Ataudzis i ramys izaicynuojums. Vaicuojumi i atbiļdis piec “Boņuks 2021” ceremonejis

Ataudzis i ramys izaicynuojums. Vaicuojumi i atbiļdis piec “Boņuks 2021” ceremonejis

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Marta suokumā Latgolys viestnīceibā GORS tyka paziņuoti Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2021” sajiemieji par padareitū pārnejā godā. Kotru godu piec “Boņuka” sūpluok prīcai par bolvys sajiemiejim i ceremonejis atmosferu sabīdreibā rūnās leluokys voi mozuokys diskusejis par ceremonejis nūtikšonu, statuešu sajiemiejim i cytim vaicuojumim.

Diskuseju byušonā ari itys gods nabeja izjāmums – vīns nu vysa bīžuok skaniejušūs vaicuojumu publiskajā telpā beja kai par ceremonejis nūtikšonys volūdu, tai par sajiemiejim. Kab lobuok saprostu i ari sabīdreibai izskaidruotu kaidus ceremonejis reikuotuoju lāmumus i bolvys viertiešonys sistemu, raudzejom nūskaidruot atbiļdis iz vysa bīžuok izskaniejušajim komentarim. Iz vaicuojumim bolvys reikuotuoju, Latgolys viestnīceibys GORS komandys, vuordā atbiļd Ilona Rupaine, GORS Muokslinīcyskuos i pasuokumu nūdalis vadeituoja.

Deļkuo ituo gods ceremoneja tik lelā mārā beja latvyski i ir taida atsakuopšona nu piļneibā latgaliskuo formata? 

Nu 2021. goda, kod īsadeve vīnuotīs ar LTV1 par “Boņuka” bolvys raideišonu Latvejis Televizejā, taidā veidā i “Boņukam” pīsavīnojūt cytu nacionalys nūzeimis bolvu puļceņam, kurymā ir kai “Lielais Kristaps”, “Kilograms kultūras”, tai i “Lielā Mūzikas balva”, ir nūtykuse ari nalela atsakuopšona nu piļneibā latgaliskuo formata. Itys ir bejs vīns nu LTV nūsacejumu – padareit ceremoneju piec īspiejis saprūtamu vysys Latvejis skateituojim. Pošim ruodīs, ka Juoņam Skuteļam, kurs jau divejus godus ir bejs Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” vadeituojs, tys saguoja cīši eleganti. Turim, ka itys nalelais kompromiss auditorejis paplašynuošonys deļ ir seve attaisnuojs. Cikom vēļ nav zynomi ituo goda televizejis puorraidis reitingi, nu pārn saguoja, ka vysa vaira ceremoneju vērēs taišni puornūvodnīki Vydzemē i Kūrzemē.

Ituo goda piec ceremonejis diskusejis ruoda, ka byutu labi vēļreiz izskaidruot bolvys viertiešonys sistemu i procesu… 

Bolvys sajiemiejus nūsoka žureja, bolsojūt divejuos viertiešonys kuortuos. Pyrmajā kuortā nu vysu dasaceitūs pretendentu nakluotīnis bolsuojumā teik nūskaidruoti 30 nominanti – kotrys nu bolvys žurejis lūcekļu taisa i īsyuta sovu taidu kai “Top 10”. Ūtrajā kuortā, kas jau nūteik sarunu veidā kluotīnē voi kai pādejūs divejus godus tīšsaistē, žurejis lūcekli izsoka redzīni, diskutej par kotru nu 30 nominantu i nūslāgumā vēļreiz bolsoj par sovu “Top 10”, tik itūreiz nu zynomūs nominantu vyda. Žurejis dorba rezultats ir obeju – pyrmuos i ūtruos – kuortu bolsuojumu summa, kū apriekina piec eipaši izstruoduotys formulys. Tamā teik jimti vārā ari interešu konflikti, nominantu atsarasšona vīnys voi diveju kategoreju sarokstūs, konkurence kotrā nu kategoreju i cyti faktori. “Boņuks” cytu bolvu vydā izaceļ ari ar žurejis lūcekļu skaitu, kas kotru godu ir cīši lels – itūgod tī beja 56 ļauds (ar žurejis sastuovu var īpasazeit ITE). Žurejis sastuovā ir īprīškejūs godu “Boņuka” sajiemieji, bolvys reikuotuoji i cytu nūzaru eksperti nu vysys Latvejis, pi tuo ~30 % nu žurejis sastuova kotru godu pasamej. Atguodynuosim, ka svareigs nūsacejums nominanta viertiešonā kulturys nūtikšonai, gruomotai, muzykys dorbam voi cytam nominantam ir latgalīšu volūdys izmontuošona.

Kas ir leluokī izaicynuojumi, ar kū reikuotuojim saīt sasadūrt bolvys dorbu procesā? 

Kai reikuotuoji apsazynojam, ka piec kotrys bolvys padūšonys ceremonejis byus dažaidi redzīni. Bolvu sajiemieji vysā ir apmīrynuoti, nu tī, kas bolvu nadaboj, meklej sazvieresteibys teorejis, vaiņoj naobjektivā bolsuojumā. Mes kai reikuotuoji asam viņ žurejis bolsuojuma rezultatu paziņuotuoji. Kotru godu ir juodūmoj ari par pošys ceremonejis nūtikšonu – kab kluotīnis i TV skateituojim byutu interesanti. Tai kai “Boņuks” teik padūts jau četrpadsmit godu, saprūtams, ka ir izaicynuojums atrast arviņ jaunus pasuokuma vadeituojus, muziķus, video paruodeišonys veidus. Niu, kod ceremoneju raida ari LTV1, izaicynuojums ir ari nūsaturēt diveju stuņžu ramā, nūdrūsynojūt ceremonejis televizejis formatam atbylstūšū tehniskū i muokslinīcyskū kvalitati.

Sarunuos piec ceremonejis pasaruodeja redzīni, ka bolvys sajiemieju vydā datryukst “ataudzis”. Kai jius redzit “Boņuka” atteisteibu voi ari varbyut vaira nav kur? 

Nui, ari mes redzim, ka kotru godu latgaliskuos dryvys kūpieju i bolvys sajiemieju puļceņš ir leidzeigs. Tai tys vīnkuorši ir – tī, kas dora, tī i dora. Vajadzātu dūmuot par “jaunuos ataudzis” leluoku motivaceju, eipašu uzrunuošonu, bet… tys ir juodora vysim īsaisteitajim, sabīdreibai kūpumā, na viņ “Boņuka” bolvys reikuotuojim. Tys, kū mes raugam dareit – žurejis sastuovā arviņ īkļaut jaunus ļauds.

Kai sabīdreiba var īsasaisteit, paleidzēt bolvys dorbu procesā? 

Sabīdreiba vysa goda garumā var īsasaisteit “Boņuka” bolvys nominantu mekliejumūs – sekuot leidza nūtikšonom, īmyužynuot, fiļmejūt i fotografejūt latgaliskuos nūrisis, kas piečuok var byut cīši svareigi, gatavejūt stuostus par nominantim. Vysod nūviertejam konstruktivu kritiku, nu reizē ari nūviertēsim, ka byus izpratne, ka Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” ceremonejis radeišona – finansiejuma mekliešona, sadarbeiba ar pošvaļdeibom, sadarbeiba ar LTV – ir na viņ Latgolys viestnīceibys GORS miseja, nu ari myusu “breivpruoteigais dorbs”.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]