Deļkuo dareit švakuok, ka var lobuok. Saruna ar Liānu Merņaku-Ņikitinu

Deļkuo dareit švakuok, ka var lobuok. Saruna ar Liānu Merņaku-Ņikitinu

Intervejis autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Horeografe, deju školuotuoja, grafiskūs dorbu autore, šyvieja, vysaida veida rodūšūs darbneicu veiduotuoja i vadeituoja, pi tuo vysa vēļ ari sīva Aleksejam i mama divejus godus vacajai meiteņai Olīvijai. Saceit, ka Liāna ir cylvāks-orkestris, ruodīs, ir par moz. Juos daudzveideigī talanti i dinamiskums, kurs burtiski staroj pa vysu kopejneicys telpu, kurā asam sasatykušys, ir apbreina vārts.

Pastuosti drupeit par sevi, kas tu esi?
Es sevi pozicioneju kai rodūšu cylvāku. Itūšaļt maņ drupeit mainuos prioritatis i es vaira pīsavieršu dizainam i muokslai, tok īprīšk mani vaira asociēja ar horeografeju i deju školuotuoju. Asu nu Daugovpiļs, tok Rēzeknē dzeivoju jau nu 2009. goda. Pavysam nūteikti sevi skaitu par riezeknīti, koč i nagrybu nikuo švaka saceit par Daugovpili, tok ite asmu aproduse i izveiduojuse sovu saimi.

Maņ nasagrybātu byut konstantai muokslineicai, dreižuok taidai, kas veidoj kolekcejis. Kaidu laiku veiduoju iz gūrnim līkamys sūmys, tok ir skaidrs, ka ar laiku tuos drūsi viņ pagaisynuos sovu popularitati, deļtam ari maņ ir juosamaina. Storp munim dorbim var byut kaidys nalelys leidzeibys, tok maņ nav serejveida produkcejis i kotrs dorbs principā ir unikals.

Tu puorstuovi tik daudz i dažaidu radūšu vierzīņu, kai tu tū vysu nūturi balansā. Voi varbyut balanss nimoz nav vajadzeigs?
Balanss dzeivē nūteikti ir vajadzeigs. Es raugu vīnlaiceigi pīsaturēt pi 2-3 dorbu. Pīmāram, ka pasaruoda kaids catūrtais dorbs, es atsasāstu, izvierteju prioritatis i nu koč kuo atsasoku. Maņ redzīs, ka ir cīši svareigi prast atsasaceit.

Kod maņ pīdzyma meiteņa, es saprotu, ka grybu puorsaslēgt vaira iz grafiskū dizainu, kuru, cyta storpā, varu mīreigi dareit ari naktī. Leidz ar bārna pīdzimšonu munys prioritatis pošys sasakuortuoja.

Tev ar veiru ir pseidonimi Aleksejs Valis i Liāna Valis. Kai tī roduos?
Kod 2015. godā Leitovā beju Eiropys breivpruoteigajā dorbā, muns niulejais veirs brauce pi mane gostūs. Mes kūpā sapynuojam, ka varātu izveiduot radūšu darbneicu. Koč i mums nabeja vīna kūpejuo rodūšuo ceļa, veirs vaira dasaslēdze portretu izveidei, es otkon pīsavieršu aksesuaru šyušonai i radūšūs darbneicu vadeišonai, tok myusu sapyns pamozam pīsapiļdeja. Nūsaukumam pošam par sevi eisti nav dziļuokys nūzeimis. Tok, pa munam, tys ari labi, na vysod vajag byut tai dziļajai dūmai.

Kur tu atrūņ īdvasmu?
Vysupyrma, es verūs apleik. Mekleju īdvasmu ari cytu muokslinīku dorbūs i redziejumā. Tuos var byut kruosys, linejis, temati. Īdvasmu daboju ari ceļojūt i sasapazeistūt ar dažaidim cylvākim, tys dūd daudz jaunu īspaidu i plotuoku pasauļa redziejumu.

Karteņa: Liānys personeigais arhivs

Ceļuojumi pamatā ir saisteiti ar breivpruoteigū dorbu?
Nui. Kod es atbrauču iz Rēzekni, nazkai najauši tyku jaunīšu centrā i nu tuo laika es vysmoz reizi godā brauču iz jaunīšu apmainis projektim. Suokumā kai dalinīks, vieļuok jau kai liders. Asmu bejuse daudzvīt Eiropā, Islandē, ASV. Pats interesnuokais ceļuojums maņ beja iz Islandi. Tei vaļsts ir koč kas piļneigi jauns i naradzāts kai dobys, tai pošu cylvāku deļ. Islandē atsaškir cylvāku redziejums par muokslu i vidi, tei atsaļaušona radeit muokslu iz kuormim i tys, cik jī ir atvārti vysaidim eksperimentim, mani eistyn puorsteidze.

Voi ir vēļ kaidi cyti projekti pi kurūs tu struodoj?
Nui, es suoču veiduot sovu grafiskuo dizaina zeimynu “LiānaValis”. Paleidzu cytim jaunim uzjāmumim dabuot skaistu i kvalitativu vizualū tālu. Itūšaļt muni plani ir drupeit pasamejušs, tai kai es dabuoju cytu pastuoveigu dorbu, tok es taipoš turpynuošu zeimynu atteisteit, viņ lieņuok.

