Bet gribīs redzēt, kai saule speid…

Bet gribīs redzēt, kai saule speid…

Roksta autore: Sofija Teicane

Sovys atminis par bierneibys braucīnim iz Ukrainu atsyutejuse autore, kura sovus dorbus paroksta ar pseidonimu Sofija Teicane. Šudiņ, 9. martā, dzimšonys dīna byutu ukraiņu dzejnīkam Tarasam Ševčenko (1814–1861), tam par gūdu Sofija atdzejuojuse ari juo dzejūli “Ak, muns duorgais Dīvs!”.

Jau vairuokys nedelis nūteik kars Ukrainā. Myus tīši tys naskar, tok kars nūteik tepat natuoli. Leluokuo daļa videjuos i vacuokuos paaudzis Latvejis i Latgolys dzeivuotuoju koč kaidā veidā ir bejuši saisteiti ar Ukrainu. Kas brauce atsapyust pi Malnuos jiurys, kas vosorā ēda gordūs augļus, atvastus nu Ukrainys, kam kolhozā kaidi guculi struoduoja, a kam beja kaids radinīks Ukrainā. Puorsvorā vysys ituos saisteibys i atminis ir saulainys i pozitivys.

Gribu pastuosteit sovys atminis par Ukrainu. Bierneibā es dzeivuoju Ludzā. Mums tāvs padūmu laikā struoduoja par tuolbraucieju šoferi. Tuolbraucieji šoferi beja kai niu saceitu “prestižuoka” profeseja nakai parostais šofers. Tuolbraucieji brauce pa vysu plotū PSRS, varēja kū redzēt voi atvest kaidu naradzātuoku iedīni – kaidu dasu voi kampetys, voi augļus. Ludzā tei organizaceja, kurā struoduoja muns tāvs saucēs RTO aba Rēzeknis transporta apvīneibys Ludzys filiale. Golvonais kantors beja Rēzeknē. Tuolbraucieji puorsvorā brauce iz Krīveju, Boltkrīveju, Lītovu, Igauneju i Ukrainu.

Reisi iz Ukrainu beja bīži. Standarta maršruts, kū varēja izbraukt nedelis laikā, beja iz Buču. Buča ir piļsāta natuoli nu Kijevys (kaidi 30 kilometri), Kijevys ziemeļrītumu pīrūbežā. Iz Buču nu Mērdzinis voduoja dieļus, atpakaļ brauce ar kaidu kravu nu Ukrainys. Es ari beju puors reižu pajimta leidza. Buča munā atmiņā ir nalela piļsieteņa. Ryupneicys teritorejā auga miļzeigi bumbīru kūki, taidi kai myusu līpys, i augustā beja pylni ar soldonim bumbīreišim. Ryupneicā ražuoja stykla burkys. Tī beja cehs, kurā īškā miļzeigs korstums i taida tehnologiskuo lenta – aplis, kura vydā teik ar trūksni izsysta treislitru burka, jei ir sorkona, tod īt pa tū lentu i palīk par boltu stykla burku. Ukraini beja vīsmīleigi i runeigi, vysys runys, saprūtams, nūtyka krīvu volūdā.

2022. goda 8. martā ziņuos dzieržu, ka Krīvejis karaspāks Buču puorjiems sovā kontrolē.

Zvona muna bierneibys draudzine, jei dzierdiejuse Bučys vuordu ziņuos i pīminēja, ka muns tāvs braukuoja iz Buču. Mums kai bārnim dyžan patyka tys piļsātys nūsaukums Buča, pasabreinuom, ka taids var byut Ukrainā. Ar draudzini nūrunuojam, ka labi, ka mums tāvs tuo vysa naredz (jis nūmyra paguojušuo goda rudinī), jis dyžan puordzeivotu, ka tuos vītys, kur jis tik daudz bejs, niu teik bombardātys. Jau 2014. godā jis siedieja pi televizora vysu dīnu i navarēja saprast, kai tys var byut, ka krīvi karoj ar ukrainim.

Juosoka, ka leluokajai daļai cylvāku Latgolā nav saprūtams, kai tys tai varēja nūtikt. Vacuokuo paaudze pīmiņ, ka Ukraina, Boltkrīveja i Krīveja beja cīši vīnuotys tautys, nikas natyka škiruots, braucem iz Ukrainu atsapyust pi Malnuos jiurys, braucem iz Moskovu voi Leningradu, voi tīpat puori rūbežam iz Boltkrīveju.

Reigā natuoli nu Kongresu noma, kur niu īkuortuots paleidzeibys punkts Ukrainys biegļim, ir pīmineklis slavanuokajam Ukrainys dālam – dzejnīkam Tarasam Ševčenko (1814–1861). 9. martā ir juo dzimšonys dīna. T. Ševčenko beja na tik dzejnīks, bet ari muokslinīks, 19. godu symta Ukrainys nacionalisma atdzimšonys i naatkareibys kusteibys simbols. Sovūs dorbūs jis runoj par ukraiņu tautys breiveibu. Puortulkuoju latgaliski vīnu juo dzejūli, kab varim saprast, cik T. Ševčenko dzeja atbylst ari itam laikam. Dzejūļa nūsaukums “Ak, muns duorgais Dīvs!”

Ak, muns duorgais Dīvs! Cik gryuši pasaulī
Cik gryuta dzeive – bet gribīs dzeivuot
Bet gribīs redzēt, kai saule speid
Bet gribīs dzierdēt, kai jiura spielej
Kai putyns čyvynoj, kai kūki šalc,
Kai meitine dzīd sovu dzīsmi
Ak, muns duorgais Dīvs, cik jautri dzeivuot!

Tarasa Ševčenko tālam pīmineklī pi kokla ir kristeņš. Myusu Latgolys Muorai krysts ir rūkā. Ukraini niu navar turēt krystu rūkā, jim rūkys ir aizjimtys, turūt īrūčus un īmūt karā par sovu dzimtini. Lyugsimēs, lai Ukraina iztur, bet stypruos Latgolys simbola – Latgolys Muorys – krysts, lai myužeigi palīk juos rūkā!

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Oct
7
Pīk
11:30 Lekceja “Kur var satikt mālu?” @ tīšsaistē
Lekceja “Kur var satikt mālu?” @ tīšsaistē
Oct 7 @ 11:30 – 13:00
Lekceja "Kur var satikt mālu?" @ tīšsaistē
Daleibai seminarā var pīsasaceit ITE.
14:00 Antoninys Masiļūnis “Povuoru gru... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Antoninys Masiļūnis “Povuoru gru... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Oct 7 @ 14:00 – 15:30
Programā: 2022. godā atjaunuotuo izdavuma prezentaceja i stuostejums par 1992. godā izdūtuos A. Masiļūnis gruomotys “Povuoru gruomota” redizaina projektu i tuo realizaceju, prezentej – dizainere Valentīna Siņakova; Daleišonuos atmiņuos, pīsadola: 1992. goda izdavuma dizaina autore[...]
19:00 Rudiņa bals @ Iļžukolna TN
Rudiņa bals @ Iļžukolna TN
Oct 7 @ 19:00 – 23:45
Rudiņa bals @ Iļžukolna TN
20:00 Latgalīšu kukne @ tīšsaistē
Latgalīšu kukne @ tīšsaistē
Oct 7 @ 20:00 – 21:30
Latgalīšu kukne @ tīšsaistē
Vaira informacejis: ITE