdu kompozicejis. Muokslinīks īt pi skateituoja ar atkluotu Latgolys dobys tālu.

Gleznuotuoja Juoņa Igoveņa ūtu i kruosu paleti interesej apleicejuo dzeive, nūvoda ļauds, doba, zemis augli, zīdi. Autora personalizstuodēs eksponāti Latgolys atmūdys kulturys darbinīku portreti, ir tāluotys dzymtuos pusis, Kaunatys pogosta, dobys raksturuojums vysūs godalaikūs, saulis gaismys suleigais īgleznuojums ar paletis nāzi styngrai sevi pīsoka i reizē raksturoj autora rūkrokstu. Dekorativuos gleznīceibys koncepcejis izviele muokslinīkam ir strauji, temperamenteigi, svaigā gleznuojumā atkluot dobys tālu.

Muokslinīks Juoņs Igoveņs īt pi skateituoja ar atkluotu Latgolys dobys tālu. Jis nasabeist nu planveideigu eksperimentu, tok, kur ir eksperimenti, tī ir mekliejumi, bet, kur ir mekliejumi, tī ir atkluojumi.

Aleksandrs Visocka keramikys dorbu izstuode

Da 22. apreļa Maltys viesturis muzejā apsaverama maltānīša Aleksandra Visocka keramikys dorbu izstuode.

Aleksandrs Visockis (1973) ir pūdnīks nu Maltys. 40 godu vacumā pīsavierss i tradicionalajai Latgolys keramikai, i veiduojs dorbus japuoņu tehnikā “Nerikomi”. Sovūs dorbūs eksperimentej ar glazurom i dažaidom fakturom, aktivai apgiust Latgolys keramikai rakstureiguos formys, kruosys, simbolus. Dorbus veidoj kai reducātuos keramikys tehnikā (tai sauktuo Latgolys malnuo keramika), tai ari tradicionalū glazātū keramiku.

Meistars – amatnīks, kai jis sevi sauc, ir pīsadalejs kūpeigajuos Latgolys pūdnīku izstuodēs Pūdnīku dīnu ītvorūs, jam bejušys div personalizstuodis. Aleksandra Visocka pyrmuo personalizstuode “Ceļš uz keramiku”  nūtyka 2016. godā Maltys viesturis muzejā.

2017. godā Aleksandrs Visockis pīsadaleja Latvejis Nacionaluo viesturis muzeja veiduotajā izstuodē “Latgales keramika – tradicionālais un mūsdienīgais”, kas beja veļteita Latvejis symtgadis svineibom i Latgolys kongresa symtgadei. Pūdnīks veiksmeigai sasadorboj ar muzeju “Ondrupinis lauku sāta”. Aleksandrs aktivai pīsadola pūdnīku darbneicā keramikys cepļa kūršonā, muzeja veiduotajuos izstuodēs i pasuokumūs.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
18
Sai
10:00 Muzeju nakts @ Maltys viesturis muzejs
Muzeju nakts @ Maltys viesturis muzejs
May 18 @ 10:00 – 21:00
Muzeju nakts “Izzinot latgaliskās rotas, tērpus un stāstus”10.00 Pietnīcysks (izzynojūšs) ceļuojums pa Maltys apleicīnis piļskolnim ar viesturis aktivistu i konstruktoru bīdreibu “Kroma kolna bruoliste”.16.00-18.00 Darbneica “Seno latgaļu rotu rakstu noslēpumi” (7.-13. g. s.), kurū vadeis[...]