Kas dizaina izveidē tev pošai redzīs vyssarežgeituokais, tuos ir sarunys ar klientu, skicis izveide voi koč kas cyts?
Es dīzgon ilgi apdūmoju ideju i vysbīžuok ari klientam īsnādzu vairuokus variantus. Cytreiz goduos, ka klients sovā pruotā ir izdūmuojs vīnu variantu ar kaidom konkretom detaļom i mes raugom ar naskaitamom skicem nūīt pi eistuo i vīneiguo. Nareši logo ir juoizaver labi iz cīši dažaidim produktim, kas apgryutynoj dorbu. Tehniskais izpiļdejums ir dīzgon vīnkuoršs.

Maņ ir vīglai struoduot ar radūšuom industrejom, tod maņ pasaruodeja jauns logo pasyutejums deļ syltuma kotlu. Koč ari vyss izadeve labi, es saprotu, ka asmu piļneigi īškā jaunīšu vidē i ka muns izaicynuojums ir struoduot ar videjū paaudzi.

“Upcycled” mūdi var tulkuot kai puorstruoduotū mūdi, tok grybātūs izmontuot kaidu na tik smagneju apzeimiejumu, kai “ūtrys dzeivis/elpys” dūšona. Kai tu suoki ar tū nūsadorbuot?
Vysupyrma, maņ ir svareiga vidis saglobuošona i bezatkritumu dzeivis veids, kas myusu dīnuos ir dīzgon sarežgeitai izdorams. Pi tuo es tyku kaidā septeitā klasē, kod staiguoju iz šyušonys puļceni. Gribiejuos koč kai izaceļt, deļtam ar draudzinem guojom iz “humpalom”, pierkom drēbis i puoršyvom. Leidz pat itam laikam ir sasaglobuojuse tei gribiešona veiduot koč kū sovaižuoku, sovu.

Naseņ beju Daugovpiļs Inovaceju centrā i vadeju darbneicu jaunīšim, kur mes nu plastikata maiseņu veiduojam kosmetikys maceņus, penāļus i cytys lītys. Tys ir kai interesants, tai radūšs process.

Vēļ runojūt par darbneicom ar jaunīšim – voi tu tom saredzi potencialu ari iz prīšku?
Nūteikti. Maņ ir lels sapyns, ka byutu labi izveiduot taidu kai radūšū školu, kur jaunīši varātu paraudzeit sovys prasmis dažaiduos sferuos. Tai jaunīts varātu raudzeit pats sevi atkluot i saprast, kab tuoļuok varātu dūtīs taišni tymā vierzīnī, kas jam eistyn pateik i saīt. Vēļ cīši svareigi, ka myusu dīnuos jaunīši i bārni vys mozuok dora koč kū ar rūkom. Darbneicā Daugovpilī beja interesanti nūvāruot puišus, struodojūt ar gludekli. Tys vys tik cīši bīži nanūteik i mes pat jūs mamom syutejom biļdis ar tū, kai jī gludynoj.

“Giut breidi” ir pyrmais plānuotuojs latgaliski. Voi byus daīmams ari cytugod?
Plānuotuoja “Giut breidi” izveidē struoduoja vasala komanda, kur es veiduoju vizualū nūformiejumu. Cytys meitinis uzajēme puordūšonys vaicuojumus, vēļ cytys veiduoja šmukys fotografejis i tai tuoļuok.
Mums niu ir apstyprynuots projekts “bez datuma”, deļtam iz septembra suokumu, pīmāram, školānim voi studentim byus daīmams jauns plānuotuojs. Runojūt par cytu godu – varu saceit, ka pamozam struodajam ari pi tuo.

Runojūt cīši vyspuorynuotai par dizainu Latgolā – kū, pa tevim, byutu vaira juoatteista?
Es saceitu, ka tei ir piļsātvide kūpumā. Pīmāram, renovejūt sātys mes izavielejam vīnkuoršus, pamatā palākus tūņus. Ka saleidzynojam, pīmārām, ar Pūleju, jim vairums sātu ir spylgtūs tūņūs. Es poša īmu nu hip-hop kulturys i maņ vysleidz ir par moz zeimiejumu iz kuormu sīnu. Es cīši grybātu, kab ari Rēzeknē i cytvīt Latgolā byutu vītys deļ grafiti i īlu muokslys i kab tys tyktu nūvārtāts, na skaiteits par vandalismu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
22
Svā
vysu dīnu Aleksandra Karpova izstuode “Māk... @ Pasauļa latvīšu muokslys centrs
Aleksandra Karpova izstuode “Māk... @ Pasauļa latvīšu muokslys centrs
May 22 vysu dīnu
Pasauļa latvīšu muokslys centra galerejā Ciesīs, Lelajā Školys īlā 6 da 22. maja apsaverama grafika Aleksandra Karpova (1953-1994) dorbu izstuode “Māksla kā ierocis”. Muokslinīks īt nu Latgolā zynomuos Volontu dzymtys, sovys dzeivis nūslāgumu pavadeja Rēzeknē, ari[...]